Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Ir jādomā par automātisku veselības apdrošināšanas maksājumu cilvēkiem, kuri ir «nepilnajā nodokļu režīmā», žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Viņa atgādināja, ka šogad palielinātas sociālo iemaksu likmes, tas kopumā devis 85 miljonus eiro. Uz šo līdzekļu rēķina medicīnas personāls saņēmis lielāku atalgojumu.

Ministre pauda - nākotnē jāvērtē iespēja, lai cilvēkiem, kuri ir «nepilnajā nodokļu maksāšanas režīmā», varētu veidoties automātisks maksājums, nevis viņiem pašiem būtu jādomā par tā veikšanu. «Te jādomā par 1% pievienošanu, iespējams, tām nodokļu likmēm, kas šobrīd ir mazākas,» norādīja ministre.

Piemēram, ja cilvēks saņem tikai autoratlīdzības, tad iedzīvotājam pašam jāsamaksā, jāiestājas obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā, skaidroja Čakša. «Ja autoratlīdzībai liktu klāt 1%, tas uzreiz būtu bāzē, nebūtu par to vairs jādomā,» piebilda ministre. Viņa gan uzsvēra, ka tas viss ir ideju līmenī, un pašlaik viss notiks saskaņā ar Saeimas jau pieņemtajiem lēmumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka svarīgi bija panākt tieši portāla darbības uzlabošanos. «Protams, ka vēl ir situācijas, kad ir 5-10 minūšu pārtraukumi reizēm, bet tas ir līdzīgi kā ar maksājumu kartēm, kuras reizēm veikalā nevar pieņemt, jo visas sistēmas laiku pa laikam pārstartē un pielabo,» sacīja Čakša, piebilstot, ka arī e-veselība tiek šādā pašā veidā pielabota.

«Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā,» atzina ministre.

Uz jautājumu, cik šie sistēmas uzlabošanas darbi pēdējā laikā valstij ir izmaksājuši, viņa precīzi nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka izdevumi tiek finansēti no Veselības ministrijas budžeta.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

No nākamā gada Latvijā Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK pienāksies tikai personām, kurām būs valsts veselības apdrošināšana, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas teiktā, EVAK kartes, kas nodrošina nepieciešamo ārstēšanos Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, nav iekļautas valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas neveic sociālās iemaksas.

Ministre nevarēja pamatot, kāpēc šāds lēmums pieņemts, tomēr sacīja, ka, lemjot par pakalpojumiem, kas jāiekļauj pamata grozā, eksperti neizteica nepieciešamību EVAK karti iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozā.

Vienlaikus Čakša pieļāva iespēju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt un, iespējams, EVAK karti pat iekļaut minimālajā grozā.

Nacionālajā veselības dienestā aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ES regulu cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri apdrošināti citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, jāpieprasa veidlapa «S1» no attiecīgās valsts, ja viņi Latvijā vēlas saņemt aprūpes pilno grozu.

Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzi, kurā tiks uzkrāta informācija par apdrošinātajām personām, sāks izmēģināt 23.oktobrī, žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Kā aģentūru LETA informēja dienestā, testēšana gan oktobrī tiks sākta tikai NVD ietvaros.

Šodien veselības ministre Anda Čakša (ZZS) atzina, ka datu bāze, kuru iepriekš solīts izveidot līdz septembrim, vēl nav gatava, tomēr ministre uzsvēra, ka notiekot ļoti spraigs darbs, lai datu bāze varētu funkcionēt ar 2019.gada 1.janvāri, kad Latvijā sāks darboties valsts veselības apdrošināšana.

Čakša informēja, ka NVD novembrī un decembrī rīkošot iestāžu vadītāju apmācības, lai palīdzētu viņiem saprast, kā strādāt ar jaunajā sistēmā un kā rīkoties dažādos gadījumos.

Jau ziņots, ka valdība atļāva piešķirt Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu.

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Veselības aprūpes joma Latvijā ilgu laiku ir izjutusi akūtu finansējuma trūkumu, un tas ir nopietns izaicinājums šo jautājumu sakārtot. Latvija nav vienīgā valsts, kas domā, kā risināt problēmas veselības nozarē. Tomēr, kamēr citas valstis domā, kā nozari attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, Latvija joprojām cīnās ar akūtajām problēmām, tā Veselības aprūpes forumā norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Ministre atzīmēja, ka var runāt tikai par vidējo atalgojumu nozarē kopumā, jo katrā slimnīcā ir savas atšķirības. Pēc viņas teiktā, ārstu vidējais atalgojums ir pieaudzis par 31%, bet medmāsu - par 27%. Savukārt, ģimenes medicīnā ir iepludināti 15 milj. eiro. Kopumā medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīti 100 milj. eiro.

