Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Līdz ar jaunās kosmētikas regulas stāšanos spēkā kosmētikas tirgus Eiropā kļūs par vienu no visregulētākajiem pasaulē; Latvijā, iespējams, pazudīs kāda daļa kosmētikas mājražotāju.

Pēc gada tiek atcelta pašlaik spēkā esošā direktīva par kosmētikas līdzekļiem. Proti, jau pērn stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kosmētikas līdzekļiem, kas būs jāpiemēro no nākamā gada 11. jūlija, taču ir daži punktus, kurus piemēro agrāk.

Vairums Latvijas lielo kosmētikas ražotāju zina par jaunajām prasībām un ir tām gatavi vai gatavojas, bet mazie uzņēmēji labākajā gadījumā par tādām ir tikai dzirdējuši un vēl nezina, kā to izpilde ietekmēs viņu biznesu, liecina DB aptauja. «Jaunās prasības varētu izslēgt sīkražotāju un mājražotājus no tirgus aprites, jo, rūpīgi iezīstoties ar regulā definētajām prasībām ražotnei, gala produktam un tā dokumentācijai, vienīgais pamatojums regulas striktai adaptēšanai uzņēmumos ir perfekta kosmētikas produkta nodrošināšana tirgū,» pieļauj Baiba Megre-Ansviesule, a/s Spodrība izpilddirektore.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pašmāju kosmētikas zīmols Kivvi spējis savaldzināt ne vienu vien sievieti, šobrīd tas cenšas iegūt arī vīriešu uzmanību.

Pirms dažiem gadiem SIA Kivvi cosmetics sāka ar pieciem zīmola Kivvi produktiem – sejas, acu un roku krēmiem. «Pirmie pieci produkti tika izloloti un izauklēti ilga radīšanas procesa rezultātā,» pirmajās intervijās teica idejas un uzņēmuma līdzīpašniece Agate Kanča. Tagad to klāsts izaudzis līdz trijiem desmitiem, un vēl ir, kur attīstīties, jo sagatavošanā ir nākamās līnijas. Kosmētikas receptūras ir Kivvi uzņēmumā izstrādātas un radītas. Uzņēmuma vadītājai ķīmija ir asinīs – Agates vecāki un vecvecāki bijuši ķīmiķi un biologi. Arī šobrīd uzņēmuma galvenā tehnoloģiju speciāliste ir Agates mamma.

Līdztekus kosmētikas sastāvdaļu tirgošanai SIA bbfactory.lv ir sākusi kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Ideja par kosmētikas ražošanu nākot no uzņēmuma klientiem – cilvēki ir pamēģinājuši pagatavot kosmētiku vienu, otru reizi, bet tad saprot, ka tam īsti nav laika, taču vēlme pēc konkrētā produkta nemazinās. Nereti klienti ir izteikuši vēlmi, lai uzņēmums viņiem izgatavo kosmētiku pēc pasūtījuma, bet to uzņēmuma īpašniece Ieva Biedrīte neuzņemas – pārāk sarežģīti un laikietilpīgi katram izstrādāt receptūru. «Pasakot, ka nav gatavas kosmētikas, var palaist garām daudz klientu. Kosmētikas ražošana ir BBfactory turpinājums, papildinājums. Šis ir loģisks, likumsakarīgs nākamais solis,» saka I. Biedrīte.

Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Neatkarīgā secinājusi, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc to šokolādi, kurā kakao saturs ir vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane Neatkarīgajai skaidrojusi, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. MK noteikumos Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. «Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī nosaka, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,» sacījusi I. Levane. Tiesa, tajos gadījumos, kad ir pievienoti augu tauki, šie noteikumi prasa šokolādes marķējumu papildināt ar skaidri saredzamu un salasāmu norādi – satur kakao sviestu un citus augu taukus. Norādei jāatrodas vienā uztveres laukā ar sastāvdaļu sarakstu un ir jābūt skaidri atdalītai no tā. Neatkarīgā pārliecinājusies, ka vairāku šokolādes tāfelīšu marķējumā pie produkta sastāvdaļām augu tauki ir norādīti. Par to, vai šī norāde ir skaidri saredzama un salasāma, varot strīdēties.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.

«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.

Lai iepazīstinātu kosmētikas līdzekļu ražotājus ar jaunu ES regulu par kosmētikas līdzekļiem un citām aktualitātēm kosmētikas līdzekļu tirgus apritē, 3. novembrī Rīgā notiks diskusija – seminārs.

Regulas mērķis ir vienkāršot procedūras un uzlabot terminoloģiju, tādējādi samazinot administratīvo slogu un neskaidrības. Pasākuma ietvaros uzstāsies Eiropas kosmētikas asociācijas pārstāvis Pascal Gidoin (Francija), kurš informēs par labas ražošanas prakses noteikumiem kosmētikas ražotajiem.

Seminārā paredzēti ziņojumi par robežgadījumiem, kas saistīti ar biocīdiem kosmētikā, kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzības aktualitātēmun informāciju par Lielbritānijas dabīgās kosmētikas tirgu. Savu dalību seminārā jau ir apstiprinājuši vadošie Latvijas kosmētikas ražotāji: Dzintars, Stenders, Bio2you, Spodrība, Silvanols, Medicamina, ka arī receptūru izstrādātāji no RSU un Veselības inspekcijas pārstāvji.

Savulaik zinātnē investētie divi miljoni atmaksājušies ar ekskluzīva un eksportspējīga produkta izveidi.

SIA Baldones veselības fonds FG – zīmolu Baldones dūņu kosmētika un BDK laboratorija īpašnieks – tika dibināts 1999. gadā, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valentīns Jeremejevs tā vadības grožus pārņēma pirms trim gadiem ar mērķi padarīt to par veiksmīgu ražotāju, turklāt nemitīgi meklējot aizvien jaunas eksporta iespējas. Līdz ar uzņēmuma priekšnieku maiņu tika uzbūvēta arī jauna laboratorija Olainē, kuras paplašināšanā pēdējos trīs gados investēti aptuveni 5 miljoni eiro. Patlaban tajā strādā 30 darbinieku, un tuvākajiem diviem gadiem laboratorijas ražošanas jauda ir pietiekama, taču brīdī, kad kosmētikas produktu pieprasījums strauji pieaugs, uzņēmums laboratoriju palielināšot. Patlaban uzņēmums dienā spējot saražot 10–20 tūkstošus vienību. Savukārt, runājot par šā gada apgrozījuma un peļņas rādītājiem, uzņēmuma vadītājs vēl nevēlējās tos atklāt, jo konkrēti dati neesot apkopoti. Toties pērn uzņēmuma apgrozījums bijis 2 miljoni eiro; tiesa gan, peļņas rādītājs iezīmējies negatīvs, jo uzņēmums daudz investējis.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Investējot vairāk nekā miljonu eiro jaunu, inovatīvu produktu izstrādē un ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, vadošais dabīgās kosmētikas ražotājs Latvijā AS Madara Cosmetics tuvojas projekta „Jaunu produktu ieviešana ražošanā ar samazinātu ietekmi uz vidi zaļo inovāciju jomā AS Madara Cosmetics” noslēgumam.

Lai pilnveidotu ilgtspējīgāku ražošanu, AS Madara Cosmetics ražotnē šogad uzstādīta laboratorijas izmēra vakuuma maisīšanas iekārta, kas paredzēta gan emulsijas tipa produktu, gan dekoratīvās kosmētikas ražošanai. Savukārt, lai nodrošinātu vēl inovatīvāku produktu ražošanu - esošās ražošanas tehnoloģijas ir papildinātas ar vēl vienu vakuuma maisīšanas iekārtu, kas paredzēta emulsijas tipa produktu ražošanai un ir viena no lielākajām produktu ražošanas iekārtām ražotnē ar darba tilpumu līdz pat 1100.

Projekta ietvaros uzstādītas arī pulverveida vielu jaukšanas iekārta un pūdera presēšanas iekārta, kā rezultātā šobrīd tiek aktīvi turpināts darbs pie minerālā sejas pūdera izstrādes un citiem dekoratīvās kosmētikas jaunumiem, attīstot vaigu sārtumu, izgaismotāju un bronzeru formulas un toņus.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt ir uzsācis sadarbību ar Latvijas kosmētikas ražotāju AS Madara Cosmetics, nodrošinot vairāk nekā 170 kosmētikas preču ātrās piegādes no četriem kompānijas veikaliem.

Līdz pat vasaras nogalei visu kosmētikas preču, kā arī citu nepārtikas preču piegāde iedzīvotājiem būs bezmaksas.

“Turpinām paplašināt Wolt platformā pieejamo preču un produktu klāstu un atbilstoši pieaug arī vietējo sadarbības partneru skaits. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc esam mainījuši sadarbības modeli starp galveno biroju Helsinkos un vietējām Baltijas valstu struktūrvienībām. Jaunais modelis ļauj Wolt Latvija darboties daudz patstāvīgāk, vienkāršojot sadarbību ar vietējiem sadarbības partneriem. Tostarp vienkāršojusies ir arī grāmatvedības uzskaite, jo visu tagad var izdarīt tepat uz vietas Latvijā. Paredzam, ka tagad straujāk palielināsies vietējo sadarbības partneru skaits, un noteikti plānojam palielināt arī Wolt platformā pieejamo kosmētikas preču klāstu. Klienti iepriekš mums regulāri rakstīja vēstules un jautāja arī sociālajos tīklos, kad sāksim piegādāt smaržas, šampūnus, krēmus un citas kosmētikas preces. Šobrīd platformā jau ir 27 kosmētikas veikali, kas piedāvā vairāk nekā 2000 kosmētikas preču,” norāda Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

2017. gadā kosmētikas ražotāji vēl vairāk pievērsīsies dabīgas kosmētikas ražošanai ar dažādiem papildefektiem, piemēram, aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību

Tā uzsver DB aptaujātie kosmētikas ražotāji. Tāpat 2017. gadā gaidāma jaunu zīmolu ienākšana un nostiprināšanās tirgū.

AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns norāda, ka 2017. gadā arvien nozīmīgāku vietu ieņems kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir dabīgas izcelsmes izejvielas. Patērētāji lielāku uzmanību pievērsīs ne tikai produkta sastāva kvalitātei, bet arī to ētiskai iegūšanai, produkta ražošanas procesam un izcelsmes valstij. «Kaut arī pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis dabīgās kosmētikas zīmolu skaits, tomēr šajā segmentā aizvien ir brīva niša, tāpēc mēs šobrīd strādājam pie jaunas dabīgās kosmētikas līnijas, ko plānojam ieviest 2017. gada nogalē. Jaunā līnija būs orientēta galvenokārt uz eksportu, taču nepaliks novārtā arī vietējais tirgus,» atklāj R. Krampāns.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.