Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Valūtu tirgū Latvijā šodien nav vērojamas lielas aktivitātes. Eiro cena turpina atrasties tajos pašos līmeņos kur vakar Ė nedaudz virs LB noteiktās eiro pirkšanas cenas. Latu depozītu apjoms Latvijas Bankā vakar pieaudzis līdz 60.3 miljonu latu atzīmei. Latu Rigibor procentu likmes šodien mainījušās minimāli. Eiro cena pasaulē vēl vakar nokļuva zem 1.32 dolāru atzīmes un šodien turpina svārstīties ap 1.317 dolāru atzīmi. Tirgus dalībnieki gaida ASV ekonomikas datus un lēmumu par procentu likmēm. Rekordaugstos līmeņos joprojām atrodas naftas cenas un augošā dolāra vērtība izdara papildus spiedienu uz gala produktu cenu Eiropā (arī Latvijā). 21:15 būs zināms ASV CB lēmums par dolāra bāzes procentu likmēm. Tirgus dalībnieki domā, ka dolāra bāzes procentu likme pēc 21:15 būs 2.75% (vēl pagājušā gada jūnijā bija 1.00%). Ļoti svarīgi ir CB komentāri par ASV ekonomikas stāvokli un mājieni par turpmākās procentu likmju paaugstināšanas tempiem. Tirgus dalībnieki CB komentāros par procentu likmju nākotni meklēs vārdu ?measuredĒ, ja tā vietā būs ?acceleratedĒ vai kas tamlīdzīgs, dolāra cena augs, ja mērenā nostāja tiks saglabāta, iespējams, dolāra cena kritīs, jo tirgus dalībnieki steigsies fiksēt peļņu, kuru vārēja gūt no pēdējo dienu dolāra vērtības straujā pieauguma. Dienas vidū Latvijā dolāra vērtība bija zem 53 santīmu atzīmes. Pirms lēmuma par dolāra procentu likmēm tiks publicēts ASV ražotāju februāra cenu indekss. Liels indekss nozīmē spiedienu uz inflāciju un varbūt straujāku dolāra procentu likmju celšanu. Rekordaugstās naftas cenas jau tā palielina inflāciju. Šodien publicēja Lielbritānijas inflācijas datus. Dati bija vājāki nekā tirgus gaidīja. Gada rādītājs tikai +1.6% gaidīto +1.7% vietā. Šādi dati samazina cerības uz kārtējo procentu likmju paaugstinājumu Lielbritānijā. Pēc datu publicēšanas samazinājās mārciņas cena pret dolāru un nedaudz arī pret eiro. Dienas vidū mārciņas vērtība bija pie 1.02 latu un 1.898 dolāru atzīmēm. Arī Skandināvijas tirgū tāpat kā Latvijā šodien pakluss. Tirgus dalībnieki vairāk seko dolāra veselībai. Eiro cena palikusi pie 9.13 kronu līmeņa, kas Latvijā kronas cenai ļauj svārstīties 7.63 santīmu līmenī. Eiro cena turpina svārstīties pēdējo dienu zemākajos līmeņos. Biržās dolāra vērtība fiksējās 27.5764 rubļu līmenī, bet eiro attiecīgi 36.3330 rubļu līmenī. Eiro un dolāra vērtība Krievijā svārstās atkarībā no eiro un dolāra attiecībām pasaulē. Šodien par gandrīz 10 miljardiem samazinājies Krievijas komercbanku rubļu atlikums CB, sasniedzot 274.7 miljardu rubļu līmeni. Rubļa cenu pie mums protams nosaka eiro un rubļa attiecības un tādēļ rubļa cena šodien svārstās 1.914 santīmu līmenī. ASV ražotāju cenu indeksa augšana atstās sekas uz inflāciju kopumā, kas var likt ASV Centrālajai Bankai straujāk celt dolāra procentu likmes. Dolāra bāzes procentu likmes izmaiņu vēsture (kopš 1990. gada). Visticamāk ASV mērķis ir atgriezties līmeņos virs 4% atzīmes. Bija laiki, kad dolāra bāzes procentu likmes bija virs 8% atzīmes!

Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.

Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.

Latvijas Bankas dēļ

20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.

Hansabank Markets

Procentu likmes pasaulē

Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.

Mārciņas procentu likmes

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Ceturtdien, 05. jūnijā Eiropas Centrālā Banka (ECB) nolēma nemainīt eiro bāzes procentu likmi, bet ECB vadītāja preses konferencē sniegtais eiro zonas ekonomikas novērtējums un izmantotās frāzes norāda uz satraukumu par cenu kāpumu, kas neizslēdz procentu likmju paaugstināšanu jūlija sanāksmē.

ECB noskaņojums mēneša laikā ir krietni pamainījies. Anglijas CB šodien arī nolēma likmes nemainīt. Energoresursu un pārtikas cenu augstā līmeņa būtiskā ietekme uz inflāciju ir galvenais procentu likmju nemainīšanas iemesls gan eiro zonā, gan Anglijā.

Latvijā kompānijām un privātpersonām kredītos izsniegti vairāk nekā 16 miljardi eiro. Līdz ar to starpbanku procentu likmju izmaiņas būtiski ietekmē kredītņēmēju izdevumus. ECB šodien paziņoja, ka inflācijas prognoze eiro zonai šim gadam koriģēta no 2.6%-3.2% rajona uz 3.2%-3.6% līmeni. 2009. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 1.8%-3% rajonu. ECB atzīst, ka pieaudzis cenu kāpšanas risks un bažas rada cenu un algu izmaiņu nosavstarpējās attiecības, kuras var radīt papildus spiedienu uz inflāciju. Rezultātā eiro zonā ir pieaudzis procentu likmju paaugstināšanas risks. ECB pamainījusi arī IKP prognozes, šogad plānojot izaugsmi 1.5%-2.1% robežās, bet nākamajā gadā tiek gaidīta izaugsme 1%-2% robežās. Valūtu tirgū pēc ECB preses konferences bija vērojama eiro cenas pakāpšanās. Eiro cena dienas beigās pārkāpa aizvakar pēc ASV CB vadītāja izteikumiem zaudēto 1.55 dolāru atzīmi (Bernanke – Trišē 1:1).

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Ja Latvijā inflācija nesāks samazināties nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban lēstā ekonomikas mīkstā piezemēšanās var kļūt cietāka. Par Latvijas ekonomikas un banku tirgus attīstības perspektīvām intervijā Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis.

Kādu Nordea banka redz Latvijas ekonomikas tālāku attīstību?

Vai zināmi šobrīd augstās inflācijas cēloņi?

Mēs mēģinājām analizēt, kāpēc piem., Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur ir fundamentāli līdzīga situācija, t.sk., ietekmē dabas resursi, bijusi vienlaicīga iestāšanās ES. Secinājām, ka pēdējos gados Latvjā daudzos rādītājos dinamika bijusi strāujāka, t.sk., atalgojuma, kreditēšanas pieaugums. Proti, naudas masas apgrozībā (naudas, kas nokļuva cilvēku rokās) pieaugums bija straujāks. Tagad nav vēlams, lai patēriņš apstājas vai arī strauji bremzētos, bet nepieciešama mērenība gan algas, gan kreditēšanas pieaugumā. Samazinoties jaunas naudas ieplūšanai ekonomikā, arī inflācijas tempiem vajadzētu samazināties. Novērojumi liecina, ka arī cilvēku optimisms mazinās, cilvēki vairs nedomā, ka var aizņemties, jo tāpat pēc mēnešiem nopelnīs vairāk. Tiesa, ir vēl arī blakus efekti, piem., administratīvi regulējamās cenas, inflācijas gaidas.

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Piektdien, 14. septembrī Nordea banka svinīgi atzīmes savas darbības paplašināšanos Vidzemes reģionā, atklājot jaunu Valmieras klientu apkalpošanas centru. Tas atradīsies pašā Valmieras centrā - Rīgas ielā 21.

Svinīgajā Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra atklāšanas pasākumā piedalīsies Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis un Valmieras Domes vadītājs Inesis Boķis.

Nordea Latvija vadītājs Valdis Siksnis saka - "Nordea banka tuvākajos divos gados ir iecerējusi būtiski paplašināt savu darbību arī Latvijā. Mēs plānojam atvērt vismaz 10-15 jaunas filiāles gan Rīgā, gan arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Valmiera ir viena no ekonomiski aktīvākajām pilsētām, un mēs nākotnē saredzam lielu tās ekonomiskās izaugsmes potenciālu".

Nordea bankas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Una Bergsone uzsver - "Paplašinot Valmieras klientu apkalpošanas centru, Nordea būs tuvāka saviem jau esošajiem klientiem. Mūsu mērķis ir piesaistīt arī daudzus jaunus klientus - gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Nordea banka atrodas vienā no spēcīgākajām pozīcijām privātpersonu mājokļu kreditēšanā, taču tās konkurētspējas priekšrocība ir pilnīgs pakalpojumu klāsts visiem bankas lietotāju segmentiem".

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pēc vairāku dienu pārtraukuma atkal pieaudzis Latvijas Bankā depozītos izvietoto latu apjoms. Pēc vakardienas datiem apjomi sasnieguši 73.2 miljonus latu. LB kontos komercbankas turēja 277.8 miljonus latu. Pagaidām ar obligāto rezervju normas ievērošanu problēmu nav un tādēļ latu procentu likmes pēdējās dienās nav būtiski mainījušās. Eiro cena latos pēdējo mēnešu laikā arī nav būtiski mainījusies. Eiro cena dolāros šorīt uz brīdi padzīvojās virs 1.24 dolāru atzīmes, bet šajā līmenī bija vērojama tirgus dalībnieku interese eiro pārdot, kā rezultātā dienas vidū eiro cena svārstījās 1.237 dolāru rajonā. Kamēr nebūs skaidrības par dolāra procentu likmju nākotni, milzīgas izmaiņas eiro cenā visticamāk nebūs. Vācijas tirdzniecības pārpalikums jūnijā sasniedzis 14.8 miljardu eiro atzīmi (maijā 12.2 miljardi). Pēdējās stundas pirms paziņojuma par dolāra bāzes procentu likmēm būs samērā nemierīgas. Lēmums par dolāra bāzes procentu likmēm tiks paziņots 21:15 pēc Latvijas laika. Tā kā procentu likmju paaugstināšana jau ir ierēķināta dolāra cenā, tad dolāra vērtības svārstības var ieraisīt CB komentāri par ASV ekonomiku. Atkarībā ASV ekonomikas veselības CB arī veido dolāra procentu likmju politiku. Šodien rīta pusē bija vērojama dolāra cenas samazināšanās, bet šī cenas samazināšanas akcija drīz vien tika likvidēta un dienas vidū dolāra vērtība bija pie 56.2 santīmu atzīmes. Ja vakarā nerunās par šķēršļiem turpmākai dolāra procentu likmju paaugstināšanai, tad dolāra vērtība var pakāpties augstāk. No otras puses nu jau par garlaicīgu kļuvušās frāzes ?mērena likmju paaugstināšanaĒ iekļaušana CB runā var sakaitināt uz agresīvākiem pasākumiem cerošos tirgus dalībniekus. Tad gan dolāram nepaveiksies. Lielbritānijas tirdzniecības deficīts jūnijā 4.277 miljardi mārciņu (maijā 4.981 miljardi). Straujā deficīta samazināšanās uz brīdi izraisīja lielākas mārciņas cenas svārstības, bet rezultātā tomēr mārciņas cena būtiski nemainījās. Dienas vidū Latvijā mārciņas cena svārstījās pie 1.004 latu līmeņa. Pēdējā laikā nav būtisku notikumu, kuri ietekmētu eiro un mārciņas attiecības, bet mārciņas cena dolāros vakarā svārstīsies atkarībā no tā, kā tirgus dalībnieki uztvers ASV CB rīcību. Bezdarba līmenis Zviedrijā jūlijā pieaudzis līdz 6.0% atzīmei (jūnijā 5.9%). Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis līdz 281 000, bet valdības finansētajās darba vietu programmās piedalās 101 000 zviedru. Eiro cena starpbanku tirgū šodien svārstās pie 9.34 kronu atzīmes, kas kronas cenai Latvijā ļauj turēties 7.45 santīmu tuvumā. Vidējā svērtā dolāra cena Krievijas biržās šodien 28.3791 rubļi, eiro 35.1994 rubļi. Tas vai eiro izdosies saglabāt savas pozīcijas virs 35 rubļu atzīmes ir atkarīgs no eiro un dolāra attiecībām pēc ASV CB paziņojuma par dolāra bāzes procentu likmēm. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Krievijas tirdzniecības pārpalikums pieaudzis līdz 66.4 miljardiem dolāru (pagājušā gadā attiecīgajā laika periodā pārpalikums pieauga par 46.6 miljardiem).

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tirgū joprojām pamazām tiek pirkti dolāri. Latvijā dolāra cena šodien cīnās par 52.0 santīmu atzīmes sasniegšanu. Pēdējo reizi 52 santīmus dolārs maksāja 24. novembrī. Pēdējā mēneša augstākā atzīme sasniegta arī pret jenu. Dolāra vērtība šodien pārkāpa 105.8 jenu līmeni. Nedēļas vidū uzsāktā peļņas fiksēšana pamazām var pārvērsties par noskaņojuma maiņu jo nākamnedēļ tiek prognozēta dolāra bāzes procentu likmes paaugstināšana par 25 bāzes punktiem. Tā būtu jau piektā procentu likmes pacelšana šogad un dolāra procentu likmes tad būs augstākas ne tikai garajos termiņos, bet arī īsajos termiņos (overnight). Vēl jūnijā bāzes procentu likme dolāram bija 1.00%, bet izskatās, ka gads tiks noslēgts pie 2.25% atzīmes. Dolāru kredītu procentu likmju izmaksas samērā īsā laikā vairāk kā divkāršojušās. Vakarā nozīmīgie iepirkumu mened?eru cenu indeksu dati un Mičiganas Universitātes patērētāju noskaņojuma indekss (prognoze 92.00). Eiro šodien atkal pārbaudīja 1.32 dolāru atzīmes noturību. Atzīme neizturēja spiedienu. Dienas vidū eiro vērtība jau bija 1.317 dolāru līmenī. Latvijā eiro cena atkāpusies pie 68.5 santīmu līmeņa. Cilvēki arvien lielāku uzmanību sāk pievērst procentu likmju jautājumam. Protams, nevaram noliegt piektdienas faktora nozīmi. Pirms brīvdienām parasti notiek pozīciju noslēgšana un ņemot vērā nākamajā nedēļā gaidāmo ASV lēmumu par dolāru procentu likmēm interese samazināt valūtu cenu izmaiņu risku ir liela. Tomēr Latvijas patērētājiem atviegloti uzelpot vēl ir par agru. Līdz lata pārsaistei pie eiro atlikušas 14 darba dienas un situācija tirgū ir ļoti nestabila. Eiro ir gan iespējas atgriezties pašreiz zaudētajās virsotnēs, ja ASV CB neiepriecinās tirgu ar optimistiskiem komentāriem par stāvokli ekonomikā, gan nogāzties daudz zemāk, ja tirgus mainīs viedokli par ASV ekonomikas izredzēm. Šodien starpbanku naudas tirgus likmes atspoguļo jau daudzmaz reālo tirgus situāciju. Visu termiņu starpbanku likmes krīt pateicoties ļoti augstajai likviditātei īstermiņa latu naudas tirgū. Likmes varētu nedaudz pakāpties atpakaļ ap Ziemassvētku laiku. Valūtu tirgū notiek aktīva darbība abos virzienos, kā pasakā par gulbi vēzi un līdaku, kuri vilka ratus. Rezultātā arī lata un SDR attiecības pēc nelielas šūpošanās būtiski tomēr nemainās. Arvien mazāk laika līdz gada beigām. Iespējams, ka lata piesaiste eiro ārvalstu spekulantiem liksies atraktīvāka par lata piesaisti SDR un tirgū parādīsies spekulatīvi darījumi, kuri varētu ietekmēt lata cenu. Tirdzniecības deficīta negaidītais pieaugums arī šodien ir tēma numur vien, kuras dēļ tirgū tupinās mārciņas pārdošana. Papildus impulsu pārdot mārciņas dod pēdējās dienās novērotā iepriekšējās nedēļās agresīvi pārdoto dolāru atpirkšana. Procentu likmju frontē mārciņai nav ko satraukties, jo mārciņas bāzes procentu likme ir krietni augstāka par eiro un dolāra bāzes procentu likmēm un tuvākajos mēnešos čempiona tituls diez vai tiks apdraudēts. Dienas vidū mārciņas cena atkal bija atkāpusies līdz 99.0 santīmu līmenim, kamēr attiecībās ar dolāru sasniegts 1.904 dolāru līmenis. Trīs dienās zaudēti 4.5 centi no vērtības. Zviedrijas CB vakar procentu likmes nemainīja. CB joprojām uzskata, ka inflācijas pāris gados sasniegs 2% atzīmi. Eiro cena vakar mēģināja nokrist zemākos līmeņos, bet šo procesu apturēja tirgus dalībnieku interese pirkt eiro, kā rezultātā šodien eiro cena pakāpās virs 9.00 kronu atzīmes un ir iespēja sasniegt vēl augstākus līmeņus. Latvijā kronas vērtība šodien cīnās par palikšanu virs 7.6 santīmu līmeņa. Krievijas tirgū tupinās pasaules valūtu tirgus notikumu kopēšana. Samazinās eiro cena, aug dolāra vērtība. Tā kā nedaudz pasliktinājusies situācija Krievijas fondu tirgū tas radījis papildus pieprasījumu pēc dolāriem un Krievijas CB var būt apmierināta ar to, ka tirgū dabīgā ceļā ir iz

Lai gan ASV dolāra kurss pret latu un eiro ir pamatīgi krities, valūtas mijēji dolāru pirkšanas vai pārdošanas bumu šobrīd nenovēro.

Dolāram nesekmējas

«Kopējais noskaņojums attiecībā uz ASV dolāra vērtību joprojām saglabājas negatīvs, tāpēc neteiktu, ka šobrīd būtu vērojamas izteiktas valūtu spekulācijas, sagaidot ASV dolāra kursa kāpumu. Negatīvā noskaņojuma dēļ nav izslēgta tālāka dolāra krišanās. Latviju tas īpaši neietekmē, jo lats ir piesaistīts eiro, nevis valūtu grozam, kā tas bija pāris gadu atpakaļ. ASV dolāru aprite Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies, un galvenās valūtas loma ir eiro,» tā SEB Unibankas Dīlinga nodaļas vadītājs Andrejs Greivulis.

Spekulē nepārtraukti