Uldis Zelmenis, Nordea Markets vadītājs Vakar dolārs tirgojās šaurā diapazonā (1,15 – 1,1560) pret eiro. Kā jau domāts, ASV rūpniecības pasūtījumu dati būtiski neietekmēja valūtas tirgu un tie maijā ir pieauguši par 0,4%. Vakardienas nekustamā īpašuma un hipotekāro kredītu refinansēšanas indeksi ASV liecina, ka patērētāji aktīvi izmanto zemo procentu likmju priekšrocības un tas ļauj optimistiskāk raudzīties nākotnē, jo ietaupījumi no mazākām procentu izmaksām kā arī Buša nodokļu samazinājumi varētu palielināt patērētāju tēriņus un IKP. No tehniskās analīzes viedokļa dolāram ir tendence samazināt vērtību, bet, jo ilgāk dolārs atrodas esošajā līmenī pret EUR (šorīt nogāzās līdz 1,1435), vai arī EUR vērtība samazinās zem 1.14 – 1.1370 līmeņa pret USD, jo lielākas ir izredzes, ka dolāra vērtība pieaugs. Šodien 15.30 pēc Latvijas laika tiek paziņoti ASV darba tirgus dati, kas atkarībā no rezultātiem varētu radīt “pamatīgas ceturtdienas brāzmas”. Atšķirībā no amerikāņiem, kas piektdien atpūtīsies, svinēs savu Neatkarības dienu un droši vien uzklausīs arī kādu iedvesmojošu Buša runu, eiropiešiem būs iespēja vēl kārtīgi pastrādāt, lai uzlabotu savu stagnējošo ekonomiku. Šodien ap plkst. 13.00 pēc Latvijas laika tiks paziņoti eiro zonas mazumtirdzniecības apgrozījuma rezultāti par aprīli. Šie vecie skaitļi tirgu maz interesēs. Eiro likteni šodien lems ASV darba tirgus rādītāji, bet eiropiešiem ir teorētiskas iespējas “pasūtīt mūziku” piektdien. Bet maz ticams, ka viņi to spēs. Vakar Francijas valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka 2004. gadā Francijā būtiski tiks samazināts ienākuma nodoklis ar domu, ka tas varētu pozitīvi ietekmēt ekonomikas atveseļošanos. Ar līdzīgiem solījumiem ir nākušas arī Vācijas valdošo sociāldemokrātu galvas, bet, ja tiks samazināti nodokļi, tad no kurienes radīsies ieņēmumi valstu budžetiem? Tie visticamāk būs jāsedz ar aizņemšanos, bet šīm abām valstīm budžetu deficīti jau pārsniedz pieļaujamos 3%. Kā tas atsauksies uz EUR procentu likmēm? Vakar notika korekcija pēdējo dienu tendencēs un lats kārtējo reizi sāk nostiprināties pret SDR. Izskatās, ka pieprasījums pēc latiem atkal sāk atgriezties ierastajos līmeņos, bet pārliecības pagaidām nav. Iespējams, ka lata nostiprināšanās tendence varētu turpināties tuvākajā laikā, izņemot gadījumu, ja notiek būtiskas izmaiņas EUR/USD kursā vai Latvijas un pasaules ekonomikā. Latvija vēl joprojām izskatās pievilcīga vieta salīdzinot ar Eiropas ekonomiku. Latu procentu likmēs “miksēta” bilde – ON un SW likmes nedaudz pieauga, bet 1M likme nedaudz samazinājās, pārējā frontē bez pārmaiņām. Vakardienas CBI (Confideration of British Industry) aptaujas rezultāti liecina par tirdzniecības izaugsmes tempu samazināšanos Lielbritānijā. Latvijas uzņēmējiem viens no signāliem varētu būt fakts, ka viens no lielākajiem pieauguma tempu samazinājumiem ir vērojams mēbeļu un paklāju tirdzniecības sektorā, kas varētu būt saistāms ar atslābumu Lielbritānijas nekustamā īpašuma tirgū. Lielbritānijas nekustamā īpašuma tirgus ir nozīmīgs mūsu kokmateriālu eksportētājiem. Tirgus spekulē ap iespējamo procentu likmju samazinājumu nākošajā nedēļā. Vai vēl viens procentu likmju samazinājums varēs atkal iedzīvināt nekustamā īpašuma tirgu un ekonomiku kopumā? Katrā ziņā rezultāti būs zināmi tuvāko mēnešu laikā. Vēl viena diena līdz Zviedrijas Riksbank lēmumam par procentu likmēm. Jāatzīmē, ka Riksbank sanāksme notiek šodien, bet lēmums par procentu likmēm tiks paziņots rīt. Tā kā Zviedrijas ekonomika šobrīd neizskatās rožainās krāsās, tad mēs sagaidām, ka rīt uzzināsim par procentu likmju samazinājumu par 0,25%. Neskatoties uz faktu, ka pretinieku skaits pret Zviedrijas iestāšanos EMS (eiro zonā) ir pārliecinošā vairākumā, mums par pārsteigumu (no tehniskās analīzes viedokļa) SEK vakar nostiprinājās pret EUR. Protams, paliek jautājums, kā skatīties uz Zviedrijas ekonomiku? Ja salīdzinām ar Vāciju un Franciju, tad Zviedrija ir gandrīz paradīze ! Ja tiek samazinātas procentu likmes, tad ekonomikai teorētiski vaj