Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

DnB NORD Bankas akcionāru sapulcē šonedēļ tika apstiprināts bankas 2006. gada pārskats, tas liecina, ka 2006.gadā DnB NORD Bankas tīrā peļņa sasniedza 9,98 miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2005. gada peļņas rādītāju (6,2 miljoni latu), Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja

Teika Lapsa.

Lai turpinātu bankas tālāko attīstību un veicinātu darbības efektivitāti, akcionāru sapulcē nolemts palielināt bankas pamatkapitālu par summu līdz 42,2 miljoniem latu, savukārt 2006. gada peļņu kapitalizēt.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām, liecina bankas 2006. gada pārskata rezultāti – pirmo reizi bankas vēsturē aktīvu apjoms ir pārsniedzis 1 miljardu latu, sasniedzot 1,3109 miljardu latu apmēru.

DnB NORD Bankas piesaistīto depozītu apjoms 2006. gadā ir palielinājies par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot 317,3 miljonus latu. Pagājušajā gadā gandrīz divas reizes palielinājās DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms, sasniedzot 1122,5 miljonus latu. Bankas korporatīvo klientu skaits gada laikā palielinājās par 15%, savukārt bankas klientu – privātpersonu – skaits palielinājās par 18%.

2007. gada 12.jūnijā DnB NORD Bankas AB ir apstiprināta par biedru Rīgas un Tallinas fondu biržās. DnB NORD Bankas AB jau bija Viļņas Fondu biržas biedrs un tagad ir kļuvis par divdesmitpirmo uzņēmumu, kuram ir vienotā Baltijas biedra statuss.

“Baltijas biržu biedra statusa iegūšana ir vēl viens solis mūsu pozīciju nostiprināšanai Baltijas reģionā un paplašina mūsu klientu iespējas,” uzskata Andrius Načajus, DnB NORD Investment Banking vadītājs.

DnB NORD Bankas AB ir universāla komercbanka, kura sniedz pilnu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem. Lietuvā banka ierindojas trešajā vietā pēc aktīvu apjoma un ir viena no Lietuvas lielākajiem aizdevējiem pašvaldībām un rūpniecībai. Banka ir arī aktīva Lietuvas parāda vērtspapīru tirgus dalībniece.

DnB NORD Bankas AB arī piedāvā investīciju bankas, privātbankas, aktīvu pārvaldes un līzinga pakalpojumus, kā arī darbojas kā starpnieks nekustamā īpašuma slēgšanas un apdrošināšanas darījumos. DnB NORD Bankas AB piedāvā finanšu pakalpojumus vairāk nekā 500 tūkstošiem klientu.

Piecu mēnešu laikā kopš ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi pārvaldīto ieguldījumu plānu darbības uzsākšanas to aktīvi ir sasnieguši 500 tūkstošus latu. NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs ir pārliecināts: “Līdzšinējā NORD/LB Fondi piedāvāto pensiju plānu dalībnieku skaita un aktīvu pieauguma pamatā ir pārdomāta un plāna aktīvu lielumam piemērota ieguldījumu politika. Mēs esam īpaši gandarīti par to, ka vairums NORD/LB klientu ir izvēlējušies aktīvāko no piedāvātajiem 3 ieguldījumu plāniem – šī tendence liecina par uzticību NORD/LB Fondi profesionalitātei un ilgstošai līdzekļu pārvaldīšanas pieredzei”. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Šīs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu plānu dalībnieku skaits darbības pirmo piecu mēnešu laikā sasniedzis 5330 klientus, no tiem lielākā daļa - 59% ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, 36% – Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2”, savukārt Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” pievienojās 5% klientu. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi fondu pārvaldītājs Armands Ločmelis stāsta: “Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības plānu aktīvi tika ieguldīti tikai uzticamos un stabilos finanšu instrumentos, no kuriem lielākā daļa nodrošināja fiksētu ienākumu. Saglabājot minimālu riska līmeni, tika iegādātas vairāku ieguldījumu fondu, kuri iegulda plašā finanšu instrumentu klāstā, apliecības, tādējādi panākot augstu aktīvu izvietojuma diversifikācijas pakāpi finanšu instrumentu, emitentu, reģionu un valūtu griezumā. Ieguldījumi plašā finanšu instrumentu klāstā ļauj sasniegt stabilu un konkurētspējīgu ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas nākotnē nodrošinās vēl vairāk apmierinātu klientu un strauju NORD/LB ieguldījumu plānu aktīvu pieaugumu”. Jūlija beigās trīs mēnešu ienesīgums Aktīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 3” bija 5.09%, Sabalansētajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 2” – 5.57%, bet Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” – 6.21%.

