Ministru kabinets (MK) šodien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu, Db.lv norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Daiga Reihmane. Ja līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, tad paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni. Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 "Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem". Šodien MK sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Tāpat ziņojumā iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai. Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes – rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti. Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim. Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē, vai elektroniski. Sākot ar 2006. gada 24. februāri tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24. marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu. Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Ministru kabinetā otrdien, 12.decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.

Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.

Neapliks dividendes

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.

Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedzis priekšlikumu Finanšu ministrijai, sākot no 2007.gada 1.janvāra atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. No šī gada 1.janvāra tika atcelta obligātā prasība darījumu noformēšanai izmantot tikai stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus. Tiesa, tie vēl joprojām ir obligāti darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm – alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, kā arī ar medikamentiem un kokmateriāliem. Pārējo darījumu noformēšanai nodokļu maksātāji varēja sākt lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Salīdzinot pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru lietošanas priekšrocības ar stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina izmantošanas lietderību, secināts, ka no 2007.gada 1.janvāra iespējams pilnībā atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visos darījumos. Darījumos ar kokmateriāliem likums “Par nodokļiem un nodevām” jau paredz kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus izmantot līdz 2006.gada 31.decembrim. No 2007.gada 1.janvāra darījumos ar kokmateriāliem jānoformē pavadzīme ar VID piešķirtu numuru, bet par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem – jāizraksta nodokļa rēķins, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā. Ja tiks atbalstīti VID iesniegtie priekšlikumi, tad arī akcīzes preču un medikamentu saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzai un dokumentārai noformēšanai stingrās uzskaites pavadzīmi-rēķinu nodokļu maksātājiem būs pienākums lietot līdz 2006.gada 31.decembrim. VID stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu veidlapu iegādi nodrošinās līdz šī gada beigām. Lai nopirktās veidlapas pilnībā izlietotu, tās pēc izvēles varēs izmantot arī pēc 2007.gada 1.janvāra, norādīts Valsts ieņemumu dienesta informācijā.

Pašreizējā nodokļu sistēma ir radīta 90. gadu sākumā un šobrīd vairs pilnvērtīgi nespēj risināt daudzas problēmas, tāpēc nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.

Tā uzskata ne tikai uzņēmēji, bet arī nodokļu speciālisti.

90.gadu sākuma likumi

Bailes no korupcijas

Gan viņš, gan nodokļu speciālisti uzskata, ka Latvijā vairs nav iespējami vienkārši un plāni nodokļu normatīvi, tiem jākļūst biezākiem un jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgā interpretācija un ar to saistītie strīdi. Vēl vairāk -šobrīd, pastāvot aizdomām par iespējamu korupciju, neviens nodokļu administrācijā faktiski nespēj pieņemt nodokļu maksātājam labvēlīgu lēmumu. «Aizmetņi aizdomu ēnai par korupciju ir meklējami jau 2002. gadā, kas pēdējos gados tika skrupulozi iedzīvināti, jo diemžēl Latvijā nespējam iet pa ceļa vidu, bet gan no viena grāvja iekrītam otrā,» secina K. Ketners.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

«Jebkurš uzlabojums, jebkāda aizlieguma atcelšana un brīvāka režīma noteikšana ir progress,» tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto priekšlikumssākot no 2007.gada atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju — rēķinu lietošanas visās jomās (šobrīd medikamenti, kokmateriāli, akcīzes preces), pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu vērtē SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Viņaprāt, zināmas problēmas biznesam paliks, jo tā nelielā uzņēmēju daļa, kura šogad vēl izmanto stingrās uzskaites preču pavadzīmju— rēķinus, būs jāsaņem VID piešķirtie numuri. «Virziens uz brīvības pakāpes palielināšanu ir pareizs un apsveicams,» uzsver A. Kodoliņš. «Stingrās uzskaites preču pavadzīmes — rēķina izmantošana šobrīd ir izdevigāka nekā VID piešķirto numuru, jo to administrēšana ir sarežģītāka, jo uzņēmumam ir daudzas filiāles Latvijā,» secina metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Kuusakoski valdes priekšsēdētājs Andris Bricis. Viņaprāt, valstij būtu jāsamazina prasības VID piešķirto numuru uzskaites sistēmā. «VID nekad nav izrādījis iniciatīvu veikt «kapitālos remontus», parasti viņi to darījuši būtiska ārējā spiediena ietekmē», secina SIA Ernst & Young Baltic valdes loceklis Egons Liepiņš. Līdz ar to, viņaprāt, ir maz ticams, ka VID šoreiz būtu gatavojas veikt pavadzīmju sistēmas kapitālo remontu, bet gan vien tikai vieglu kosmētisko remontu, kur pavadzīmes aizstāj numuri.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

