Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Japānā šodien pirmā finanšu pusgada beigas. Kopā ar interesi noslēgt pozīcijas uz atskaites perioda beigām tirgū tiek slēgti nākamā pusgada valūtu risku hedžēšanas darījumi. Rezultātā pieprasījums pēc jenām ir diezgan liels un dolāra vērtības krišanu nespēj apturēt pat līdz šim neapstiprinātā bet, skatoties uz jenas cenas svārstībām, samērā reālā Japānas CB iesaistīšanās valūtu tirgū. Dolāra cena Latvijā šodien sasniegusi jaunus antirekordus. Pēdējo reizi 0,555 latu rajonā dolāra cena bija 1997. gada janvāra pirmajās darba dienās. Pašreiz izskatās ka tirgū visi ir gatavi pārdot dolārus balstoties uz tehniskās analīzes aprēķinātajiem rādītājiem un tikai negaidīti labi ASV ekonomikas dati var mainīt šo dolāram nelabvēlīgo noskaņojumu. Šovakar gaidāma ASV patērētāju uzticības indeksa publicēšana (augustā 81,3, septembrī sagaida 81,8). Eiro cena ir šķērsojusi dažus nozīmīgus tehniskās analīzes līmeņus, kas tagad ir izraisījis aktīvu eiro pirkšanu tirgū. Vēl vakar vakarā eiro cena pietuvojās 1,16 dolāru atzīmei, bet šodien jau aktuāls ir jautājums par 1,17 dolāru atzīmes sasniegšanu. Vienīgais kas to var kavēt ir negaidīti labi ASV ekonomikas dati. Latvijā eiro cena ir sasniegusi 64,8 santīmu atzīmi, kas pēdējo reizi tirgū bija novērota pirms pāris mēnešiem. Viens no eiro dārguma vaininiekiem (neņemot vērā tehniskos faktorus) varētu būt Japānas Centrālā banka, jo eiro cenas kāpums pirmdienas vakarā no 127,5 jenu atzīmes līdz 128,5 jenu atzīmei notika dažās minūtēs un pēc brītiņa sekojušais otrais raunds dažās minūtēs pacēla eiro cenu vēl par vienu jenu. Vietējā valūtu tirgū nav vērojamas lielas aktivitātes. Neskatoties uz to, ka dolāra cena ir vairāk kā 6 gadu zemākajā līmenī pieprasījums pēc dolāriem nav audzis. Dolāra pirkšanas cena starpbanku tirgū joprojām ir aptuveni 0,1 santīmu virs Latvijas bankas dolāru pirkšanas kursa. Šodien nedaudz samazinājušās ir latu Rigibor īstermiņa procentu likmes. Izmaiņas gan ir samērā niecīgas. Lielbritānijas tekošā konta deficīts otrajā ceturksnī sasniedzis negaidīti lielu rekordu –8,6 miljardus mārciņu. Lielais deficīts ir galvenais iemesls kādēļ mārciņas vērtība nav spējusi pakāpties daudz augstāk. Patreiz uzmanība no ekonomikas izaugsmes tempiem (otrā ceturkšņa IKP +0,6%, gadā +2,0%) tiek pārorientēta uz nelīdzsvarotību ekonomikā, kas mārciņai nāk par sliktu. Tikai pateicoties vājajam dolāram mārciņas vērtība vēl turas netālu no 93 santīmu atzīmes. Zviedrijas kronas un eiro attiecības nav mainījušās, līdz ar to kronas cena kopē eiro/lata attiecību izmaiņas. Šodien sasniegta 7,26 santīmu atzīme un nākamais mērķis varētu būt 24 septembrī sasniegtais 7,27 santīmu līmenis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra