2018. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi pieaugs par vairāk nekā 650 miljoniem eiro un pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegs 9 miljardus eiro; nodokļu likumu grozījumi, kas varētu ietekmēt biznesu, nav plānoti

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav beidzies, jo vēl līdz projekta un tā pavadošo likumprojektu iesniegšanai Saeimā ir vajadzīga tā izskatīšana Ministru kabinetā, kura plānota 10. oktobrī.

Kāds izskatīsies 2018. gada budžeta projekts?

«Kopumā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi būs lielāki, nekā plānojām 2017. gadā, un to apmērs, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, tiek lēsts 9,1 miljarda eiro apmērā, bet, protams, šis skaitlis vēl var nedaudz mainīties. Savukārt nākamajos gados tiek lēsts šo ieņēmumu apmēru palielināt līdz vairāk nekā 10 miljardiem eiro 2020. gadā. Nenoliedzami, ka sākotnēji kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugums 7,7% jeb 653 milj. eiro apmērā 2018. gada konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar 2017. gada prognozi šķiet ļoti liels. Tomēr jāņem vērā prognozētā ekonomiskā izaugsme 3,4% apmērā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna īstenošana komplektā ar uzņēmēju un iedzīvotāju ieinteresētības palielināšanu nodokļu nomaksā ir labs pamats šāda ambicioza, bet vienlaikus piesardzīga nodokļu ieņēmumu plāna īstenošanā.

Budžeta izdevumu kontekstā ir izdevies atrast iespējas ietaupīt aptuveni 80 milj. eiro (aptuveni tikpat, cik pērn, pārvērtējot ministriju izdevumus), ko izmantot prioritāro jomu finansēšanā. Līdz ar to veselības aprūpei papildus tiks novirzīti 200 milj. eiro un pirmo reizi kopumā šīs jomas finansējums pārsniegs vienu miljardu eiro. Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017.gadā plānoto papildus piešķirti 126,8 milj. eiro, tādējādi tās finansējums sasniedz 2% no Latvijas IKP, kas arī bija mērķis. Teju 40 milj. eiro paredzēti demogrāfijas pasākumiem un sociālo jautājumu risināšanai. Tāpat papildus nedaudz vairāk kā 29 milj. eiro tiks atvēlēti autoceļiem un dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, nepilni 15 milj. eiro papildus paredzēti augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma palielināšanai un pētniecībai, kā arī sporta nozares pasākumiem, 11,4 milj. eiro paredzēti Iekšlietu ministrijai austrumu robežas stiprināšanai u.c. iekšējās drošības pasākumiem. Protams, vēlmju un vajadzību saraksts, kam ir nepieciešama papildus nauda, ir garš, un to visu pašreizējos apstākļos īstenot nevar.»


Visa intervija Nodokļos iekasēs par 650 miljoniem eiro vairāk lasāma 25. septembra laikrakstā Dienas Bizness.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra