Piektdien, 14. septembrī Nordea banka svinīgi atzīmes savas darbības paplašināšanos Vidzemes reģionā, atklājot jaunu Valmieras klientu apkalpošanas centru. Tas atradīsies pašā Valmieras centrā - Rīgas ielā 21.

Svinīgajā Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis un Valmieras Domes vadītājs Inesis Boķis.

Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis saka - "Nordea banka tuvākajos divos gados ir iecerējusi būtiski paplašināt savu darbību arī Latvijā. Mēs plānojam atvērt vismaz 10-15 jaunas filiāles gan Rīgā, gan arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Valmiera ir viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām, un mēs nākotnē saredzam lielu tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu".

Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Una Bergsone uzsver - "Paplašinot Valmieras klientu apkalpošanas centru, Nordea būs tuvāka saviem jau esošajiem klientiem. Mūsu mērķis ir piesaistīt arī daudzus jaunus klientus - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Nordea banka atrodas vienā no spēcīgākajām pozīcijām privātpersonu mājokļu kreditēšanā, taču tās konkurētspējas priekšrocība ir pilnīgs pakalpojumu klāsts visiem bankas lietotāju segmentiem".

Ja Latvijā inflācija nesāks samazināties nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban lēstā ekonomikas mīkstā piezemēšanās var kļūt cietāka. Par Latvijas ekonomikas un banku tirgus attīstības perspektīvām intervijā Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis.

Kādu Nordea banka redz Latvijas ekonomikas tālāku attīstību?

Vai zināmi šobrīd augstās inflācijas cēloņi?

Mēs mēģinājām analizēt, kāpēc piem., Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur ir fundamentāli līdzīga situācija, t.sk., ietekmē dabas resursi, bijusi vienlaicīga iestāšanās ES. Secinājām, ka pēdējos gados Latvjā daudzos rādītājos dinamika bijusi strāujāka, t.sk., atalgojuma, kreditēšanas pieaugums. Proti, naudas masas apgrozībā (naudas, kas nokļuva cilvēku rokās) pieaugums bija straujāks. Tagad nav vēlams, lai patēriņš apstājas vai arī strauji bremzētos, bet nepieciešama mērenība gan algas, gan kreditēšanas pieaugumā. Samazinoties jaunas naudas ieplūšanai ekonomikā, arī inflācijas tempiem vajadzētu samazināties. Novērojumi liecina, ka arī cilvēku optimisms mazinās, cilvēki vairs nedomā, ka var aizņemties, jo tāpat pēc mēnešiem nopelnīs vairāk. Tiesa, ir vēl arī blakus efekti, piem., administratīvi regulējamās cenas, inflācijas gaidas.

Privātpersonu noguldījumi šogad februārī pieauguši 13 bankām, tostarp straujāko pieaugumu – par 6 milj. Ls jeb 59.1 % mēneša laikā piedzīvojusi Baltic International Bank. Mēneša laikā visvairāk – par 25 miljoniem latu jeb 4.8 % tie samazinājušies Parex bankā.

Šogad februāra beigās lielākā banka pēc privātpersonu noguldījumiem pārliecinoši bija Swedbank. Tā piesaistījusi 825.6 milj. Ls, kas ir par 1.8 milj. Ls jeb 0.2 % mazāka nekā šogad janvāra beigās un par 136.9 milj. Ls jeb 14.2 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Otra lielākā privātpersonu norēķinu kontu un depozītu naudas piesaistītāja februāra beigās bija SEB Banka – 565.8 milj. Ls, kas ir par 6.4 milj. Ls jeb 1.2 % vairāk nekā janvāra beigās, bet par 7.6 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Db aplēses, izmantojot asociācijas datus, liecina, ka Parex bankā privātpersonu noguldījumu apjoms šogad februāra beigās bija 498.2 miljoni latu, kas ir par 25 milj. Ls jeb 4.8 % mazāk nekā janvāra beigās, bet par 146.7 milj. Ls jeb 22.7 % mazāk nekā pirms gada.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Vairākas bankas izmanto lielo Skandināvijas banku sākto kredītu tempu bremzēšanu, strauji kāpinot savus kredītportfeļus.

Šogad pirmajā pusgadā kreditēšanas tirgus līderes (jūnija beigās 13.18 mljrd. Ls kopējā kredītportfelī aizņem 45 %) - Hansabanka un SEB Unibanka - ievērojami atvēsinājušas savu izsniegto kredītu tempus, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. No abu banku teiktā var secināt, ka tas darīts apzināti ekonomiskās situācijas dēļ. Tikmēr baņķieru aprindās mēļo, ka šīs bankas bailēs no problēmām kredītu izsniegšanu, arī mājokļa iegādei ir vienkārši nobloķējušas. Šī situācija ir izdevīga citām bankām, kuras neplāno speciāli bremzēt kredītu izsniegšanu un pat kaļ plānus par tirgus daļu iekarošanu. Dati liecina, ka lielai daļai banku izsniegto kredītu tempi paātrinājušies, tāpēc kopumā izsniegto kredītu apjoma kāpums šogad bija straujāks nekā pirms gada.

Šodien Daugavpilī tiek atvērts Nordea bankas klientu apkalpošanas centrs, tādējādi nodrošinot Nordea bankas pakalpojumu pieejamību visos Latvijas reģionos. Sākotnēji Nordea bankas klientu apkalpošanas centrs darbosies kā mājokļu kredītu veikals. Uzsākot tā darbību, Nordea bankas mērķis ir iekarot 20% mājokļu kredītu tirgus daļu Daugavpilī, izsniedzot katru 5. kredītu. Patreiz Latvijā veiksmīgi darbojas jau 4 Nordea kredītu veikali, un tagad tas būs pieejams arī Daugavpils iedzīvotājiem. Daugavpils kredītu veikals saviem klientiem nodrošinās arī pilnu bankas pakalpojumu klāstu. Ingus Grasis, Nordea Latvija Klientu apkalpošanas tīkla direktors: „Daugavpils ir loģiska izvēle mūsu darbības paplašināšanai, un atbilst bankas attīstības stratēģijai visās Baltijas valstīs. Pēdējo gadu izaugsme Daugavpilī kļūst interesanta arī Nordea bankai. Mūsu mērķis ienākot Daugavpilī ir realizēt mājokļa kredītu cenu apvērsumu, līdzīgi kā tas tika paveikts Rīga, ar mērķi ierindot Nordea par pirmo vai otro populārāko mājokļa kredītu banku Latvijā tuvāko trīs gadu laikā. Paredzam, ka Nordea ienākšana saasinās cenu konkurenci Daugavpils tirgū”. „Uzsākot agresīvu mājokļa kredītu pārdošanu, Nordea bankai piecu gadu laikā ir izdevies saasināt cenu konkurenci Latvijā, padarot mājokļa kredītus par pieejamu risinājumu ļoti daudzām mājsaimniecībām. Stratēģija ir devusi labus rezultātus, par ko liecina arī tas, ka Nordea ir kļuvusi par trešo lielāko mājokļus kreditējošo banku Latvijā tik īsā laika posmā.” Patreiz Latvijā darbojas vienpadsmit Nordea bankas klientu apkalpošanas centri, tai skaitā Liepājā, Valmierā un Siguldā. Nordea arī turpmāk rūpīgi sekos filiāļu tīkla attīstības stratēģijai, jo Nordea galvenās konkurētspējas priekšrocības Latvijā ir zemas resursu un administratīvas izmaksas, kā arī darbības efektivitāte.

Globālā finanšu krīze aizvien vairāk ietekmē arī Baltijas valstis, Poliju un Krieviju. Baltijas valstis, jo īpaši Igaunija un Latvija, kas pieredzēja visspēcīgāko uzplaukumu, tagad saskaras ar krasu lejupslīdi, kas var ieilgt, secina Nordea eksperti savā jaunākajā publikācijā Baltic Rim Outlook.

Nordea Markets vecākais analītiķis Ansi Rantala (Anssi Rantala) uzsvēra, ka kopš pēdējā Nordea makroekonomikas apskata šā gada septembrī tendences pasaules ekonomikā ir krasi pasliktinājušās. Tas negatīvā virzienā ir ietekmējis arī Nordea prognozes par Baltijas valstu izaugsmes izredzēm tuvāko divu gadu laikā. "Latvijas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi un recesija visdrīzāk ieilgs. Saskaņā ar Nordea prognozēm, Latvijā IKP šogad sasniegs 1.5% kritumu, bet nākošgad – IKP sasniegs līdz pat 4.2 negatīvu atzīmi. Krasais patēriņa un investīciju apjoma samazinājums pazeminās inflāciju, bet tikai pakāpeniski. Lats pašlaik atrodas zem spiediena, bet savā pamata scenārijā mēs paredzam, ka netiks mainīti eiro un lata attiecību nosacījumi."

Nordea Grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi EUR 3,153 miljardus, salīdzinājumā ar 2005. gadu pieaugot par 39%. Bankas ienākumi ir EUR 7,377 miljardi, kas ir par 12% vairāk kā iepriekšējā gadā.

Radītāji skaidri norāda uz stabilu bankas izaugsmi svarīgākajos biznesa segmentos un stratēģisko plānu veiksmīgu realizāciju. 2006. gada laikā turpinājies arī bankas darbības apjomu pieaugums. Tā, par 12% ir pieauguši privātpersonu kreditēšanas apjomi, izsniegto kredītkaršu skaits ir palielinājies par 15%, hipotekārās kreditēšanas apjomi pieauguši par 15%. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma apjomi ir pieauguši par 12%. Operacionālā peļņa sasniedza EUR 3,82 miljardu atzīmi, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2005. gada rādītāju.

Lars G. Nordstrom, Nordea prezidents un grupas vadītājs: "Nordea 2006. gadā kārtējo reizi pārspēja sevis iepriekš uzstādītos rekordus, tādejādi nostiprinot Nordea vadošās bankas pozīciju reģionā. Regulāri panākumi Nordea nodrošināja strauju peļņas uz akciju pieaugumu 2006. gadā līdz EUR 1.21, kas ir par 41% vairāk kā iepriekšējā gadā. Rekordaugstus rezultātus papildina arī ievērojama izaugsme visos svarīgākajos biznesa segmentos".

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Latvijā kreditēšana šobrīd notiek nelielos apjomos, tāpēc ir svarīgi, lai kreditēšana pilnībā neapstātos, bet turpinātos, tā piektdien, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka pērn vairākas reizes ir samazinājusi obligāto rezervju normu Latvijas komercbankām. Tādējādi dodot bankām iespēju aktīvāk kreditēt tautsaimniecību. «Redziet problēma, šodien ir tāda. Mēs bankām naudu varam iedot, bet bankas šo naudu tālāk uzņēmējiem neaizdod,» sacīja I.Rimšēvičs, uzverot, ka tāpēc valdībai ir svarīgi runāt ar bankām, lai Latvijā kreditēšana neapstātos un nauda tiktu izsniegta.

Rimšēvičs: Latvijā bankām kreditēšana ir jāturpinaTurklāt, lai gan šobrīd bankas kreditē minimāli, Latvijas komercbanku rīcībā ir daudz lielāki līdzekļi, ko tās varētu aizdot uzņēmējiem, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents. Runa varētu būt par 500-700 miljoniem latu brīviem līdzekļiem.Šobrīd kreditēšana notiek nelielos apjomos, tāpēc būtu svarīgi, lai pašas bankas nāktu pretī daudz vairāk, un sildītu Latvijas ekonomiku, uzvēra I. Rimšēvičs.

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2006.gadā liecina, lielāko daļu mājsaimniecības patēriņa izdevumu veido pārtika un bezalkoholiskie dzērieni.

Pētījuma dati liecina, ka aizvadīto gadu raksturo straujš iedzīvotāju ienākumu pieaugums: neto darba samaksa tautsaimniecībā palielinājās par 23%, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas – par 18%, strauji auga banku izsniegto patēriņa kredītu apjoms. Šie procesi ir ietekmējuši arī mājsaimniecību patēriņa izdevumus.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2006.g., rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 155, kas ir par 21% vairāk nekā 2005.gadā. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.

Patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis vienlīdz liels gan pilsētās (par 21%), gan arī laukos (par 20%).

Nordea Grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi EUR 3,153 miljardus, salīdzinājumā ar 2005. gadu pieaugot par 39%. Bankas ienākumi ir EUR 7,377 miljardi, kas ir par 12% vairāk kā iepriekšējā gadā. Arī Nordea Latvijas filiālei pagājušais gads ir bijis veiksmīgākais tās pastāvēšanas vēsturē.

