Finanses

Noskaidrots bērniem veltītas monētas dizaina izveides konkursa uzvarētājs

Žanete Hāka, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais iepirkums par bērniem veltītas kolekcijas monētas dizaina izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemts viens piedāvājums, un līgums tiks slēgts ar Anitu Naumovu. Kopējā līgumcena iepirkumā sasniedz 3700 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka dizainu monētai izstrādāja Dace Lielā, Gundega Muzikante, Anita Naumova, Juris Patraškevičs un Arvīds Priedīte. Katram iepirkuma dalībniekam (pretendentam) paredzēta autoratlīdzība 850 eiro apmērā par monētas aversa un reversa grafiskā risinājuma priekšlikumu izstrādi. Ar uzvarētāju tiks slēgts līgums par monētas aversa un reversa grafiskā risinājuma pilnīgu izstrādi un sagatavošanu formas veidošanai (darba pabeigšanu ģipša modeļu veidošanai), paredzot autoratlīdzību 1850 eiro par katru monētas pusi. Iepirkumam paredzētās līgumcenas kopā – 7950 eiro.

Iepirkums notiek ar 5 mākslinieku piedalīšanos un katrs dalībnieks piedāvā vismaz 2 risinājumus (priekšlikumus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka izveidojusi kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei par labāko atzīts Grobiņas novadā dzīvojošās 10 gadu vecās Elizabetes Kanderes darbs, kas pārtaps Latvijai veltītā kolekcijas monētā, kura tiks izlaista 2018. gadā, kad Latvija svinēs savu 100 gadu jubileju, informē centrālā banka.

Konkursā izvēlēti 20 labākie darbi, kuru autori – bērni no visas Latvijas – 2017. gada 31. martā pulcēsies svinīgā apbalvošanas ceremonijā un darbu izstādes atklāšanā Latvijas Bankā. Pasākumā, uz kuru aicināti arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tiks prezentēts 1. vietu ieguvušais zīmējums un tā autore pastāstīs par darba ieceri un zīmējuma tapšanu.

Konkursā tika iesniegts rekordliels darbu skaits. Tajā piedalījās 6742 bērni ar vairāk nekā 10 000 zīmējumu. Darbus vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija.

Lai veicinātu bērnu radošumu un zināšanas par Latvijas vēstures norisēm un mūsdienām, kā arī lai atzīmētu Latvijas Republikas 100 gadu jubileju, Latvijas Banka izsludināja bērnu zīmējumu atklāto konkursu eiro kolekcijas monētas Mana Latvija dizaina izstrādei. Konkursā tika aicināti piedalīties bērni, kuri vēl nav sasnieguši 13 gadu vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Komentāri

Pievienot komentāru