Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Iepriekšējās pāris dienās novērotā dolāra vērtības kāpšana ir apstājusies. Patreiz tirgus dalībnieki mēģina izvērtēt ASV prezidenta Āzijas vizītes iespējamās sekas uz valūtu tirgu. Joprojām liels šķērslis dolāra vērtības augšanai ir ASV tekošā konta deficīts. ASV akciju tirgū lietas turpina attīstīties pozitīvi, bet dolāram tas pagaidām palīdz ļoti maz. Dow Jones indekss turpina kāpt un patreiz sasniegti 2002. gada jūnija pirmo darba dienu līmeņi. Nasdaq indekss ir 2002. gada janvāra līmeņos. Dolāra cena pagaidām atrodas zem 55,5 santīmu atzīmes un jebkuri jaunumi no ASV (prezidents Bušs, Q3 finanšu rezultāti) vai Āzijas (Japānas CB) var būtiski izmainīt situāciju tirgū. Pēc divās dienās zaudētajiem 2,5 centiem eiro vērtība šodien mēģina atgriezties virs 1,17 dolāru atzīmes. Situācija tirgū ir diezgan nestabila. Vieni runā par eiro atgriešanos 1,1935 līmenī, citi izmanto eiro pakāpšanos virs 1.17 dolāru atzīmes eiro pārdošanai. Latvijā eiro cena svārstās ap 64,7 santīmu atzīmi. Kopš vakardienas nav lielu izmaiņu ne valūtu ne naudas tirgū. Īstermiņa latu Rigibor procentu likmes joprojām zem 3% atzīmes. Lata vērtība pret SDR valūtu grozu ir šā gada maija līmenī. Dolāra pirkšanas cena starpbanku tirgū ir aptuveni 0,05 santīmus virs Latvijas Bankas dolāru pirkšanas cenas. Mārciņa ir pēdējo stundu lielākais ieguvējs. Samazinoties eiro vērtībai pret dolāru notikusi arī strauja mārciņas vērtības pieaugšana. Eiro cena kritusi līdz 69,9 mārciņu atzīmei, kamēr mārciņas cena dolāros sasniegusi 1,673 atzīmi. Mārciņas vērtība aug pateicoties bezdarba pabalstu pieteikuma skaita samazinājumam pagājušajā mēnesī par 1900. Bezdarbnieku skaits sasniedzis zemāko līmeni kopš 1975. gada. Pieauguši arī vidējie ieņēmumi, kas nozīmē labvēlīgu bāzi patēriņa pieaugumam. Zviedrijas krona pret latu pieaugusi vērtībā līdzīgi kā eiro. Savukārt eiro cena patreiz atrodas tuvu pie 8,95 kronu atzīmes. Kā norāda aptaujas, zviedru kompānijas uzskata, ka balsojums pret eiro atstās negatīvu iespaidu uz pārdošanas apjomiem un ieņēmumiem. Pozitīva ziņa ir Zviedrijas Finanšu Uzraudzības komitejas paziņojums, ka ekonomiskā lejupslīde nav radījusi satraukuma vērtus riskus četrām lielākajām Zviedrijas bankām. “Banku sektors ir spēcīgs un stabils. Risks ir ierobežots un kontrolēts. Kapitāla pietiekamība ir apmierinoša un peļņas rādītāji ir labi.” Tas attiecas uz Nordea, Handelsbanken, SEB un Swedbank.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra