Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Ekonomiskajai krīzei pasaulē un Latvijā pieņemoties spēkā, kā arī izjūtot ekonomikas stabilizācijas plāna pirmos augļus cenu pieauguma izskatā ir lietas, kas mūs varētu iepriecināt. Degvielas cenu kritumu jau noteikti esam pamanījuši, bet to, ka naudas maciņā paliks vairāk visiem tiem kam ir eiro kredīti ar mainīgo procentu likmi, sajutīsim jau tuvākajā laikā, norāda DnB NORD Bankas speciālisti.

Kāds ir ECB mērķis un instrumenti mērķa sasniegšanai?

ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, kas ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. pantā. Bankas Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu, tā veic dažādas darbības lai gada inflācijas līmeni eiro zonas valstīs vidējā termiņā noturētu tuvu 2% robežai. Ar vidēju termiņu tiek saprasts tas, ka ECB monetārā politika nespēj mainīt cenu vai inflācijas attīstību dažu mēnešu laikā. Pēdējā laikā šis vienīgais centrālās bankas mērķis tika kritizēts, jo, pēc ekonomistu viedokļa, aizraujoties ar inflācijas apkarošanu par maz uzmanības tika pievērsts ekonomikas saguruma pirmajām pazīmēm. Piemēram, ASV Federālās rezervju sistēmas (ECB analogs) mērķis ir ne tikai inflācijas regulēšana, bet arī ilgspējīgas ekonomikas attīstības veicināšana. Beidzot, kad inflācija eiro zonas valstīs tomēr ir samazinājusies zem nospraustā līmeņa, ECB ir pievērsusies arī ekonomikas stimulēšanai, strauji samazinot procentu likmes.

Hansabank Markets

Lata valūtas kursu prognozes

Pēdējos gada divus mēnešus lata valūtas kursus noteiks tie paši mehānismi, kas līdz šim, t.i. SDR valūtu savstarpējās attiecības. Kopš pavasara vērojamā dolāra atgūšanās ir atspoguļojusies arī augstākā USD/LVL kursā (un attiecīgi pretējas tendences ir skārušas EUR/LVL kursu). Relatīvā izteiksmē (t.i. salīdzinājumā tirgus kurss/LB oficiālais kurss), lats ir saglabājies ļoti stiprs, un tuvākajā laikā nav iemelsa gaidīt tā pavājināšanos.

Pieņemot, ka turpmākajos mēnešos eiro - dolāra kurss būs tuvu esošajiem līmeņiem, vai pat pazemināsies, arī lata kurss pret dolāru pazemināsies, savukārt pret eiro - pieaugs. Tomēr gada nogalē EUR/USD varētu atgriezties pie 1.24 USD, un atbilstošie starpbanku tirgus kursi Latvijā tad varētu būt 0.54 USD/LVL un 0.67 EUR/LVL. Šādā gadījumā oficiālais eiro - lata piesaistes kurss būtu 67.6 santīmi. 2005. gadā EUR/LVL kurss svārstīsies nedaudz, jo amplitūdu ierobežos iespējamā LB intervence. LB būs gatava uzpirkt eiro, ja EUR/LVL kurss noslīdēs par 1% no piesaistes kursa (pēc mūsu prognozē šis līmenis būs ~0.669 EUR/LVL), un pārdot eiro uzpērkot latus, ja kurs par 1% pārsniegs oficiālo piesaistes kursu (mūsu prognozē tas būtu ~0.683 EUR/LVL). Savukārt USD/LVL kurss nākamā gada laikā varētu piedzīvot lejupslīdi par 3-5 santīmiem. Ja 12 mēnešu laikā eiro sasniegs 1.32 EUR/USD, tad dolāra - lata kurss Latvijā varētu sarukt līdz 50.7 santīmiem. Mūsu prognozes paredz, ka mārciņas kurss pret eiro samazināsies, un līdz ar to mārciņas - lata kurss nākamā gada laikā pazemināsies.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Valūtu tirgū Latvijā šodien nav vērojamas lielas aktivitātes. Eiro cena turpina atrasties tajos pašos līmeņos kur vakar Ė nedaudz virs LB noteiktās eiro pirkšanas cenas. Latu depozītu apjoms Latvijas Bankā vakar pieaudzis līdz 60.3 miljonu latu atzīmei. Latu Rigibor procentu likmes šodien mainījušās minimāli. Eiro cena pasaulē vēl vakar nokļuva zem 1.32 dolāru atzīmes un šodien turpina svārstīties ap 1.317 dolāru atzīmi. Tirgus dalībnieki gaida ASV ekonomikas datus un lēmumu par procentu likmēm. Rekordaugstos līmeņos joprojām atrodas naftas cenas un augošā dolāra vērtība izdara papildus spiedienu uz gala produktu cenu Eiropā (arī Latvijā). 21:15 būs zināms ASV CB lēmums par dolāra bāzes procentu likmēm. Tirgus dalībnieki domā, ka dolāra bāzes procentu likme pēc 21:15 būs 2.75% (vēl pagājušā gada jūnijā bija 1.00%). Ļoti svarīgi ir CB komentāri par ASV ekonomikas stāvokli un mājieni par turpmākās procentu likmju paaugstināšanas tempiem. Tirgus dalībnieki CB komentāros par procentu likmju nākotni meklēs vārdu ?measuredĒ, ja tā vietā būs ?acceleratedĒ vai kas tamlīdzīgs, dolāra cena augs, ja mērenā nostāja tiks saglabāta, iespējams, dolāra cena kritīs, jo tirgus dalībnieki steigsies fiksēt peļņu, kuru vārēja gūt no pēdējo dienu dolāra vērtības straujā pieauguma. Dienas vidū Latvijā dolāra vērtība bija zem 53 santīmu atzīmes. Pirms lēmuma par dolāra procentu likmēm tiks publicēts ASV ražotāju februāra cenu indekss. Liels indekss nozīmē spiedienu uz inflāciju un varbūt straujāku dolāra procentu likmju celšanu. Rekordaugstās naftas cenas jau tā palielina inflāciju. Šodien publicēja Lielbritānijas inflācijas datus. Dati bija vājāki nekā tirgus gaidīja. Gada rādītājs tikai +1.6% gaidīto +1.7% vietā. Šādi dati samazina cerības uz kārtējo procentu likmju paaugstinājumu Lielbritānijā. Pēc datu publicēšanas samazinājās mārciņas cena pret dolāru un nedaudz arī pret eiro. Dienas vidū mārciņas vērtība bija pie 1.02 latu un 1.898 dolāru atzīmēm. Arī Skandināvijas tirgū tāpat kā Latvijā šodien pakluss. Tirgus dalībnieki vairāk seko dolāra veselībai. Eiro cena palikusi pie 9.13 kronu līmeņa, kas Latvijā kronas cenai ļauj svārstīties 7.63 santīmu līmenī. Eiro cena turpina svārstīties pēdējo dienu zemākajos līmeņos. Biržās dolāra vērtība fiksējās 27.5764 rubļu līmenī, bet eiro attiecīgi 36.3330 rubļu līmenī. Eiro un dolāra vērtība Krievijā svārstās atkarībā no eiro un dolāra attiecībām pasaulē. Šodien par gandrīz 10 miljardiem samazinājies Krievijas komercbanku rubļu atlikums CB, sasniedzot 274.7 miljardu rubļu līmeni. Rubļa cenu pie mums protams nosaka eiro un rubļa attiecības un tādēļ rubļa cena šodien svārstās 1.914 santīmu līmenī. ASV ražotāju cenu indeksa augšana atstās sekas uz inflāciju kopumā, kas var likt ASV Centrālajai Bankai straujāk celt dolāra procentu likmes. Dolāra bāzes procentu likmes izmaiņu vēsture (kopš 1990. gada). Visticamāk ASV mērķis ir atgriezties līmeņos virs 4% atzīmes. Bija laiki, kad dolāra bāzes procentu likmes bija virs 8% atzīmes!

Hansabank Markets

Procentu likmes pasaulē

Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.

Mārciņas procentu likmes

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

DnB NORD Bankas akcionāru sapulcē šonedēļ tika apstiprināts bankas 2006. gada pārskats, tas liecina, ka 2006.gadā DnB NORD Bankas tīrā peļņa sasniedza 9,98 miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2005. gada peļņas rādītāju (6,2 miljoni latu), Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja

Teika Lapsa.

Lai turpinātu bankas tālāko attīstību un veicinātu darbības efektivitāti, akcionāru sapulcē nolemts palielināt bankas pamatkapitālu par summu līdz 42,2 miljoniem latu, savukārt 2006. gada peļņu kapitalizēt.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām, liecina bankas 2006. gada pārskata rezultāti – pirmo reizi bankas vēsturē aktīvu apjoms ir pārsniedzis 1 miljardu latu, sasniedzot 1,3109 miljardu latu apmēru.

DnB NORD Bankas piesaistīto depozītu apjoms 2006. gadā ir palielinājies par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot 317,3 miljonus latu. Pagājušajā gadā gandrīz divas reizes palielinājās DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms, sasniedzot 1122,5 miljonus latu. Bankas korporatīvo klientu skaits gada laikā palielinājās par 15%, savukārt bankas klientu – privātpersonu – skaits palielinājās par 18%.

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

2007. gada 12.jūnijā DnB NORD Bankas AB ir apstiprināta par biedru Rīgas un Tallinas fondu biržās. DnB NORD Bankas AB jau bija Viļņas Fondu biržas biedrs un tagad ir kļuvis par divdesmitpirmo uzņēmumu, kuram ir vienotā Baltijas biedra statuss.

“Baltijas biržu biedra statusa iegūšana ir vēl viens solis mūsu pozīciju nostiprināšanai Baltijas reģionā un paplašina mūsu klientu iespējas,” uzskata Andrius Načajus, DnB NORD Investment Banking vadītājs.

DnB NORD Bankas AB ir universāla komercbanka, kura sniedz pilnu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem. Lietuvā banka ierindojas trešajā vietā pēc aktīvu apjoma un ir viena no Lietuvas lielākajiem aizdevējiem pašvaldībām un rūpniecībai. Banka ir arī aktīva Lietuvas parāda vērtspapīru tirgus dalībniece.

DnB NORD Bankas AB arī piedāvā investīciju bankas, privātbankas, aktīvu pārvaldes un līzinga pakalpojumus, kā arī darbojas kā starpnieks nekustamā īpašuma slēgšanas un apdrošināšanas darījumos. DnB NORD Bankas AB piedāvā finanšu pakalpojumus vairāk nekā 500 tūkstošiem klientu.

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.