Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Lielākais omārs, kāds jebkad noķerts ASV Menas štatā, 12,25 kilogramus smagais Rokijs, kura spīles esot pietiekami spēcīgas, lai nokniebtu vīrieša roku, ielaists atpakaļ okeānā, ziņo Reuters.

«Nezvērs» pagājušajā nedēļā tika notverts ar garneļu tīklu.

1 metru garais vīriešu dzimuma vēžveidīgais, kura aptuvenais lielums bijis kā trīsgadīgam bērnam, ielaists Atlantijas okeāna ūdeņos.

«Viss svars ir spīlēs,» stāstījusi viena no šajā pasākumā iesaistītajām personām. «Tās varētu salauzt jūsu roku,» viņa piebildusi.

Jāpiebilst, ka šis ASV štats liedz zvejniekiem paturēt šāda izmēra omārus, tādēļ Rokijs nonācis amatpersonu rokās.

Zinātnieki pagaidām nespēj precīzi novērtēt šāda izmēra omāru vecumu, bet nav ziņu, ka štatā līdz šim būtu noķerts kāds prāvāks omārs.

Lielbritānijā beidzot apcietināts cilvēks, kuram bija izdevies nozagt informāciju no 19 000 kredītkartēm, ziņo The Times.

A. Patels bankomātiem uzstādīja ierīci, kas nolasīja kredītkaršu informāciju, savukārt noslēpta videokamera filmēja, kāds tiek spiests pinkods. Vēlāk viņš šo informāciju apkopoja, lai izveidotu kredītkarti un noņemtu visu naudu no cilvēka konta.

The Times raksta, ka krāpnieks iejuties filmas Catch me if you can (Noķer mani, ja vari) galvenā varoņa lomā. Detektīvs Saimons Rasens (Simon Russen), kas izmeklēja šo lietu, norādīja, ka A. Patels viņam ir piezvanījis naktī un jokojies, ka, ja viņš ir Leonardo Dikaprio (Leonardo DiCaprio), tad izmeklētājs ir Toms Henks (Tom Henk) (T. Henks filmā tēloja FBI izmekētāju). Telefonsarunas beigās A. Patels detektīvam pateica: "Catch me if you can (Noķer mani, ja vari)."

Latvijas piekrastē arvien biežāk sastopams Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis), kas ir invazīva krabju suga un var būt agresīvs pret vietējām sugām un apdraudēt cilvēku veselību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina par šiem krabjiem ziņot.

Tiek skadrots, ka Ķīnas cimdiņkrabis mēdz saķerties tīklos, radot zvejniekiem neērtības, bojājot tīklus un lomu, izēdot, apgraužot zivis. Tāpat dzīvnieks var nodarīt arī nopietnāku kaitējumu cilvēkam, jo šie krabji pārnēsā parazītus - plaušu trematodes, kas var apdraudēt cilvēku veselību. Ar šo parazītu jau ir inficējušies vairāk nekā 20 miljoni cilvēku pasaulē, ēdot slikti sagatavotus vai jēlus krabjus. Eiropā un Baltijas jūrā šis parazīts - plaušu trematodes - pagaidām vēl nav konstatēts, taču der paturēt prātā, ka krabji var būt pie mums ieceļojuši no dažādām vietām, līdz ar to nav iespējams simtprocentīgi paredzēt, vai tie var būt plaušu trematodes parazītu nēsātāji vai nē, norāda DAP pārstāvji.

Hakeris no Latvijas – pusaudzis, kurš vairāk nekā pirms četriem gadiem ielauzās Īrijā reģistrētas vietnes boards.ie datu bāzē un lejupielādēja informāciju par 280 tūkstošiem lietotāju, aiz restēm par laimi nenonāks, atsaucoties uz newstalk.com, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aleksejs Ivanovs, kuram šobrīd ir 23 gadi, tiesā apgalvoja, ka nodarījuma brīdī hakera uzbrukumu veiksmīga realizēšana bijis viņa hobijs un nekādu finansiālu labumu no tā viņš nav ieguvis.

Pusaudzis izmeklētājiem stāstījis, ka pieeju interneta forumam boards.ie viņš ieguvis, izmantojot tīmekļa vietnes administratora Twitter konta paroli.

Vietnes boards.ie programmatūras izstrādātājs ievērojis, ka uz servera parādījušies divi nepiederoši faili. Viņš pētījis tālāk un atklājis, ka sistēmā iekļuvusi nepiederoša persona, kas ieguvusi privileģētu piekļuvi un lejupielādējusi informāciju par 280000 lietotāju. Tika atklāts, ka hakeris darbojies no kādas IP adreses Latvijā.

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

Anglijā, Devonšīrā kāds hakeris atzīts par vainīgu 12 miljonu ASV dolāru vērtu Zynga pokera žetonu zādzībā no Zynga’s Texas Hold ‘Em konta sociālajā portālā Facebook, par ko viņam draud reāls cietumsods.

Tiesas sēdē Ekseterā 29 gadus vecais Ešlijs Mičels (Ashley Mitchell) atzina, ka ielauzies sociālo spēļu giganta kontā. Viņš nozaga 400 miljardus virtuālo spēļu žetonu, kuru vērtību kompānija lēš ap 12 miljoniem dolāru. Pirms aresta hakeris melnajā tirgū žetonus centies pārdot, nopelnot 85,9 tūkstošus dolāru. Ja viņam būtu iespēja pārdot visus žetonus, tad gūtā peļņa būtu aptuveni 298 tūkstoši dolāru.

Prasītājs Garets Evanss (Gareth Evans) tiesai gan atzīst, ka Zynga no šīs zādzības reālu ļaunumu necieš, tomēr tā ir līdzīga, kādu var veikt arī dzīvē. Evans arī atklāj, ka ir grūti noteikti precīzu vērtību Mičela nodarījumam, bet gadījumā, ja žetonus pārdotu Zynga, tad to vērtība būtu 12 miljoni dolāru.

Latvijas Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) sistēmai veikts kiberuzbrukums, un no tās nozagti aptuveni trīs tūkstošu lietotāju dati, Db.lv apstirpināja NVA pārstāvji.

Uzbrukumu valsts aģentūrai veicis hakeris ar lietotājvārdu W1n5t0n, kurš par to NVA paziņojis mikroblogošanas vietnē Twitter.

Personīgā informācija ietver NVA klientu vārdus, e-pasta adreses un paroles. NVA paroles ir glabājusi «brīvā tekstā», proti, tās nav bijušas šifrētas, ziņo Softopedia.

Hakeris no Krievijas vārdā Kirllos ir nozadzis 1,5 milj. pasaules lielākā sociālā tīkla Facebook lietotāju paroļu, ziņo ABC News.

Tas nozīmē, ka par hakera upuri kļūs katrs trīssimtais Facebook lietotājs. Kopumā šajā sociālajā tīklā ir reģistrējušies vairāk nekā 400 milj. lietotāju.

Savukārt pēc Verisign's idefense Labs informācijas, hakeris pārdod informāciju pagrīdes hakeru saitiem, un viņam jau esot izdevies pārdot aptuveni 700 tūkstošus paroļu.

Kirllos piedāvā paroles par zemāku cenu nekā citi. Šādi dati parasti maksā no viena līdz divdesmit ASV dolāriem, bet Kirllos tos piedāvājot par 25 centiem gabalā, taču paroles jāpērk vairumā.

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Pasaulē vadošais eksperts radošajā domāšanā Dr.Edvards de Bono uzskata, ka Latvijā vajadzētu domāšanas ministru, un sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) viņš jau paspējis ierosināt nevis devalvēt latu, bet paaugstināt tā vērtību, raksta Lietišķā Diena.

«Acīmredzami patlaban Latvija ir Eiropas sliktāko valstu sarakstā kopā ar Īriju, Spāniju un Ungāriju. Ierastais izskaidrojums šim visam — neapdomīgi aizņēmumi, kas tā arī varētu būt. Akūts jautājums ir devalvēšana, kas nenāktos viegli. Ja reiz esi paņēmis mājai kredītu eiro, tad samaksāt atpakaļ devalvētos latos būs grūti. Tā kā situācija ir sarežģīta un man nav tūlītēja risinājuma, ir vajadzīga domāšana,» norāda de Bono.

Viņš norādīja, ka ticies ar premjeru un ierosinājis viņam padomāt par pretējo — lata vērtības paaugstināšanu: «Palieliniet lata vērtību, un redzēsim, kas notiks. Iespējams, tas palīdzētu. Nesaku gan, ka tas būs vienkārši. Premjers man atbildēja, ka tas jau ir noticis deviņdesmitajos gados.»

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.

Liepājā noķerts krāpnieks, kas piedāvāja nopirkt vadātāja apliecību, kā arī dzēst pārkāpuma uzskaites punktus. Sludinājumi par pakalpojumu tika ievietoti internetā. Pateicoties žurnālistes, Valsts policijas un CSDD darbinieku operatīvai sadarbībai, krāpnieks jau drīzumā tiks saukts pie kriminālatbildības.

Internetā ievietotais sludinājums vēstīja: "Varu palīdzēt iegūt autovadītāja apliecību A,B,C1,C utt. Kā arī dzēst soda punktus." Sazinoties ar krāpnieku, kura segvārds bija bello, žurnāliste uzzinājusi, ka C kategorijas tiesības var iegādāties par 500 latiem. Turklāt likuma pārkāpējs apgalvoja, ka ir CSDD darbinieks un iegādātās tiesības būs drošs un datu bāzē reģistrēts dokuments. Sarakste un datu apmaiņa ar e-pasta starpniecību ilga līdz pagājušās nedēļas nogalei, kad Liepājas Kārtības policijas darbinieki aizturēja aptuveni 20 gadu veco Māri jeb bello, kurš tiks saukts pie atbildības par krāpšanu un dokumentu viltošanu.

Rūgti maldījušies ir tie, kas līdz ar Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata pirms diviem gadiem piesauca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības galu, vaimanādami par to, ka nu šī iestāde kļūšot «bezzobaina». Realitāte ir izrādījusies gluži pretēja — par KNAB enerģiskajām aktivitātēm dzirdam teju ik dienas: te noķerts kāds naudas atmazgātājs vai kukuļotājs, te konstatēti pārkāpumi kādas iestādes darbībā.

Pagājušajā nedēļā biroja pārstāvji paviesojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) «saimniecībā» un, kā izrādās, ne bez rezultātiem — saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturētas divas BKUS amatpersonas un trīs fiziskās personas.

Kā jau ierasts šādos gadījumos, pēc fakta konstatēšanas seko plašas diskusijas par to, kāpēc gan šādi pārkāpumi tikuši pieļauti un kurš būtu saucams pie atbildības. Tādējādi nav nekāds pārsteigums, ka BKUS valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis jau laikus ierunājās par «dunci mugurā», savukārt Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šobrīd piekopj tādu kā strausa politiku un sakās ne savu, ne arī savas partijas vainu notikušajā neredzam, tā teikt — ko nu es, es jau tikai tā, četrus mēnešus vien te sēžu. Taču nedrīkst aizmirst, ka veselības nozare Tautas partijas aizgādnībā ir atradusies vismaz kopš 2004. gada, savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš kā Bērnu slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis savā krēslā sēž jau vismaz divus gadus.

Radiācija no Japānas līdz Latvijas teritorijai atnākt nevar, tā raidījumā 900 sekundes norādīja Radiācijas drošības centra direktora vietas izpildītājs Edmunds Pakers.

Viņš skaidroja, ka pa gaisu radiācija nevar atnākt, drīzāk saskarties ar to būtu iespējams, apēdot kādu ūdens iemītnieku, kas noķerts netālu no Japānas teritorijas. Tāpēc šobrīd uzdevums būtu pastiprināti pārbaudīt pasaules okeāna produktus, kurus cilvēki patērē pārtikā. E.Pakers arī piebilda, ka būtu jāpārbauda kokmateriāli, kas tiek eksportēti no Japānas.

Viņš atzīmēja, ka vide no radiācijas attīrās atkarībā no tā, kādi izotopi nonākuši tanī. Esot tādi, kas sadalās burtiski stundas laikā, bet ir arī tādi, kam nepieciešami gadi, un tas nozīmējot, ka vide praktiski neattīrās nekad.

Tomēr eksperts atzīmēja, ka diez vai tuvākajā laikā pasaule pāries uz kādu citu elektroenerģijas veidu, kas varētu aizstāt šo, jo alternatīvās elektroenerģijas ieguves avoti vēl esot izstrādes stadijā vai arī krietni dārgāki. Patlaban vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas un uzlabot drošību.

Liepājā noķerts krāpnieks, kas piedāvāja nopirkt vadātāja apliecību, kā arī dzēst pārkāpuma uzskaites punktus. Sludinājumi par pakalpojumu tika ievietoti internetā.

Pateicoties žurnālistes, Valsts policijas un CSDD darbinieku sadarbībai, krāpnieks jau drīzumā tiks saukts pie kriminālatbildības, uzsver CSDD.

Pakaļdzīšanās ilgusi vairāk nekā nedēļu. Internetā ievietotais sludinājums vēstīja: «Varu palīdzēt iegūt autovadītāja apliecību A,B,C1,C utt. Kā arī dzēst soda punktus.» Sazinoties ar krāpnieku, kura segvārds bija bello, žurnāliste uzzinājusi, ka C kategorijas tiesības var iegādāties 500 latiem. Turklāt likuma pārkāpējs apgalvoja, ka ir CSDD darbinieks un iegādātās tiesības būs drošs un datu bāzē reģistrēts dokuments. Sarakste un datu apmaiņa ar e-pasta starpniecību ilga līdz pagājušās nedēļas nogalei, kad Liepājas Kārtības policijas darbinieki aizturēja aptuveni 20 gadu veco Māri jeb bello, kurš tiks saukts pie atbildības par krāpšanu un dokumentu viltošanu.

Fakts, ka neviens birokrāts nav noķerts un reāli sodīts, liek domāt, ka Latvijā uzsāktā birokrātijas sloga mazināšanas iniciatīva kārtējo reizi izrādījies ķeksīša pasākums.

Nevar noliegt, ka Valsts kancelejas iniciatīva «Mazinām slogu», kuras ietvaros saņemti ap 280 ierosinājumiem birokrātijas mazināšanai, kopumā ir labs un vērtīgs pasākums. Cilvēkiem patīk, ja ir iespēja par nejēdzībām valsts institūcijās un iestādēs pasūdzēties, un viens, otrs vērtīgs priekšlikums situācijas uzlabošanai tādējādi varbūt arī tiek izteikts. Ir forši, ka ir mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību par valsts iestāžu darbu izteikts ap 200 vērtējumu un, ja šie vērtējumi palīdz kaut ko reāli uzlabot, tad, manis pēc, Valsts kanceleja var turpināt ar šo iniciatīvu ņemties. Tomēr ne jau tur ir problēmas sakne. Kamēr neviens nav papūlējies iedziļināties, kāpēc un kur birokrātija vispār rodas, veidojas apburtais loks. Šur un tur pa kādam biezi sazaļojušā birokrātijas koka zariņam tiek nogriezts, bet rezultātā koks aug vēl kuplāks. Politiķi paši vispirms birokrātiju rada, pēc tam ar putām uz lūpām metas to apkarot un par katru niecīgāko panākumu sprauž sev birokrātijas apkarotāja ordeņus pie krūtīm, bet iedzīvotājiem un uzņēmējiem, īpaši tiem, kuri nepieder pie crème de la crème, reāli nav mainījies nekas.

Ceturtdienas vakars, pulksten 19.15. Radisson Blu Hotel Latvija bārā klusināti spēlē klavieres, čalo tūristi, bet pie viesnīcas ar neizslēgtu dzinēju jau vairākas stundas melns Mercedes Benz neuzkrītoši gaida par pusmiljona eiro kukuļa došanu Latvijas dzelzceļa (LDz) toreizējam prezidentam Uģim Magonim aizdomās turēto Oļegu Osinovski. Todien viņš, aptuveni trīs stundas sniedzis liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nemanīts pamet viesnīcu pa vienu no izejām, lai atgrieztos Tallinā. «Šobrīd man jums nav ko teikt. Pašlaik es nekomentēšu neko saistībā ar šo situāciju,» jau no Tallinas īsziņā laikrakstam Diena atbild Osinovskis. Publicitāte korupcijas lietā ir nevajadzīgs apdraudējums viņa biznesam, un KNAB miljonāram ir palīdzējis šos riskus apiet, norāda laikraksts.

Aizdomās turētā statuss, kas Igaunijas bagātākajam cilvēkam un Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību konkursu biežam uzvarētājam piemērots jau augusta sākumā līdz ar Magoņa aizturēšanu, nekad oficiāli nav ticis pieminēts KNAB amatpersonu izteikumos. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Dienai otrdien nesniedza skaidru apstiprinājumu, ka decembrī, kad plānota pēdējo gadu lielākās korupcijas lietas nosūtīšana Ģenerālprokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai, tajā figurēs ne tikai pusmiljona kukuļa iespējamā saņēmēja Magoņa, bet arī iespējamā devēja - Osinovska vārds.

Latvijas korupcijas apkarotāji arī citādi šo četru mēnešu laikā Magoņa iespējamam kukuļotājam līdz šim nav traucējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību vai baudīt ierasto miljonāra dzīvesveidu, apceļojot pasauli. Pāris nedēļas pēc Magoņa aizturēšanas Osinovskim, par spīti aizdomās turētā statusam, netika likti šķēršļi doties atpūtā uz eksotiskām salām. Novembrī Osinovskis bija aizlidojis uz Seulu, oktobrī kārtoja lietas Tbilisi, un tie ir tikai pāris no kukuļdošanā aizdomās turētā pēdējā laika braucieniem ārpus Eiropas Savienības robežām, par ko zināms Dienai.

«Lūk, tāpēc es veikalā eju garām maizei, uz kuras rakstīts Veselība, Kliju maize vai kas tamlīdzīgs. Vēlās vakarstundās daudzi lielie zemnieki īsi pirms kulšanas miglo laukus ar raundapu [agroķīmisks līdzeklis - redakcija]. Tā izdodas nonākt pie lielākas peļņas, ietaupot uz graudu kaltēšanu,» šāds sociālā tīkla Facebook lietotāja Valtera Korāļa ieraksts nepatīkami pārsteidzis Latvijas sabiedrību. Ierakstu papildina arī vakarā, kā raksta autors - 11. augustā, uzņemts fotoattēls.

«Graudi kulšanas laikā ir sausāki. Toties raundapa sekas tik īsu laiku pirms novākšanas ir nenovēršamas. Tas īpaši paliek uz graudu sēnalām, kuras, graudus samaļot, nošķiro nost un pēc tam tautai mēģina iebarot caur veikala plauktiem. Bez tam, Latvijā ir ļoti maz ceptuvju, kas strādā ar ekoloģiski izaudzētiem graudiem. Ja nu vienīgi mājražošanā,» teikts Facebook ierakstā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis biznesa portālam db.lv komentē V. Korāļa rakstīto:

«Ir noteikumi, pēc kuriem visiem lauksaimniekiem ir jāvadās, tajā skaitā arī par raundapu ir noteiktas devas un noteikts laiks, līdz kuram to var lietot - šajā gadījumā raundapu drīkst lietot ne mazāk kā 7 dienas pirms ražas novākšanas un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.