Uldis Zelmenis, Nordea Markets vadītājs Nedēļas nogalē Bāzelē (Šveice) pasaules centrālo banku vadītāji ikgadējā BIS (Bank for International Settlements) sanāksmē diskutēja par aktuālajām problēmām pasaules ekonomikā. Viena no galvenajām tēmām vēl joprojām ir deflācijas draudi, bet kopumā medijos pasaules baņķieri pauž pārliecību par pasaules ekonomikas atveseļošanos – ne strauju, bet tomēr. Un tas varētu notikt nākošajā gadā. Šīs centrālo banku vadītāju runas medijos neatstāj nekādu iespaidu uz finansu tirgiem. Dolārs saglabā savas pozīcijas pret eiro un nespēj nokļūt zem 1.14 EUR/USD līmeņa. Savukārt pret Japānas jēnu un Šveices franku dolārs sasniedza pēdējo divu mēnešu augstākos līmeņus. Šodien tirgus gaida Čikāgas iepirkuma menedžeru indeksa datus. Vācijas vairumtirdzniecības apgrozījums maijā samazinājies par 2,1%, salīdzinot ar aprīli, bet gada laikā samazinājies par 2,7%. Jūnijā Itālijas patērētāju cenu indekss norāda uz inflācijas samazināšanos (Itālija izsenis ir izcēlusies ar salīdzinoši augstu inflāciju uz ES fona), bet ražotāju cenas maijā ir samazinājušās par 0,3%. Šodien publicētie eiro zonas gan patērētāju, gan ražotāju konfidences indeksi vieš zināmu optimismu par nākotni. Tie kopumā ir uzlabojušies salīdzinot ar maija mēnesi un izrādījās labāki par tirgus prognozēm. Izskatās, ka tirgus kopumā šobrīd ir nogaidīšanas pozīcijā un gaida pārliecinošus pierādījumus optimismam. Lats saglabā savu īslaicīgo vājumu, kas ir TIKAI relatīvs pēdējo mēnešu kontekstā. Bet lats saglabājas stiprs attiecībā pret centrālo paritāti. Ņemot vērā, ka šodien ir pēdējā pusgada diena un daudzas starptautiskās kompānijas “tīra” savas bilances, tad tas nav nekāds brīnums. No otras puses pēdējo nedēļu USD vērtības pieaugums un EUR vērtības kritums var likt sarosīties Latvijas kompānijām. Procentu likmju frontē “bilde ir miksēta”, t.i., ON un 3M likmes nedaudz pieauga, bet pārējos termiņos vai nu samazinājās, vai arī nemainījās. Neskatoties uz to, ka Lielbritānijas procentu likmes ir salīdzinoši augstas uz zemo likmju fona pasaulē, pašiem britiem tās šķiet pietiekami zemas, kas atspoguļojas patērētāju kredītos, kas kārtējo reizi atkal pieauga, radot optimismu par patērētāju tēriņiem un iespējamo pozitīvo ietekmi uz IKP. Neskatoties uz pieprasījuma pieaugumu Āzijas tirdzniecības laikā pēc GBP, Eiropas tirdzniecības laikā mārciņa ir atkal noslīdējusi līdz 1.646 –1.648 dolāru par GBP. Iespējams, ka samazinoties EUR vērtībai pret USD, līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī GBP. Pret latu mārciņa nespēj noturēties piektdienas līmenī un strauji tuvojas 0,935 līmenim. Šonedēļ Zviedrijas finansu tirgū dominēs centrālās bankas lēmums par procentu likmēm, kurš tiks publicēts piektdien. Mūsu scenārijā centrālā banka (Riksbank) varētu spert vēl vienu soli, lai tās samazinātu par 25 bps (0,25%). Nedēļas nogalē viena no aktualitātēm bija Zviedrijas ministru prezidenta Pērsona diskusijas medijos par iespējamo Zviedrijas pievienošanos EMS (Eiropas Monetārajai Savienībai) un viņš ir pārliecināts, ka septembrī zviedri balsos “par”, kaut gan šī brīža aptaujas liecina par pretējo. Kaut gan Latvijā aptaujas liecina, ka ES pretinieku nav tik daudz kā Zviedrijā, bet vai Latvijas valdība nav pārāk pārliecināta par pozitīvu balsojumu?