Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā arī nepagarinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies. Tā nolēmis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Paredzēts, ka lielākā daļa no apaļkokiem — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) arī 1.6 milj. m3. Jāatgādina, ka LVM vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes jeb apmēram 22 % no kopējā koksnes pārdošanas apjoma, taču bija iebildumi, ka šo īpatsvaru gada laikā nevajadzētu tik strauji palielināt (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 9 % apmērā (367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma). Db jau rakstīja, ka meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par šo soli. Daļa nozares uzņēmēju iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā, bet daļa iestājās par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu. Diskusijās tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Tiesa, tika arī norādīts, ka nevar pieņemt konkrētu lēmumu, pirms darba grupa devusi savu gala slēdzienu par valstij perspektīvāko koksnes realizācijas modeli.

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzskata, ka sava daļa vainas par nevajadzīgas nervozitātes un spriedzes radīšanu meža nozarē ir jāuzņēmas LVM vadībai. Proti, pirms dažiem gadiem tika prezentēta augošu koku pārdošanas stratēģija valsts mežos 2001. — 2003. gadā, kas paredz augošu koku tirdzniecību un partnerattiecību attīstību uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma pamata 70 %, bet izsolēs – 30 %, taču jau 2002. gadā sāka plānot jaunu apaļkoku sortimentu pārdošanu, kas samazinās augošas koksnes iegādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās. LVM vadība prezentēja arī darba uzsākšanu pie kritēriju un procedūru izstrādes jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanai, jo kopš 1998. gada šādu līgumu slēgšanai valdība bija noteikusi moratoriju. Tiesa, ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuriem šie līgumi beidzas, to, LVM vadības solīto, pagarināšanu tā arī nav sagaidījuši. Tikai pēc Meža konsultatīvās padomes attiecīga lēmuma 2001. gadā tika nolemts tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuriem termiņš beidzās 2001. gadā (47 līgumi), pagarināt līdz 2002. gada nogalei (pagarināja tikai 32). Savukārt 2002. gadā pēc Meža konsultatīvās padomes spiediena tiem, kuriem ilgtermiņa līgumi beidzās (kopā 44), tika piedāvāts noslēgt cirsmu pirkuma līgumus uz 2003. gadu (noslēdza 37). Arī šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko būtu jārēķinās tiem, kuriem šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kā arī noslēgtie cirsmu pirkuma līgumi beidzas. Ja būtu šāda ilgtermiņa attīstības stratēģija, tad no šādas biznesam traucējošas neziņas un raustīšanās varētu izvairīties, bet iecerētās radikālās pārmaiņas visus nostādītu vienādā situācijā un tās būtu prognozējamas. A. Cunskis pieļauj, ka spriedze varētu būt mazāka, ja vien LVM neuzvestos kā zilonis trauku veikalā — jūtot, ka nesodīti var darīt ko vien vēlas, un neievērot paša noteiktos spēles noteikumus. «Nepārtrauktas stratēģijas pārmaiņas valsts mežos augošas koksnes iegūšanā rada neprognozējamu uzņēmējdarbības attīstību,» skaidro A. Cunskis. Līdzšinējā pieredze, agrāk deklarēto nostādņu maiņā, A. Cunskim nerada pārliecību, ka arī pašreiz izstrādātātajā LVM korporatīvās attīstības stratēģijas projektā līdz 2006. gadam iekļautie koksnes pārdošanas nosacījumi nemainīsies, skeptisks ir A. Cunskis.

Tā asociācija Latvijas koks iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā. Tāpat tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežistrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Pēc LVM datiem, 42 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (ar kopējo platību 144 006.8 ha un kopējo mežizstrādes apjomu 233 035 m3) mainījuši īpašniekus, mainoties uzņēmuma nosaukumam, bet vēl sešos gadījumos īpašnieku maiņa (ar kopējo platību 29 655.9 ha un mežizstrādes apjomu 88 100 m3) notikusi, nemainot uzņēmuma nosaukumu. Turklāt īstenojot apaļkoku pārdošanu no valsts mežiem tiek izslēgti starpnieki. Savukārt Latvijas mežizstrādātāju savienība, Ludzas rajona padome, Bauskkas rajona padome un citas pašvaldības iestājās par to, lai pagarinātu ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tāpat aicināja vispirms izvērtēt apaļkoku pārdošanas pilotprojekta rezultātus un tikai tad pieņemt konkrētus lēmumus.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu būs spiesti samazināt strādājošo skaitu, kā arī, iespējams, pārtraukt savu darbību mežsaimniecībā. Tā vakar notikušajā preses konferencē atzina vairāku mežizstrādes uzņēmumu vadītāji. Šāda secinājuma pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži lēmums nepagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, toties tirgū pārdot apaļkoksnes sortimentus. «Šobrīd uznēmumā strādā ap 150 cilvēku, taču beridzoties ilgtermina mežizstrādes līgumam, labākajā gadījumā varētu palikt kādi 25,» atzina SIA Bērzkalni direktors Māris Sīmanis. Viņš norādīja: lai atlaistu strādājošos, vajadzēs samaksāt kompensāciju — ap 100 000 Ls, taču tas sastādot piekto daļu no visa uzņēmuma īpašuma. M. Sīmanis arī atzina, ka uzņēmuma mežizstrādes apjoms no kādreizējiem 80 000 m3 esot nokrities līdz 50 000 m3. «Lai arī valsts mežu apsaimniekotājs lepojās ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, tomēr reāli tas nozīmēs vairāku tūkstošu darba vietu zaudēšanu laukos, kur vienkārši citu darba vietu nav,» uzsvēra M. Sīmanis. Savukārt SIA GRK direktors Haralds Barviks norādīja, ka nemitīgi tiek uzturēti nepatiesi mīti par «sliktajiem» ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuri koksni no valsts mežiem iegādājušies par smiekla naudu, jo bez samaksātās celma naudas, kas patiešām bija zemāka par reālo koksnes tirgus cenu, šie līgumturētāji no savas peļņas uzturēja meža infrastruktūru — ceļus, meliorācijas sistēmas — veica augsnes sagatavošanu, mežu stādīšanu, kopšanu. «Diemžēl šie fakti tiek aizmirsti,» secināja H. Barviks. Tagad pasūtījumus veikt šos mežsaimnieciskos darbus var saņemt izsolē ar lejupejošu soli, kā rezultātā tur jāstrādā par dempinga cenām. «Kā var būt, ka visas izmaksas valstī pieaug, bet, lai saņemtu tos pašus pasūtījumu, kāda mežsaimnieciskā darba veikšanai šogad jāsola mazāka cena nekā pērn,» brīnijās M. Sīmanis. Pēc mežizstrādātāju domām, ekonomiski daudzas nosolītās cenas ir nepamatotas un to varot izskaidrot tikai ar negodīgu konkurenci (piemēram, nodokļu nemaksāšanu). Savukārt SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns norādīja, ka uzņēmumam valsts mežu apsaimniekotāja noteiktā cena egles zāģbaļķiem ir augstāka nekā Latvijas valsts meži to realizējot ar visu piegādi kokrūpniekiem apaļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa ietvaros. «Tas nav pamatoti, ka mums cena ir augstāka, vēl jāpieskaita transportēšanas izdevumi un 15 % koksnes iztrūkuma,» norādīja Ē. Macāns.

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12. februāra.

Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu Eiropas uzraudzības institūcija noteikusi 2014. gada 12. februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012. gada 16. augustā.

Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus.

Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam, kas ir aptuveni sešas nedēļas, un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir izveidota kā pretsvars Latvijas mežizstrādātāju savienībai un tās biedru viedoklim jautājumā par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšānu. Tā atzīst tikko nodibinātās Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka asociāciju dibinājuši (16) nelielie mežizstrādātāju un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji, lai aizstāvētu savas intereses valsts institūcijās. Tāpēc arī Zemkopības ministrijas vadībai nosūtīts lūgums par jaunās asociācijas pārstāvja iekļaušanu Meža konsultatīvajā padomē un darba grupā valsts meža resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai. Pēdējo gadu laikā strauji attīstījušies daudzi jauni uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus mežizstrādes un koksnes transporta jomās. Taču šo uzņēmumu turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo Latvijas mežizstrādes tirgū ir būtiski ierobežota konkurence, norāda I. Krūtainis. Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu (ko pārstāv Latvijas mežizstrādātāju savienība), kuri bija tikuši pie ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), protestē pret to, ka viņiem šie līgumi, kam šobrīd beidzas darbības termiņi, netiek pagarināti vai atjaunoti, mēģinot nosargāt savas intereses un panākt šo līgumu slēgšanu un agrāk noslēgto pagarināšanu.Taču pēc I. Krūtaiņa teiktā, IML nenodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus koksnes ieguvē valsts mežos, jo tiem kuriem ir šie līgumi, ir garantēta pieeja koksnes resursiem un tie maksā lētāk nekā pārējiem. Liela daļa IML aizstāvju ir uzņēmumi, kas meža nozarē būtībā ir starpnieki starp meža īpašniekiem un kokapstrādātājiem, pie tam ilgtermiņa līgumi pašlaik strauji koncentrējas lielo uzņēmumu rokās, kuru īpašnieki bieži vien ir ārzemju koncerni. Uzņēmumiem, kuriem nav IML, ir ļoti grūti konkurēt tirgū ar šo līgumu turētājiem, asociācijas dibināšanas iemeslus atklāj I. Krūtainis. Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedri SIA Aktīvs SIA Tezei S SIA Jaunlauciņi Z/s Vecrauskas SIA AVE MTP SIA 108 OM SIA Vikkers SIA Beaverss Z/s Vairogi SIA Nekas SIA Lielauto SIA Tilbe SIA Alfis SIA Vikars un Ko SIA Artavs SIA LDK Avots: Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži šā gada sākumā (LVM) izsludināja divus atklātos konkursus - “Par mežizstrādes darbu veikšanu ar piegādi līdz ceļam 2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros” un “Par pārvadājumu pakalpojumu veikšanu 2003. gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros”, , norādīts a/s “Latvijas valsts meži Komunikācijas vadītāja T.Kotoviča informācijā. 12. februārī notika abu konkursu ietvaros iesūtīto piedāvājumu atvēršana. Atklāto konkursu galīgo rezultātu paziņošana paredzēta februāra beigās. LVM struktūrvienības “Apaļkoksnes piegādes” direktors Andris Balodis informē, ka pretendenti pieteikušies uz visām astoņām konkursa ietvaros izsludinātajām iepirkuma daļām LVM mežsaimniecību teritorijās. Atklāto konkursu par mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniegšanu paredzamā pakalpojuma kopējais apjoms ir 341 000 m3, kas ir sadalīts pa iepirkuma daļām LVM mežsaimniecību teritorijās. Konkursa nolikumu par mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu bija izņēmuši 27 mežizstrādes uzņēmumi, savukārt piedāvājumus iesniedza 12 pretendenti. Apkopojot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija secinājusi, ka konkursā galvenokārt piedalījušies mazie Latvijas mežistrādes uzņēmumi, jo atbilstoši Eiropas Savienības praksei un Eiropas Komisijas pieņemtajai definīcijai Latvijā par mazu uzņēmumu tiek uzskatīts uzņēmums, kurā strādājošo skaits ir robežās no 0 līdz 49, par vidējo – no 50 līdz 249. No 12 piedāvājumu iesniedzējiem 9 pretendenti atbilst šai definīcijai, un tikai trim nodarbināto skaits atbilst vidējā uzņēmuma definīcijai. Konkursa nolikumu par transporta pakalpojumu sniegšanu bija izņēmuši 35 transporta pakalpojumu sniedzēji, savukārt piedāvājumu iesniedza 14 pretendenti. No tiem 11 pretendenti, vērtējot pēc strādājošo skaita, atbilst mazā uzņēmuma, bet trīs – vidējā uzņēmuma definīcijai, norādīts a/s “Latvijas valsts meži Komunikācijas vadītāja T.Kotoviča informācijā

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Lai arī nereti koksnes resursu cenu kāpumā kā galveno ieguvēju (liels apgrozījuma un peļņas pieaugums) meža nozares uzņēmēji min tieši valsts mežu apsaimniekotāju, tomēr valsts a/s Latvijas valsts meži Mežsaimniecibas daļas vadītājs Normunds Priede uzskata, ka cenas ceļ paši uzņēmēji. «Neesam ieinteresēti, lai strauji saruktu koksnes pircēju skaits valsts mežos, jo tad, visticamāk, uzvarētāji būs daži sprinteri, bet nevis tie, kuri varētu būt sekmīgi konkurenti maratonā — tie, kuri ar savu produkciju un darbu var pierādīt savu konkurētspēju ilgākā laikā,» secina xxx. Turklāt līdz šim augsās un varbūt arī ekonomiski mazpamatotās cenas konkrētās augošu koku izsolēs varēja rasties arī tāpēc, ka tie uzņēmēji, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, no šīm platībām iegūto koksni varēja iegādāties par daudz zemāku cenu, nekā tā bija tirgū. Tajā pašā laikā šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji šo cenu starpību varēja ieguldīt, augošu koku izsoļu iegādē solot augstākas cenas, jo tā vidējā (ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās + izsolēs) koksnes iegādes cena būs apmierinoša, skaidro N. Priede. Pašlaik LVM nevar ietekmēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju vēlmes, kad, ko un cik cirst. Šā gada novembrī LVM plāno pārdot 135 000 m3, bet decembrī — vēl 90 000 m3. Savukārt 9 mēnešos ir pārdoti 1.077 milj. m3.«LVM plānotais augošu koku pārdošanas apjoms nav sadalīts proporcionāli (saprotot gada apjomu dalīšanu uz 12), bet vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes — pieprasījuma augošo koku tirgū, uzsver N. Priede. Taču gada laikā notiek korekcijas, jo divos pārdošanas veidos: ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās un apaļkoksnes pārdošanā — LVM ir pilnīgi atkarīgs no pircēju vēlmes pirkt koksni, taču tikai ar cirsmu izsoli LVM var manevrēt, lai stabilizētu gan kopējo LVM augošo koku piedāvājumu tirgū, gan savu naudas plūsmu pa mēnešiem, skaidro N.Priede.

Mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis un SIA Beavers direktors Armands Putniņš apstiprināja, ka startēs konkursā par tiesībām iegūt sniegt mežizstrādes pakalpojumus trīs gadus. Abu uzņēmumu vadītāji ir gandarīt, ka beidzot šādi ilgāka termiņa pakalpojumu sniegšanas līgumi tiek iedibināti valsts mežu apsaimniekošanā. Savukārt vairāki citi mežizstrādātāji nebija izlēmuši, vai piedalīsies šajā konkursā, jo neesot iepazinušies ar konkursa nosacījumiem, jo īpaši — vai paredzētas mežizstrādes pakalpojuma cenas pārskatīšanas iespējas, jo šobrīd nosaukt cenu mežizstrādes pakalpojumam 2006. vai 2007. gadam esot ļoti problemātiski, grūti prognozējamas esot izmaksas. Piemēram, vai valdība pilnībā mežsaimniecisko, tostarp arī mežizstrādes darbu veicējus pilnībā vai tikai daļēji atbrīvos no akcīzes nodokļa maksāšanas, kādas papildu prasības vai nosacījumi tiks izvirzīti mežizstrādē utt.. «Ja līgumā tiks atrunātas ikgadējās cenu izmaiņas, tad tas nebiedē,» skaidro A. Putniņš. Viņš norāda: divritenis šajā jomā neesot jāizgudro, jo analogām problēmas risina arī celtnieniecībā.

«Zviedru solītās cenas par mežizstrādes pakalpojumiem vētras postījumu likvidēšanai vidēji ir par 30 %, bet augošu koku ciršanā — pat par 50 % un vairāk, nekā piedāvā mežizstrādātājiem Latvijā,» skaidro Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Tāpēc viņš nemaz nebrīnās par to, ka kokgāzēji un mežizstrādātāji no Latvijas varētu doties strādāt uz Zviedriju. «Man ir pieci dažādi piedāvājumi no Zviedrijas, un, cik zinu, vismaz viena kompānija no Latvijas jau strādā Dienvidzviedrijā, taču vēl vairākas pošas turp doties,» uzsver A. Krūtainis. Viņaprāt šobrīd ir pienācis laiks sakārtot mežizstrādes pakalpojumu tirgu Latvijā, jo attiecīgo pakalpojumu cenas Latvijā ir nesamērīgi zemas: uzņēmēji nevar investēt un attīstīties, bet bankas šādos apstākļos nav īpaši atsaucīgas attiecīgās jomas kreditēšanā, un nevar runāt arī par normāliem pakalpojumu līguma termiņiem. Turklāt arī daudzi zemo mežizstrādes pakalpojumu cenu solītāji esot aizdomājušies par minētajiem jautājumiem, norāda asociācijas vadītājs. «Esmu noskaņots patriotiski, tomēr, kad vēders sāk burkšķet, tad nekāds patriotisms vairs nav prātā,» atzīst I. Krūtainis. Zinot, ka Latvijā ir mežizstrādes profesionāļi, loģiski, ka zviedri vērš skatus uz Latviju, piebilst Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2012. gadā Latvijā bija no 275 līdz 418 Ls uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2011. gadā šīs izmaksas bija no 313 līdz 435 Ls uz hektāru.

Meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji bija no 121 līdz 148 Ls uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana.

Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējo mežizstrādes izmaksu lielumu galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka izmaksas, transporta izmaksas, tai skaitā, pielietotās tehnikas izmaksas. 2012.gadā kopējās 1 kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 12,09 Ls, bet starpcirtē – 14,06 Ls.

Lai arī tiek uzsvērts, ka vētra ir radījusi postījumus mežiem, taču mežizstrādātājiem tā dod ne tikai darbu, bet arī iespējas risināt savas problēmas. Proti, mežizstrādes izmaksas vējlauzēs ir augstākas nekā cērtot augošus kokus , turklāt lielais vētras postījumu apjoms — ap 7.3 milj. m3 Latvijā un Zviedrijā ap 80 milj. m3 koksnes — dod izvēles iespējas. Tiesa, Zviedrijas piedāvājums 12 — 20 Ls/m3 par mežizstrādes pakalpojumiem ir krietni pievilcīgāks par piedāvājumiem Latvijā, tomēr, dodoties turp, vismaz pēc vairāku aptaujāto domām, var zaudēt iestrādes Latvijā, kā rezultātā, atgriežoties atpakaļ pēc 1 — 1.5 gadiem, būtu problemātiski tikt pie mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas. Strādājot Zviedrijā, nav garantijas, ka pēc šo vējgāžu sakopšanas būs iespējas turpināt iegūt jaunus pasūtījumu mežizstrādes pakalpojumu sniegšanā, jo šiem Latvijas uzņēmējiem varētu tikt izvirzītas dažādas papildu prasības, par kurām šajos ārkārtas apstākļos netiek pieminēts. Lai arī Latvijas kopējās mežizstrādes jaudas tiek lēstas uz 14 milj. m3 koksnes (kas ir nedaudz lielākas par vidēji gadā izcērtamās koksnes apjomu Latvijā), taču nav izslēgts, ka vētras seku likvidēšanas laikā Latvijā varētu parādīties ārvalstu mežizstrādātāju brigādes, piemēram, no vētrā mazāk cietušās Igaunijas vai Lietuvas, kā arī citām valstīm.

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Kopējās meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2013. gadā Latvijā bija no 566 līdz 630 eiro uz hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012. gadā šīs izmaksas bija no 392 līdz 595 eiro uz hektāru.

Meža atjaunošanas vidējās izmaksās uz hektāru ietilpst augsnes sagatavošanas un stādu un stādīšanas izmaksas. Augsnes sagatavošanas un stādīšanas izmaksas 2013. gadā vislielākās bija meža zemes 2. kvalitātes grupas mežos, bet viszemākās meža zemes 4. kvalitātes grupas mežos.

Meža kopšanas izmaksas 2013.gadā Latvijā vidēji bija no 210 līdz 232 eiro uz hektāru. Meža kopšanas izmaksās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2013. gadā bija meža zemes 1.kvalitātes grupas mežos.

Lielais vairums no pērn izstrādātajiem 660 000 m3 tika iegūti, sakopjot vējgāzto/lauzto koksni valsts mežos — ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās, norāda SIA Metsaliitto Latvia (agrāk SIA Silva) valdes loceklis Juris Antoņevičs. Šogad uzņēmums plāno sagbāt esošo mežizstrādes apjomu, taču ciršanas apjoms ir atkarīgs no koksnes resursu cenām. Kā nozīmīgāko šī gada projektu mežizstrādē J. Antoņevičs min starpciršu mehanizāciju — tās cirst ar mazo harvesteri. «Jau divus gadus sadarbībā ar mežzinātnes instūta Silava speciālistiem esam strādājuši pie šī projekta,» uzsver J. Antoņevičs. uzņēmums mežizstrādes apjomu 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu palielināja par apmēram 50 000 m3, turklāt nācies piesaistīt arī Igaunijas māsas kompānijas mežizstrādes jaudas, lai tiktu galā ar vētras sekām, skaidro J. Antoņevičs. Pērn ieguldīti 0.64 milj. Ls mežizstrādes tehnikā. Šobrīd uzņēmuma rīcībā ir divi harvesteri, bet teju jau būs trešais, norāda J. Antoņevičs.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Noslēdzies Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta izsludinātais Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkums, un tajā par uzvarētājiem atzīti trīs pretendenti.

Iepirkums tika sludināts četrās daļās.

Par uzvarētāju Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī Pārdaugavas izpilddirekcijas Kurzemes rajona administratīvajā teritorijā atzīts SIA "Clean R".

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijas Zemgales priekšpilsētas administratīvajā teritorijā par uzvarētājiem atzīta personu apvienība "Lautus" un "Pilsētvides serviss", bet par uzvarētājiem Ziemeļu izpilddirekcijas Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvajā teritorijā - SIA "Eco Baltia vide".

Līgumi ar iepirkuma konkursa uzvarētājiem patlaban vēl netiek slēgti, jo desmit kalendāro dienu laikā pretendenti rezultātus var pārsūdzēt.