2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. 2006. gadā bankas aktīvu apjoms ir palielinājies par 77% salīdzinājumā ar gada sākumu.

Aktīvu apjoms ir sasniedzis LVL 1 310,9 miljonus, tādējādi pirmo reizi bankas vēsturē tas ir pārsniedzis 1 miljardu latu robežu. Bankas klienti ir pierādījuši savu uzticēšanos bankai, un tas atspoguļojas arī bankas piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugumā. DnB NORD Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms 2006. gadā pieauga par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot LVL 317,3 miljonus. DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms 2006. gadā palielinājās gandrīz divas reizes, sasniedzot LVL 1,122,5 miljonus. Juridiskajām personām izsniegto kredītu apjoms sasniedza LVL 515,2 miljonus, savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms – LVL 612.1 miljonus, veidojot 54% no DnB NORD Bankas kredītportfeļa

DnB NORD Banka ir palielinājusi bankas pamatkapitālu par 7 miljoniem latu, noslēdzot 14. slēgto akciju emisiju. Tādējādi DnB NORD Bankas pamatkapitāls pašlaik sasniedz Ls 56,9 miljonus, Db.lv informēja DnB NORD bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.

Novembra beigās banka ar 7 miljoniem eiro palielināja arī bankas pašu kapitālu, piesaistot subordinēto kapitālu no mātes uzņēmuma Bank DnB NORD (Dānija).

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro: "Jau vairākus gadus DnB NORD Banka ir viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. Banka pastāvīgi attīstās, un bankas kapitāla tālāka palielināšana dos iespēju bankai turpināt straujo izaugsmi".

Pašlaik DnB NORD Bankai ir 32 filiāles un 4 norēķinu grupas visā Latvijā. Tāpat Latvijā darbojas arī bankas meitas uzņēmumi – SIA DnB NORD Līzings un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība NORD/LB Fondi.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Ieguldījumu pārvaldes a/s „NORD/LB Fondi” pārvaldītie valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni darbojas jau gadu, un šajā laikā par „NORD/LB Fondi” klientiem ir kļuvuši gandrīz 20 000 Latvijas iedzīvotāju. NORD/LB pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu aktīvi ir pietuvojušies 2 milj. Ls atzīmei. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus – Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1”, Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” un Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Visvairāk dalībnieku 2006. gada 1. ceturkšņa beigās ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3” (58,3% no kopējā NORD/LB ieguldījumu plānu klientu skaita). Aktīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 3” 12 mēnešu ienesīgums bija 4,67%. Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” ar 12 mēnešu ienesīgumu 4,38% izvēlējušies 35,5% dalībnieku, savukārt, Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1” – 6,2% dalībnieku. Jāpiebilst, ka tieši Konservatīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 1” ienesīgums 3,56% gadā pārsniedz konservatīvo plānu atbilstošu vidējo ienesīgumu.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Vairākas bankas izmanto lielo Skandināvijas banku sākto kredītu tempu bremzēšanu, strauji kāpinot savus kredītportfeļus.

Šogad pirmajā pusgadā kreditēšanas tirgus līderes (jūnija beigās 13.18 mljrd. Ls kopējā kredītportfelī aizņem 45 %) - Hansabanka un SEB Unibanka - ievērojami atvēsinājušas savu izsniegto kredītu tempus, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. No abu banku teiktā var secināt, ka tas darīts apzināti ekonomiskās situācijas dēļ. Tikmēr baņķieru aprindās mēļo, ka šīs bankas bailēs no problēmām kredītu izsniegšanu, arī mājokļa iegādei ir vienkārši nobloķējušas. Šī situācija ir izdevīga citām bankām, kuras neplāno speciāli bremzēt kredītu izsniegšanu un pat kaļ plānus par tirgus daļu iekarošanu. Dati liecina, ka lielai daļai banku izsniegto kredītu tempi paātrinājušies, tāpēc kopumā izsniegto kredītu apjoma kāpums šogad bija straujāks nekā pirms gada.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

AS DnB NORD Banka Valde paziņo, ka saskaņā ar 2007. gada 27. marta AS DnB NORD Banka akcionāru sapulces lēmumu 15. akciju laidienā tiek izlaistas 21.100.000 AS DnB NORD Banka parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00. Vienas akcijas pārdošanas cena ir LVL 1,00.

Tādējādi AS DnB NORD Banka esošais pamatkapitāls LVL 56.960.900,00 apmērā tiks palielināts par summu līdz LVL 21.100.000,00.

Parakstīšanās uz AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena akcijām tiek uzsākta 2007. gada 17. aprīlī un turpinās līdz 2007. gada 17. maijam (ieskaitot), un tajā savas pirmtiesības uz jaunajām akcijām ir tiesīgi izmantot AS DnB NORD Banka akcionāri proporcionāli 2007. gada 27. martā katram akcionāram piederējušajam AS DnB NORD Banka akciju skaitam.

Iepazīties ar AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena emisijas prospektu un parakstīties uz 15. akciju laidiena akcijām akcionāri var AS DnB NORD Banka Īpašo klientu apkalpošanas daļā, adrese: Rīgā, Smilšu ielā 6, AS DnB NORD Banka Rīgas filiāles telpās darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Bankā NORD/LB Latvija jau iespējams reģistrēties uz jaunās ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi trim 2.pensiju līmeņa pensiju plāniem. Jaunā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība tika reģistrēta 2004.gada septembrī kā apdrošināšanas kompānijas „Seesam Life Latvia” un AS “NORD/LB Latvija” kopuzņēmums. Bankas NORD/LB Latvija prezidents Andris Ozoliņš stāsta: “Banka NORD/LB Latvija ir moderna un strauji augoša banka, kas vēlas piedāvāt klientiem iespēju saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienkopus. Esmu pārliecināts, ka tieši šāda bankas un apdrošināšanas kompānijas sadarbība dos iespēju jaunajam uzņēmumam veiksmīgi darboties ieguldījumu pārvaldes vadības tirgū, veidojot būtisku konkurenci esošajiem ieguldījumu pārvaldes uzņēmumiem.” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs skaidro: “NORD/LB Fondi” ir reģistrējusi trīs ieguldījumu plānus valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldei ar atšķirīgu ieguldījumu riska pakāpi. Nākotnē plānojam saviem klientiem piedāvāt pilnu ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu spektru – valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, dažādu ieguldījumu fondu, kā arī individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldi.” NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Konservatīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 1” piedāvā konservatīvu ieguldījuma stratēģiju - sagaidāms, ka kapitāla pieaugums būs mērens, bet klienta uzkrāto līdzekļu vērtība netiks pakļauta straujām īstermiņa svārstībām, tādējādi pensijas kapitāls būs īpaši stabils. Sabalansētais ieguldījumu plāns “NORD/LB 2” ir izveidots, lai nodrošinātu augstāku ilgtermiņa ienesīgumu ar relatīvi zemu riska pakāpi. Aktīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 3” piedāvā dinamisku ieguldījumu stratēģiju – nozīmīga ieguldīto līdzekļu daļa (līdz 30%) tiks ieguldīta akciju tirgū, kurā līdzekļu vērtības pieauguma iespēja ilgtermiņā ir lielāka.

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā pēdējā laikā masu medijos parādījušās bažas par iespējamo Latvijas ekonomikas «pārkaršanu» iedzīvotāju kreditēšanas apjoma straujā pieauguma rezultātā, kā arī domājot par klientu izdevīgumu un maksātspēju, aizņemoties resursus bankās nekustamā īpašuma iegādei, remontam vai būvniecībai, NORD/LB Latvija analītiķu grupa ir izstrādājusi prognozi procentu likmju un valūtas kursu izmaiņām, kā arī to ietekmei uz Latvijas kreditēšanas sektoru un banku klientu finanšu situāciju kopumā. Kredītus ASV dolāros bankas piedāvā par zemākām procentu likmēm, turklāt jau 2003. gada sākumā finanšu speciālisti izteica prognozes par ASV dolāra vērtības samazināšanos. Šo iemeslu dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji izlēma ņemt bankās kredītus tieši ASV dolāros. Pašlaik šie kredītu ņēmēji ir gandarīti par savu lēmumu, jo 2003. gada laikā eiro vērtība ir palielinājusies par apmēram 20 % attiecībā pret ASV dolāru, savukārt šī gada 18. februārī eiro kurss sasniedza rekordaugstu līmeni — 1.2925 ASV dolāri par vienu eiro — situāciju raksturo analītiķi. Lata kursa pazemināšanās attiecībā pret eiro un paaugstināšanās attiecībā pret dolāru ir izdevīga tiem, kas ir paņēmuši kredītus ASV dolāros, bet sagādā zaudējumus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir paņēmuši kredītus eiro. Valūtas kursu maiņu rezultātā aizņēmējam, kurš ir paņēmis kredītu uz 1 gadu eiro 2003. gada janvārī, ir jāmaksā par apmēram 7 % vairāk, bet aizņēmējam ar kredītu ASV dolāros uz tādu pašu termiņu — aptuveni par 7 % mazāk nekā iepriekšējos finanšu aprēķinos bijis paredzēts. Tā kā arī šobrīd ASV dolāra likme ir ļoti zema, izdevīgāk šķiet ņemt kredītus ASV dolāros. Tomēr NORD/LB Latvija speciālisti uzskata, ka iedzīvotāju vairākumam, kuri ienākumus saņem latos, šāda kredītu ņemšanas stratēģija var garantēt tikai īstermiņa izdevīgumu. NORD/LB Hanoveres biroja (Vācija) speciālisti paredz, ka paaugstināsies gan dolāra, gan eiro procentu likmes. Speciālisti pieļauj, ka 2004. gada laikā 3 mēnešu dolāra likme (LIBOR) var palielināties no 1.12 % līdz 3.50%, savukārt 2005. gadā — līdz 4 %, bet 3 mēnešu eiro likme (EURIBOR) var palielināties no 2.60 % līdz 3.00 %. Bez tam NORD/LB Hanovere prognozē, ka gada laikā ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro varētu pieaugt par apmēram 4 %. Tādēļ NORD/LB Latvija speciālisti uzskata, ka iedzīvotājiem ar ienākumiem latos arvien riskantāk kļūst ņemt kredītus ASV dolāros. Kredītņēmēji ar aizņēmumiem ASV dolāros, iespējams, būs spiesti atmaksāt vairāk par iepriekš plānoto divu iemeslu rezultātā. Pirmkārt, ASV dolāra kursa paaugstināšanās attiecībā pret eiro izraisīs lata vērtības pazemināšanos pret ASV dolāru. Turklāt jāņem vērā iespējamā lata piesaiste eiro nākamā gada sākumā, kas veicinās lielākas ASV dolāra attiecības pret latu svārstības. Otrkārt, straujāks procentu likmju pieaugums ASV dolāros izsniegtajiem kredītiem arī palielinās kredītprocentu maksājumus vairāk nekā divas reizes. Balstoties uz šiem apsvērumiem, NORD/LB Latvija kredītspeciālisti piedāvā iespēju kopīgi ar katru potenciālo klientu izvērtēt viņa situāciju un izvēlēties individuālajām vajadzībām maksimāli izdevīgus kredītnosacījumus un kredīta valūtu. NORD/LB Latvija makroekonomiskās analīzes grupu izveidojusi sadarbībā ar mātes banku Norddeutsche Landesbank (NORD/LB) un banku NORD/LB Lietuva. Tā turpmāk regulāri veidos apskatus par finanšu tirgus aktualitātēm, nozīmīgākajām norisēm Latvijas un visas Baltijas ekonomikā, kā arī gatavos tautsaimniecības nozaru apskatus, parādot tendences katras nozares attīstībā un prognozējot to tālāko attīstību arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.