«Nevar dot cerību un tad to nogalināt. Ir jāvirzās uz mērķi: divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā ir vienādas ar vidējo darba samaksu ārstam, māsai - 60% un jaunākajam ārstniecības personālam - 40% no vidējās ārsta darba samaksas. Jāmin, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējuma pieaugumam ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir politiskā apņemšanās un Saeimas atbildība, lai viss virzītos uz priekšu, jo ir būtiski turpināt finanšu pieaugumu nozarē. Tas ir viens no punktiem stabilai finansēšanas sistēmai veselības aprūpē,» norāda A. Čakša. Tāpat viņa piebilst, ka tieši atalgojuma pieaugumam nākamgad nepieciešami 70 milj. eiro, bet 2020. gadā – 65 milj. eiro.

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 7.jūlijā īpašā godināšanas pasākumā sveica Eiropas III spēļu dalībniekus – sportistus, trenerus un atbalsta personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza 17 pateicības rakstus par izcilajiem sasniegumiem. Tika pasniegtas arī uz Latviju atceļojušās divas zelta medaļas Agatei Caunei un Līnai Mūzei.

“Eiropas trešajās sporta spēlēs Latvijas sportistu sniegums ir izcils: septiņas medaļas, no kurām trīs - zelta. Šādas uzvaras ceļ mūsu nacionālo un valstisko pašapziņu, un es varu tikai novēlēt arī turpmāk iepriecināt mūs ar uzvarām tik atšķirīgos sporta veidos,” pauž A.Čakša.

Pateicības rakstus saņēma: par izcīnīto trešo vietu Eiropas spēlēs smaiļošanā 200 m distancē Roberts Akmens un viņa treneris Aleksandrs Timoškevičs; par izcīnīto trešo vietu taekvondo Jolanta Tarvida un viņas treneris Markus Kofloffel; par izcīnīto otro vietu kāpšanas sportā Edvards Gruzītis un viņa trenere Linda Gruzīte; par izcīnīto otro vietu Eiropas spēlēs stenda šaušanā Dainis Upelnieks un viņa treneris Uģis Dronka; par izcīnīto pirmo vietu Eiropas spēlēs 3x3 basketbolā Kārlis Apsītis, Francis Gustavs Lācis, Kristaps Gludītis un Zigmārs Raimo un viņu treneris Raimonds Feldmanis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs pārmaiņas veselības aprūpē. Proti, vairākas no Saeimā iekļuvušajām partijām, turklāt ar lielāko pārstāvniecību, iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu.

Jo tas paredz divus pakalpojumu grozus, un lielākais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Jānorāda, ka pret šādu iedzīvotāju šķirošanu iebilst ne tikai daļa politiķu, bet arī veselības aprūpes eksperti, kas norāda, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Arī Eiropas Komisija ir paudusi, ka jaunais likums var pasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei un sabiedrības veselību.

Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pati veselības ministre Anda Čakša par šo normu nebija sajūsmināta, jo tā radās kā kompromiss ar uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja, ja reiz par vienu procentpunktu tiek palielinātas sociālās iemaksas un ieguvums novirzīts veselības aprūpei, tad pakalpojumu saņemšana jāsaista ar iemaksu veikšanu. Tā bija cena par to, lai netiktu torpedēta visa nodokļu reforma. Tajā pašā laikā Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai likuma atcelšana nenozīmēs pārskatīt finansējuma pieaugumu nozarei. Iedzīvotāju interesēs būtu dalīto grozu atcelšana, bet vienlaikus turpinot palielināt finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to jaunās valdības būtisks izaicinājums ir saprast, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, neturot nozari naudas badā.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Šobrīd aktīvi notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2.

Vairāk par slimnīcas nākamo soli A korpusa būvniecības plānā slimnīcas vadības pārstāvji un veselības ministre Anda Čakša medijiem sola pastāstīt otrdien, 8.maijā.

Stradiņu slimnīca savā mājaslapā publiskojusi A korpusa 2. kārtas būvniecības plānus – telpu plānojumus un principiālos ēkas inženiertehniskos risinājumus.

Šobrīd aktīvi notiek A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrāde, lai 2019. gada pavasarī varētu uzsākt būvdarbus ēkai, kuras kopējā platība pārsniegs 37 000 m2. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Pārcelšanos uz A korpusa otrās kārtas telpām plānots veikt 2022. gadā. A korpusa 2. kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs (uzņemšana), operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Jaunajā korpusā ārstniecība noritēs mūsdienu prasībām atbilstošās telpās. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas (infekciju izplatības ierobežošanai).

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".