Palielinot īpašumu kadastrālo vērtību, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jāpazemina divas līdz trīs reizes, kā arī jāmaina pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un nerosinātu emigrāciju, uzskata Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (RA).

«Aicinu atbildīgos, kas modelē kadastrālās vērtības pieaugumu par 200-300% un likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozīšanu, ieklausīties pašvaldībās. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājam, redz reālo situāciju un darīs visu, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un tālāk paredzamās emigrācijas,» mudina Sprindžuks.

Ādažu domes vadītājs paredz, ka kadastrālās vērtības pieaugums, saglabājoties līdzšinējai NĪN likmei - 1,5% zemei un 0,2-0,6% ēkām no kadastrālās vērtības -, izraisīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu un šī «sāpju sliekšņa pārkāpšana» radīšot iedzīvotāju pretreakciju - sadzīves ēku, vasarnīcu vai piebūvju nojaukšanu, īpašuma piespiedu pārdošanu, zemes sadalīšanu, zonējuma maiņu, detālplānojumu atcelšanu, ēku atkārtotu inventarizēšanu, lai uzrādītu lielāku nolietojumu un tamlīdzīgas darbības, lai tikai glābtos no izmaksām.

«Kopš 2008.gada NĪN ir nemitīgi kāpis, un vidējas savrupmājas, kas ir ap 30-40 gadu veca, maksājums par īpašumu zemes un ēkas sastāvā Ādažu novadā un citur Pierīgā gadā pašlaik veido ap 300 eiro, bet vidusmēra sērijveida dzīvokļa maksājums - ap 50 eiro. Saprotams - jaunam dzīvoklim un jaunai savrupmājai nodoklis jau šodien ir 1,5 līdz trīs reizes augstāks. Diemžēl kadastra vērtību sistēma valstī ir ļoti nepilnīga, un diviem šķietami vienādiem īpašumiem, neskatoties uz to līdzīgo ģeogrāfisko novietojumu un tirgus vērtību, kadastrālā vērtība var atšķirties vairākkārtīgi. Tas nav ne loģiski no sistēmas viedokļa, ne sociāli taisnīgi,» pauž Sprindžuks.

Viņš arī uzsver, - kaut arī kadastra vērtību sistēma valstī ir vienota, atšķirības nodokļu piemērošanā valsts mērogā esot milzīgas. Piemēram, kopējie NĪN ieņēmumi 2015.gadā Ādažu novadā ir lielāki nekā Valmierā, kaut arī Ādažos iedzīvotāju skaits ir divreiz mazāks nekā Valmierā. Savukārt Mārupē NĪN ieņēmumi 2015.gadā ir lielāki nekā Daugavpilī, kaut arī Mārupes iedzīvotāju skaits ir sešas reizes zemāks nekā Daugavpilī. Tas nav samērīgi, uzsver Sprindžuks.

«No pašvaldības viedokļa samazināt nodokļa likmi vai piešķirt nodokļu atlaides saviem iedzīvotājiem ir ļoti dārgi, ja Pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā konkrētās (donora) pašvaldības neieņemtie nodokļu ieņēmumi no NĪN tiek atņemti no šīs pašas pašvaldības iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem un pārdalīti citām pašvaldībām. Tas nozīmē, ka donorpašvaldības zaudējumi faktiski ir dubultā apmērā, proti, neieņemtie nodokļu ieņēmumi plus aizmaksātā summa pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Turklāt saņēmējas nav dažas trūcīgās pierobežas pašvaldības, bet sešas no deviņām republikas nozīmes pilsētām, 21 attīstības centrs un pāri 70 novadu pašvaldības,» savu viedokli skaidro Sprindžuks.

Tādēļ vienlaicīgi ar kadastra vērtību pārskatīšanu, viņaprāt, jāmaina arī pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, kuru nosaka likuma Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 14.panta otrā daļa un likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 5.pants, kas paredz, ka arī NĪN ieņēmumi un šī nodokļa atlaides kalpo iemaksām izlīdzināšanas fondā.

«Nesamērīga NĪN sloga radīšana Pierīgai būs nepanesama ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo paaudzēs, bet arī citiem valsts iedzīvotājiem, kuri, meklējot labākus dzīves un darba apstākļus Latvijā, iegādājušies mājokli Pierīgā. Piedodiet, bet Pierīga daudziem ir pēdējā pietura, tālāk seko Lielbritānija un Īrija,» šādu pārliecību pauž Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra