Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju. 

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Latvijā ir definēts akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskiem dzērieniem līdz  2018.gadam, taču, ņemot vērā pētījuma rezultātus, akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem būtu jākoriģē.

Saskaņā ar pētījumu stiprā alkohola akcīzes nodoklis vairākkārtīgi pārsniedz vīna un alus nodokli, ja tos salīdzina pēc dzēriena ietekmes uz cilvēka veselību (alkohola devas),  turklāt, cenas struktūra nav līdzvērtīga šiem alkoholiskajiem dzērieniem – akcīzes nodoklis alum sastāda 30%, turpretī stiprajam alkoholam 70% no kopējās produkta vērtības. Šāds sadalījums būtiski ietekmē produktu pirktspēju un ir vērtējams kā diskriminējošs vienādas ietekmes produktiem.

Vērtējot pēc pirktspējas, Latvijā šobrīd ir viens no visaugstākajiem akcīzes nodokļu slogiem alkoholisko dzērienu grupā un visaugstākās cenas ES dalībvalstu vidū. Tas ir viens no nelegālā alkohola pieauguma iemesliem, ko spilgti apstiprināja nelegālā tirgus daļas pieaugums tieši stiprā alkohola segmentā krīzes gados.

«Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz  30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.  Problēma pārsvarā skar stiprā alkohola nozari. Likumsakarīgi, ka, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, ceļas arī tā cena, kas noved pie legālā alkohola patēriņa samazināšanās, bet diemžēl nesamazina kopējo patēriņu, kā to politiķi parasti grib pamatot, ierosinot likmju palielināšanu,» saka pētījuma autors Māris Jurušs.

Veiktais pētījums liecina par to, ka nepieciešams izvērtēt strukturālās izmaiņas akcīzes nodokļa politikā. Nodokļa palielināšana nebūtu vēlama, jo jau šobrīd cena pēc patērētāju pirktspējas ir augstāka, nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nodokļu palielināšana var ietekmēt konkurētspēju, sekmēt pārrobežu tirdzniecību un nelegālo importu. Stiprā alkohola nodoklis krietni pārsniedz alus un vīna nodokli, pēc alkohola satura jeb ietekmes uz cilvēka veselību, tādēļ nepieciešams izvērtēt jautājumu par atšķirības mazināšanu.

«Pētījumā ietverts iespējamais akcīzes nodokļa turpmākās politikas scenārijs. Tas paredz saglabāt alus un vīna likmju palielināšanu atbilstoši līdz plānotajam 2018.gadam, bet stiprā alkohola nodokļa likmes palielināšanu iesaldēt un atstāt nemainīgu vismaz līdz 2020.gadam, kad ekonomiskā situācija, pirktspēja un citi ārējie apstākļi varētu uzlaboties,» skaidro pētījuma autors M. Jurušs.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra