ASV pārdzīvotais finanšu satricinājums investīciju banku dēļ atsauksies arī uz Latviju, jo saglabāsies augstas kredītu likmes.

Aptaujātie finanšu tirgus speciālist lēš, ka atbalsis Latvijā no Volstrītas giganta Lehman Brothers (LB) pieteiktā bankrota var būt dažādas - sākot ar resursu cenu un līdz ar to kredītu sadārdzināšanos un beidzot ar lielākiem mīnusiem pensiju plānos, kuros piesaistītie līdzekļi vairāk ieguldīti akcijās. Akciju cenas pasaules biržās pēdējās dienās piedzīvo lielāko kritumu kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā. «Tikai pirmdien visā pasaulē no akciju indeksu kritumiem zaudējumi bija 10 mljrd. eiro. Un otrdien tas turpinās,» tā ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Viņš domā, ka ietekme Latvijā, vismaz pagaidām, būs psiholoģiska. AB.LV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis norādīja, ka LB krahs parādīja finanšu krīzes dziļumu, ko tagad pārdzīvo gan amerikāņu, gan pasaules banku sistēma. Pēc viņa teiktā, šīs banku krīzes būtiski atšķiras no ASV banku krīzes 80.gados, kad gruva tikai nelielas bankas - šodien krīze faktiski skārusi sistēmu veidojošas finanšu iestādes. «Nenoteiktība un uzticības zaudēšana pasaules starpbanku tirgū noveda līdz «kredītu krīzei» - būtiskam kreditēšanas apjomu samazinājumam, kas jau palēninājis pasaules ekonomikas pieauguma tempus. Abas krīzes izsauca pesimisma vilni gan pasaules akciju, gan obligāciju tirgū, kur zaudējumi kopš 2007. gada augusta jau mērāmi vairākos desmitos triljonu USD,» tā viņš.

Piektdien, 14. septembrī Nordea banka svinīgi atzīmes savas darbības paplašināšanos Vidzemes reģionā, atklājot jaunu Valmieras klientu apkalpošanas centru. Tas atradīsies pašā Valmieras centrā - Rīgas ielā 21.

Svinīgajā Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis un Valmieras Domes vadītājs Inesis Boķis.

Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis saka - "Nordea banka tuvākajos divos gados ir iecerējusi būtiski paplašināt savu darbību arī Latvijā. Mēs plānojam atvērt vismaz 10-15 jaunas filiāles gan Rīgā, gan arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Valmiera ir viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām, un mēs nākotnē saredzam lielu tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu".

Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Una Bergsone uzsver - "Paplašinot Valmieras klientu apkalpošanas centru, Nordea būs tuvāka saviem jau esošajiem klientiem. Mūsu mērķis ir piesaistīt arī daudzus jaunus klientus - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Nordea banka atrodas vienā no spēcīgākajām pozīcijām privātpersonu mājokļu kreditēšanā, taču tās konkurētspējas priekšrocība ir pilnīgs pakalpojumu klāsts visiem bankas lietotāju segmentiem".

Ja Latvijā inflācija nesāks samazināties nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban lēstā ekonomikas mīkstā piezemēšanās var kļūt cietāka. Par Latvijas ekonomikas un banku tirgus attīstības perspektīvām intervijā Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis.

Kādu Nordea banka redz Latvijas ekonomikas tālāku attīstību?

Vai zināmi šobrīd augstās inflācijas cēloņi?

Mēs mēģinājām analizēt, kāpēc piem., Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur ir fundamentāli līdzīga situācija, t.sk., ietekmē dabas resursi, bijusi vienlaicīga iestāšanās ES. Secinājām, ka pēdējos gados Latvjā daudzos rādītājos dinamika bijusi strāujāka, t.sk., atalgojuma, kreditēšanas pieaugums. Proti, naudas masas apgrozībā (naudas, kas nokļuva cilvēku rokās) pieaugums bija straujāks. Tagad nav vēlams, lai patēriņš apstājas vai arī strauji bremzētos, bet nepieciešama mērenība gan algas, gan kreditēšanas pieaugumā. Samazinoties jaunas naudas ieplūšanai ekonomikā, arī inflācijas tempiem vajadzētu samazināties. Novērojumi liecina, ka arī cilvēku optimisms mazinās, cilvēki vairs nedomā, ka var aizņemties, jo tāpat pēc mēnešiem nopelnīs vairāk. Tiesa, ir vēl arī blakus efekti, piem., administratīvi regulējamās cenas, inflācijas gaidas.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Nordea bankas filiāle Latvijā šā gada pirmajā pusē strādājusi ar 2.3 miljonu latu zaudējumiem.

Banka paziņoja, ka tās operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem nedrošiem kredītiem šogad pirmajā pusgadā sasniedza 21.7 miljonus latu, kas ir par 55.7 % lielāka nekā pirms gada, tomēr bankas uzkrājumi nedrošiem kredītiem pirmajā pusgadā sasniedza 21.8 miljonus latu. Nordea bankas Latvija kopējie ieņēmumi sešos mēnešos sasniedza 31 miljonu latus, kas ir 39.2 % lielāki nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Bankas izdevumi pieauguši par 11.5 %, sasniedzot 9.3 miljonus latu.

Nordea bankas kredītportfelis jūnija beigās sasniedza 2.1 miljardu latu, kas kopš gada sākuma pieaudzis par 2.6 %. Piesaistītie noguldījumi jūnija beigās bija 593.9 miljoni – par 19.6 % lielāki nekā gada sākumā.

Nordea Grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi EUR 3,153 miljardus, salīdzinājumā ar 2005. gadu pieaugot par 39%. Bankas ienākumi ir EUR 7,377 miljardi, kas ir par 12% vairāk kā iepriekšējā gadā. Arī Nordea Latvijas filiālei pagājušais gads ir bijis veiksmīgākais tās pastāvēšanas vēsturē.

2006. gada laikā turpinājies arī bankas darbības apjomu pieaugums. Tā, par 12% ir pieauguši privātpersonu kreditēšanas apjomi, izsniegto kredītkaršu skaits ir palielinājies par 15%, hipotekārās kreditēšanas apjomi pieauguši par 15%. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma apjomi ir pieauguši par 12%. Operacionālā peļņa sasniedza EUR 3,82 miljardu atzīmi, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2005. gada rādītāju, Db.lv informēja Nordea Latvijas filiāles pārstāvis Kristians Pudans.

Nordea prezidents un grupas vadītājs Lars G. Nordstrom informēja: "Regulāri panākumi Nordea nodrošināja strauju peļņas uz akciju pieaugumu 2006. gadā līdz EUR 1.21, kas ir par 41% vairāk kā iepriekšējā gadā.".

Nordea Bank AB, Ziemeļvalstu reģiona lielākais aizdevējs, cer, ka šis gads būs uzņēmuma visgrūtākais gads Latvijā. Pagaidām Nordea nācies atsavināt vien 20 īpašumus, raksta Bloomberg.

«Mums un tirgum 2009. bija visgrūtākais gads un 2010. noteikti būs labāks,» sacījis Nordea Latvijas fliliāles vadītājs Valdis Siksnis. Viņš arī teicis, ka bankas nākamgad Latvijā cietīs zaudējumus un «zaudējumi no aizdevumiem 2010.gadā būs diezgan lieli, bet lielākie zaudējumi, iespējams, ir jau aiz muguras».

Nordea paziņoja par 16.4 miljonu latu zaudējumiem Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar peļņu 14.9 miljonu latu apmērā gadu iepriekš.

Nordea kopš krīzes sākuma esot paņēmusi atpakaļ 20 īpašumus Latvijā, tostarp zemes gabalus, dzīvokļus un privātmājas, un ir uzsākusi tiesvedību pret 150 citiem īpašniekiem, Bloomberg informējis Latvijas filiāles vadītājs. Kaut arī banka esot atvērta attiecībā uz īpašumu pārdošanu, tā to nesteidzoties darīt un plānojot pagaidīt, kamēr nekustamo īpašumu tirgus Latvijā atveseļosies.

Nordea Grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi EUR 3,153 miljardus, salīdzinājumā ar 2005. gadu pieaugot par 39%. Bankas ienākumi ir EUR 7,377 miljardi, kas ir par 12% vairāk kā iepriekšējā gadā.

Radītāji skaidri norāda uz stabilu bankas izaugsmi svarīgākajos biznesa segmentos un stratēģisko plānu veiksmīgu realizāciju. 2006. gada laikā turpinājies arī bankas darbības apjomu pieaugums. Tā, par 12% ir pieauguši privātpersonu kreditēšanas apjomi, izsniegto kredītkaršu skaits ir palielinājies par 15%, hipotekārās kreditēšanas apjomi pieauguši par 15%. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma apjomi ir pieauguši par 12%. Operacionālā peļņa sasniedza EUR 3,82 miljardu atzīmi, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2005. gada rādītāju.

Lars G. Nordstrom, Nordea prezidents un grupas vadītājs: "Nordea 2006. gadā kārtējo reizi pārspēja sevis iepriekš uzstādītos rekordus, tādejādi nostiprinot Nordea vadošās bankas pozīciju reģionā. Regulāri panākumi Nordea nodrošināja strauju peļņas uz akciju pieaugumu 2006. gadā līdz EUR 1.21, kas ir par 41% vairāk kā iepriekšējā gadā. Rekordaugstus rezultātus papildina arī ievērojama izaugsme visos svarīgākajos biznesa segmentos".

Globālā finanšu krīze aizvien vairāk ietekmē arī Baltijas valstis, Poliju un Krieviju. Baltijas valstis, jo īpaši Igaunija un Latvija, kas pieredzēja visspēcīgāko uzplaukumu, tagad saskaras ar krasu lejupslīdi, kas var ieilgt, secina Nordea eksperti savā jaunākajā publikācijā Baltic Rim Outlook.

Nordea Markets vecākais analītiķis Ansi Rantala (Anssi Rantala) uzsvēra, ka kopš pēdējā Nordea makroekonomikas apskata šā gada septembrī tendences pasaules ekonomikā ir krasi pasliktinājušās. Tas negatīvā virzienā ir ietekmējis arī Nordea prognozes par Baltijas valstu izaugsmes izredzēm tuvāko divu gadu laikā. "Latvijas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi un recesija visdrīzāk ieilgs. Saskaņā ar Nordea prognozēm, Latvijā IKP šogad sasniegs 1.5% kritumu, bet nākošgad – IKP sasniegs līdz pat 4.2 negatīvu atzīmi. Krasais patēriņa un investīciju apjoma samazinājums pazeminās inflāciju, bet tikai pakāpeniski. Lats pašlaik atrodas zem spiediena, bet savā pamata scenārijā mēs paredzam, ka netiks mainīti eiro un lata attiecību nosacījumi."

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Šī gada 30. maijā LR Uzņēmuma reģistrs ir reģistrējis izmaiņas Nordea bankas vadības sastāvā, saskaņā ar kurām Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja amatā ir iecelts līdzšinējais bankas filiāles vadītāja vietnieks Valdis Siksnis, filiāles vadītāja vietnieka pienākumus pildīs Ēriks Plato, bet par filiāles klientu apkalpošanas tīkla direktoru ir apstiprināts Ingus Grasis. Līdz šim viss bankas jaunais vadības sastāvs ir strādājis šīs bankas struktūrvienībās: Valdis Siksnis par filiāles vadītāja vietnieku un filiāles klientu apkalpošanas tīkla direktoru, Ēriks Plato — filiāles korporatīvo darījumu departamenta direktoru, Ingus Grasis — filiāles administratīvo direktoru. Papildu Nordea Latvija vadītāja amatam, Valdis Siksnis ir ievēlēts par līzinga kompānijas Nordea Finance Latvia padomes locekli. Izmaiņas Nordea bankas Latvijas filiāles vadībā ir saistītas ar pienākumu uzticēšanu vietējiem augsti kvalificētiem speciālistiem, un ietilpst Nordea bankas stratēģijā. Igaunijā un Polijā bankas vadība jau ir vietējā personāla pārvaldē, Lietuvā—– tas ir mērķis, bet Latvijā tas ir noticis tagad.

Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs un Biznesa attīstības vadītājs Baltijas reģionā un Polijā Valdis Siksnis 1. oktobrī pārtrauks darbu Nordea, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi turpmāk Nordea bankas Latvijas filiāles vadību pilnībā pārņems līdzšinējais Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

V. Siksnis banku sektorā darbojas 19 gadus. 2003. gadā viņš kļuva par Nordea Latvijas filiāles vadītāju, 2011. gadā pārņemot arī Nordea attīstības vadību, klientu segmentu stratēģiju izstrādi un mārketinga komunikāciju Baltijas valstīs un Polijā, saglabājot Nordea Latvijas filiāles vadītāja amatu.

V. Siksnis atklāj, ka turpmāk viņš «pārbaudīs spēkus privātā biznesā».

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Kopš šī gada sākuma Nordea Grupas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi EUR 2,278 miljardus, salīdzinot ar 2006. gadu attiecīgo periodu pieaugot par 10% (2006. gada janvāris-septembris – EUR 2,078 miljardi). Bankas ieņēmumi ir EUR 5,744 miljardi, kas ir par 9% vairāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (EUR 5,268 miljardi).

Kristians Klausens (Christian Clausen), Nordea prezidents un grupas vadītājs: "Nordea organiskā izaugsmes stratēģija nodrošina konsekventus rezultātus. Ir pieauguši mūsu kopējie ieņēmumi, tāpat arī klientu skaits prioritārajos segmentos, kā arī kopējie biznesa apjomi. Starpība starp ieņēmumu un izdevumu pieaugumu atbilst plānotajam, tādēļ neveicam izmaiņas kopējās gada prognozēs".

"Ņemot vērā kopējās korekcijas makroekonomikas rādītājos, vidējā termiņā mēs sagaidām biznesa apjoma pieauguma samazināšanos. Tomēr, pēc Nordea bankas vērtējuma, to kompensēs pieaugošās kreditēšanas pievienotās procentu likmes," saka Kristians Klausens.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Šodien Daugavpilī tiek atvērts Nordea bankas klientu apkalpošanas centrs, tādējādi nodrošinot Nordea bankas pakalpojumu pieejamību visos Latvijas reģionos. Sākotnēji Nordea bankas klientu apkalpošanas centrs darbosies kā mājokļu kredītu veikals. Uzsākot tā darbību, Nordea bankas mērķis ir iekarot 20% mājokļu kredītu tirgus daļu Daugavpilī, izsniedzot katru 5. kredītu. Patreiz Latvijā veiksmīgi darbojas jau 4 Nordea kredītu veikali, un tagad tas būs pieejams arī Daugavpils iedzīvotājiem. Daugavpils kredītu veikals saviem klientiem nodrošinās arī pilnu bankas pakalpojumu klāstu. Ingus Grasis, Nordea Latvija Klientu apkalpošanas tīkla direktors: „Daugavpils ir loģiska izvēle mūsu darbības paplašināšanai, un atbilst bankas attīstības stratēģijai visās Baltijas valstīs. Pēdējo gadu izaugsme Daugavpilī kļūst interesanta arī Nordea bankai. Mūsu mērķis ienākot Daugavpilī ir realizēt mājokļa kredītu cenu apvērsumu, līdzīgi kā tas tika paveikts Rīga, ar mērķi ierindot Nordea par pirmo vai otro populārāko mājokļa kredītu banku Latvijā tuvāko trīs gadu laikā. Paredzam, ka Nordea ienākšana saasinās cenu konkurenci Daugavpils tirgū”. „Uzsākot agresīvu mājokļa kredītu pārdošanu, Nordea bankai piecu gadu laikā ir izdevies saasināt cenu konkurenci Latvijā, padarot mājokļa kredītus par pieejamu risinājumu ļoti daudzām mājsaimniecībām. Stratēģija ir devusi labus rezultātus, par ko liecina arī tas, ka Nordea ir kļuvusi par trešo lielāko mājokļus kreditējošo banku Latvijā tik īsā laika posmā.” Patreiz Latvijā darbojas vienpadsmit Nordea bankas klientu apkalpošanas centri, tai skaitā Liepājā, Valmierā un Siguldā. Nordea arī turpmāk rūpīgi sekos filiāļu tīkla attīstības stratēģijai, jo Nordea galvenās konkurētspējas priekšrocības Latvijā ir zemas resursu un administratīvas izmaksas, kā arī darbības efektivitāte.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Lai arī Nordea banka Latvijā palielinājusi uzkrājumus nedrošiem kredītiem, banka tomēr spējusi uzrādīt 4.1 milj. latu peļņu šogad 1. ceturksnī.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)

Tā gan ir par 10 % mazāka nekā šajā laika periodā pirms gada, Db paziņoja banka.

Nordea banka šogad 1. ceturksnī nedrošiem kredītiem bija izveidojusi uzkrājumus 7.8 miljonu latu apjomā, bet bankas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem pieauga par 103 %, sasniedzot 12.9 miljonus latu. Bankas kopējie ieņēmumi šogad pirmajos trīs mēnešos sasniedza 17.4 miljonus latu, kas ir par 69 % lielāki nekā šajā laikā pērn, bet izdevumi auguši par 13 %, sasniedzot 4.5 miljonus latu. Arī visa Somijas Nordea grupa 1. ceturksnī uzrādījusi kopējo ieņēmumu pieaugumu par 16 %, sasniedzot 2.279 miljardus eiro. Grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem nedrošiem kredītiem bija 1.189 miljards eiro – par 31 % lielāka nekā pirms gada. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem visā Nordea grupā sasnieguši 356 miljonus eiro, bet riska svērtā peļņa pirmajos trīs mēnešos bija 747 miljoni eiro, kas ir par 38 % lielāka nekā pirms gada.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu pašvaldībām ir iespēja iesaistīt darbā un nodrošināt ar stipendiju bezdarbniekus, kam beidzies pabasta saņemšanas laiks, aicina Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Bezdarbniekiem, kurus iesaistīs pasākumā, par pilna laika darba praksi (40 stundas nedēļā) ik mēnesi tiks maksāta stipendija 100 latu apmērā. Bezdarbnieka statuss tiks saglabāts, un nodokļu maksājumi, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksas no stipendijas summas netiks veiktas. Bezdarbnieka kopējais dalības ilgums pasākumā nevarēs pārsniegt 6 mēnešus gada laikā, taču gada laikā bezdarbnieks varēs rindas kārtībā piedalīties pasākumā arī atkārtoti. Sabiedrībai derīgos, mazkvalificētos darbos pašvaldībās NVA plāno no 2009.gada septembra līdz 2010.gada beigām iesaistīt vismaz 38 tūkstošus bezdarbnieku, tajā skaitā jau šogad – 17.5 tūkstošus.

Pašlaik uz dalību darba praksē pašvaldībās jau ir pieteikušies 9333 bezdarbnieki, pašvaldību pieteikto darba prakses vietu kopējais skaits ir 10407. Piemēram, NVA Liepājas filiālei pašvaldības 2009.gadam jau piedāvājušas 1356 darba prakses vietas, Rēzeknes filiālei –1374, Ludzas filiālei – 760, Rīgas reģionālajai filiālei – 627, Daugavpils filiālei - 504 utt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.