2006. gada laikā turpinājies arī bankas darbības apjomu pieaugums. Tā, par 12% ir pieauguši privātpersonu kreditēšanas apjomi, izsniegto kredītkaršu skaits ir palielinājies par 15%, hipotekārās kreditēšanas apjomi pieauguši par 15%. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma apjomi ir pieauguši par 12%. Operacionālā peļņa sasniedza EUR 3,82 miljardu atzīmi, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2005. gada rādītāju, Db.lv informēja Nordea Latvijas filiāles pārstāvis Kristians Pudans.

Nordea prezidents un grupas vadītājs Lars G. Nordstrom informēja: "Regulāri panākumi Nordea nodrošināja strauju peļņas uz akciju pieaugumu 2006. gadā līdz EUR 1.21, kas ir par 41% vairāk kā iepriekšējā gadā.".

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Arī Nordea plāno uzsākt 2. pensiju līmeņa jeb valsts fondētu pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.

Darbību sāks ieguldījumu pārvaldes a/s Nordea Pensions Latvia, kas ir daļa no dzīvības apdrošināšanas un pensiju kapitāla pārvaldītāja Nordea Life&Pensions grupas. Nordea Pensions Latvia ir saņēmusi licenci valsts fondētās pensiju shēmas līdzekļu pārvadīšanai, tādējādi Nordea varēs piedāvāt saviem klientiem pieteikties Nordea ieguldījumu plāniem. Nordea būs jau desmitā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas darbojas 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldē.

«Esam veltījuši daudz laika šī pakalpojuma attīstībai un ieviešanas sagatavošanas darbiem. Tādēļ šodien esam priecīgi paziņot, ka tuvākajā laikā Nordea Pensions Latvija sāks pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Mūsu klientiem būs iespēja papildināt Nordea izmantoto produktu un pakalpojumu klāstu, piesakoties kādam no pensiju 2. līmeņa Nordea piedāvātajiem ieguldījumu plāniem», apstiprina Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Nordea ir parakstījusi vienošanos par Sampo dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu kompāniju iegādi Polijā. Darījums nostiprinās Nordea pozīcijas Polijas finanšu tirgū. Tiek sagaidīts, ka darījums tiks realizēts šī gada ceturtajā ceturksnī pēc darījuma pilnīga apstiprinājuma Polijas finanšu uzraudzības institūcijās. Darījuma cena noteikta EUR 95 miljoni, kas ietver divu Polijas kompāniju Sampo PTE un Sampo Life S.A. iegādi. Sampo PTE ir piektais lielākais pensiju fonds Polijā. Fonds darbojas privātpersonu obligāto pensiju uzkrājumu tirgū, kas ir jauns tirgus pensiju segments Nordea bankai Polijā. Sampo Life, tradicionāla dzīvības apdrošināšanas kompānija, tiks apvienota ar Nordea Polija dzīvības kompāniju Nordea Zycie (Nordea Dzīvība). Darījuma rezultātā Nordea iegūs vairāk kā 556,000 klientus – pensiju fonda dalībniekus, kuru kopējais aktīvu pārvaldīšanā apjoms pārsniedz EUR 600 miljonus. “Obligātā pensiju uzkrājumu shēma ir viens no visstraujāk augošajiem ilgtermiņa uzkrājumu segmentiem Polijas tirgū ar apmēram 20% ikgadējo pieauguma tempu”, tā Allans Polaks (Allan Polack), Nordea Life & Pensions vadītājs Polijā. “Šis tirgus nodrošina pastāvīgu un stabilu pensiju līdzekļu plūsmu. Turklāt tiek sagaidīts, ka Polija turpinās uzrādīt stabilu IKP pieaugumu, kas palielinās iedzīvotāju labklājību un tālāku pieprasījuma pieaugumu pēc uzkrājumu risinājumiem”. Darījums ļaus dubultot Nordea klientu skaitu Polijā, un pārsniegs 925,000. Ar šo darījumu Nordea tāpat kļūst par pilna servisa uzkrājumu risinājumu sniedzēju Polijā.