A/s Krāsainie lējumi nonācis nepskaužamā situācijā, jo VID neatmaksā PVN pārmaksu 1.9 milj. Ls un neļauj to izmantot kārtējo nodokļu maksāšanai."Tā kā uzņēmumam ir radies apgrozāmo līdzekļu deficīts, tādēļ nācās aizņemties naudu no bankas un palielināt tai maksājamo procentu apmēru, tomēr šie pasākumi nespēja nodrošināt ražošanas apjomus 2005. gada līmenī," secina a/s Krāsainie lējumi (KL) valdes loceklis Andrejs Ņikitins.

Savu teikto viņš skaidro ar to, ka šogad ir sarukuši ražošanas apjomi un līdz ar to arī ienākumi, eksports, nodarbināto skaits un arī samaksāto nodokļu summas. Lai arī situācija ir sarežģīta, tomēr uzņēmums nedomā padoties. "Ražošana netiks pārtraukta, uzņēmums netiks likvidēts," kategorisks ir A. Ņikitins. Viņš liek cerības uz to, ka galu galā pārmaksātās summas tiks atmaksātas vai nu ar tiesas lēmumu, vai arī beidzot tiks pabeigts audits.

Viss sākās ar auditu

Viss sācies 2005. gada nogalē, kad VID uzņēmumā uzsāka auditu par 2005. gadu, kurā vēlāk ticis iekļauts ari 2006. gada janvāris. "Līdz ar auditu VID atteica atmaksāt auditējamā periodā pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ap 0.45 milj. Ls, kas ir absurds, jo nodokļu auditam taču nav jādara kaitējums uzņēmumam," norāda A. Ņikitins. Taču viņam vislielāko sarūgtinājumu sagādājis fakts, ka uzņēmumam tika atteikta nodokļu pārmaksas atmaksa par 2006. gada februāri, jo "pret uzņēmumu esot ierosināts kriminālprocess", par ko KL vadība neesot bijusi informēta. Tāpēc ticis lūgts un arī saņemts skaidrojums no Iekšlietu ministrijas, kurā norādīts, ka KL netiek kvalificēta kā aizdomās turamā persona, bet gan kā persona, kas, iespējams, ir saistīta ar citu personu krimināli sodāmām darbībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja atradusi veidu, kā ietaupīt uz valstij maksājamo nodokļu rēķina, - personām, kuru pakalpojumi tiek izmantoti, tiek maksāts ar nevalstisko organizāciju starpniecību.

Publiskās datu bāzes rāda, ka šāda biedrība nav pieminēta saistībā ar kādām V. Zatlera vai Valsts prezidenta kancelejas aktivitātēm, un tikpat mazpazīstamas ir arī sabiedrības amatpersonas Jānis Beide, Uldis Villerušs un Sandis Čilipāns. Tomēr, neraugoties uz to, avoti Valsts prezidenta kancelejā apliecina, ka pagājušā gada beigās tā biedrībai JUS pārskaitījusi vismaz vienu maksājumu 1000 latu apmērā.

Ne Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase, ne Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ozols aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, vai Valsts prezidenta kanceleja 2007.-2008. gadā ir slēgusi kādus līgumus ar biedrību JUS un, ja šādi līgumi ir slēgti, kādas preces vai pakalpojumi un par kādām summām ir iegādāti no minētās biedrības, kā arī, kura konkrētā amatpersona ierosinājusi slēgt šādu līgumu vai līgumus.

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -