Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

DnB NORD Bankas akcionāru sapulcē šonedēļ tika apstiprināts bankas 2006. gada pārskats, tas liecina, ka 2006.gadā DnB NORD Bankas tīrā peļņa sasniedza 9,98 miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2005. gada peļņas rādītāju (6,2 miljoni latu), Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja

Teika Lapsa.

Lai turpinātu bankas tālāko attīstību un veicinātu darbības efektivitāti, akcionāru sapulcē nolemts palielināt bankas pamatkapitālu par summu līdz 42,2 miljoniem latu, savukārt 2006. gada peļņu kapitalizēt.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām, liecina bankas 2006. gada pārskata rezultāti – pirmo reizi bankas vēsturē aktīvu apjoms ir pārsniedzis 1 miljardu latu, sasniedzot 1,3109 miljardu latu apmēru.

DnB NORD Bankas piesaistīto depozītu apjoms 2006. gadā ir palielinājies par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot 317,3 miljonus latu. Pagājušajā gadā gandrīz divas reizes palielinājās DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms, sasniedzot 1122,5 miljonus latu. Bankas korporatīvo klientu skaits gada laikā palielinājās par 15%, savukārt bankas klientu – privātpersonu – skaits palielinājās par 18%.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

2007. gada 12.jūnijā DnB NORD Bankas AB ir apstiprināta par biedru Rīgas un Tallinas fondu biržās. DnB NORD Bankas AB jau bija Viļņas Fondu biržas biedrs un tagad ir kļuvis par divdesmitpirmo uzņēmumu, kuram ir vienotā Baltijas biedra statuss.

“Baltijas biržu biedra statusa iegūšana ir vēl viens solis mūsu pozīciju nostiprināšanai Baltijas reģionā un paplašina mūsu klientu iespējas,” uzskata Andrius Načajus, DnB NORD Investment Banking vadītājs.

DnB NORD Bankas AB ir universāla komercbanka, kura sniedz pilnu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem. Lietuvā banka ierindojas trešajā vietā pēc aktīvu apjoma un ir viena no Lietuvas lielākajiem aizdevējiem pašvaldībām un rūpniecībai. Banka ir arī aktīva Lietuvas parāda vērtspapīru tirgus dalībniece.

DnB NORD Bankas AB arī piedāvā investīciju bankas, privātbankas, aktīvu pārvaldes un līzinga pakalpojumus, kā arī darbojas kā starpnieks nekustamā īpašuma slēgšanas un apdrošināšanas darījumos. DnB NORD Bankas AB piedāvā finanšu pakalpojumus vairāk nekā 500 tūkstošiem klientu.

2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. 2006. gadā bankas aktīvu apjoms ir palielinājies par 77% salīdzinājumā ar gada sākumu.

Aktīvu apjoms ir sasniedzis LVL 1 310,9 miljonus, tādējādi pirmo reizi bankas vēsturē tas ir pārsniedzis 1 miljardu latu robežu. Bankas klienti ir pierādījuši savu uzticēšanos bankai, un tas atspoguļojas arī bankas piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugumā. DnB NORD Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms 2006. gadā pieauga par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot LVL 317,3 miljonus. DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms 2006. gadā palielinājās gandrīz divas reizes, sasniedzot LVL 1,122,5 miljonus. Juridiskajām personām izsniegto kredītu apjoms sasniedza LVL 515,2 miljonus, savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms – LVL 612.1 miljonus, veidojot 54% no DnB NORD Bankas kredītportfeļa

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

DnB NORD Banka ir palielinājusi bankas pamatkapitālu par 7 miljoniem latu, noslēdzot 14. slēgto akciju emisiju. Tādējādi DnB NORD Bankas pamatkapitāls pašlaik sasniedz Ls 56,9 miljonus, Db.lv informēja DnB NORD bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.

Novembra beigās banka ar 7 miljoniem eiro palielināja arī bankas pašu kapitālu, piesaistot subordinēto kapitālu no mātes uzņēmuma Bank DnB NORD (Dānija).

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro: "Jau vairākus gadus DnB NORD Banka ir viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. Banka pastāvīgi attīstās, un bankas kapitāla tālāka palielināšana dos iespēju bankai turpināt straujo izaugsmi".

Pašlaik DnB NORD Bankai ir 32 filiāles un 4 norēķinu grupas visā Latvijā. Tāpat Latvijā darbojas arī bankas meitas uzņēmumi – SIA DnB NORD Līzings un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība NORD/LB Fondi.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Piecu mēnešu laikā kopš ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi pārvaldīto ieguldījumu plānu darbības uzsākšanas to aktīvi ir sasnieguši 500 tūkstošus latu. NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs ir pārliecināts: “Līdzšinējā NORD/LB Fondi piedāvāto pensiju plānu dalībnieku skaita un aktīvu pieauguma pamatā ir pārdomāta un plāna aktīvu lielumam piemērota ieguldījumu politika. Mēs esam īpaši gandarīti par to, ka vairums NORD/LB klientu ir izvēlējušies aktīvāko no piedāvātajiem 3 ieguldījumu plāniem – šī tendence liecina par uzticību NORD/LB Fondi profesionalitātei un ilgstošai līdzekļu pārvaldīšanas pieredzei”. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Šīs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu plānu dalībnieku skaits darbības pirmo piecu mēnešu laikā sasniedzis 5330 klientus, no tiem lielākā daļa - 59% ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, 36% – Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2”, savukārt Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” pievienojās 5% klientu. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi fondu pārvaldītājs Armands Ločmelis stāsta: “Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības plānu aktīvi tika ieguldīti tikai uzticamos un stabilos finanšu instrumentos, no kuriem lielākā daļa nodrošināja fiksētu ienākumu. Saglabājot minimālu riska līmeni, tika iegādātas vairāku ieguldījumu fondu, kuri iegulda plašā finanšu instrumentu klāstā, apliecības, tādējādi panākot augstu aktīvu izvietojuma diversifikācijas pakāpi finanšu instrumentu, emitentu, reģionu un valūtu griezumā. Ieguldījumi plašā finanšu instrumentu klāstā ļauj sasniegt stabilu un konkurētspējīgu ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas nākotnē nodrošinās vēl vairāk apmierinātu klientu un strauju NORD/LB ieguldījumu plānu aktīvu pieaugumu”. Jūlija beigās trīs mēnešu ienesīgums Aktīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 3” bija 5.09%, Sabalansētajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 2” – 5.57%, bet Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” – 6.21%.

No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.

Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Ieguldījumu pārvaldes a/s „NORD/LB Fondi” pārvaldītie valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni darbojas jau gadu, un šajā laikā par „NORD/LB Fondi” klientiem ir kļuvuši gandrīz 20 000 Latvijas iedzīvotāju. NORD/LB pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu aktīvi ir pietuvojušies 2 milj. Ls atzīmei. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus – Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1”, Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” un Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Visvairāk dalībnieku 2006. gada 1. ceturkšņa beigās ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3” (58,3% no kopējā NORD/LB ieguldījumu plānu klientu skaita). Aktīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 3” 12 mēnešu ienesīgums bija 4,67%. Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” ar 12 mēnešu ienesīgumu 4,38% izvēlējušies 35,5% dalībnieku, savukārt, Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1” – 6,2% dalībnieku. Jāpiebilst, ka tieši Konservatīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 1” ienesīgums 3,56% gadā pārsniedz konservatīvo plānu atbilstošu vidējo ienesīgumu.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.