Publiski pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums pērn samaksājis nodokļos; valstij 90,6% nodokļu ieņēmumu ģenerējuši 5519 uzņēmumi jeb 3,2% no kopējā skaita
Samaksāto nodokļu publiskošana, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones sacītā, ir viens no godprātīgas nodokļu maksāšanas principiem. Viņa pieļāva, ka šāda caurspīdīguma radīšana ne tikai dos atbildes uz jautājumu, cik daudz katrs uzņēmums maksā valstij, bet arī izraisīs sabiedrības jautājumus konkrētām kompānijām. Samaksāto nodokļu apmērs ir norādīts, izmantojot naudas plūsmas metodi, un tas nozīmē, ka ražotāju – eksportētāju – samaksātie nodokļi būs mazāki, jo viņi ir saņēmuši no valsts PVN atmaksu par eksportētajām precēm. Kopumā pēc VID datiem šī atmaksātā summa ir nepilns miljards eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka preču un pakalpojumu eksportētāji nebūt nav uzskatāmi par kaitniekiem, jo viņi «atved» naudu uz Latviju, turklāt nodarbina cilvēkus un maksā visus pārējos nodokļus. Pēc I. Pētersones sacītā līdz 1. maijam tiks apstiprināts to uzņēmumu saraksts, kuriem nākamo 12 mēnešu laikā netiks plānota nodokļu un muitas kontrole.
Pārdomu vērti ir I. Pētersones minētie skaitļi, jo no kopumā 170 548 uzņēmumiem 84 283 neveidoja nodokļu ieņēmumus, nodokļus maksājuši tikai 86 265 uzņēmumu, samaksājot 5,3 miljardus eiro. Vairāk par 5 milj. eiro pērn valstij samaksājuši 114 jeb 0,1% uzņēmumu, un nodokļu ieņēmumos tas veidoja 43,2%. No viena līdz pieciem milj. eiro nodokļos pērn samaksājuši 579 jeb 0,3% uzņēmumu, taču to devums ir 21,6% no nodokļu ieņēmumiem. Vēl 4826 jeb 2,8% uzņēmumu maksājums bija robežās starp 0,1 un 1,0 milj. eiro, un tas deva 25,8% no visiem iekasētajiem nodokļiem. Tomēr uzmanības vērti ir VID dati, ka 8590 uzņēmumiem atmaksa no valsts budžeta bijusi lielāka par nodokļu iemaksu un vēl 3529 uzņēmumiem šī nodokļu iemaksa un atmaksa no valsts maka bijusi vienāda. Interesanti, ka teju 63 997 kompānijām nav bijis neviena darbinieka un tiem nav bijuši nodokļu maksājumi, no kuriem aptuveni 23 000 ir apturēta saimnieciskā darbība, bez tam ap 5000 ir tādu, kuriem nav pat neviena valdes locekļa. I. Pētersone secināja, ka tie neveic saimniecisko darbību un daļai no tiem jau ir apturēta saimnieciskā darbība. Jārēķinās, ka ir pieņemti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz tām kompānijām, kurām nav nodokļu ieņēmumu, noteikt minimālo nodokļu iemaksu apmēru 50 eiro gadā, lai tādējādi segtu nodokļu administrācijas tēriņus, tomēr šī norma tiek piemērota nevis par 2014. pārskata gadu, bet gan par 2015.
Plašāk lasiet rakstā Saujiņa uzņēmumu dod lauvas tiesu budžetā ceturtdienas, 2. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!