Akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka (juridiskā adrese: Palasta iela 1,

Rīga) valde sasauc kārtējo akcionāru sapulci 2007. gada 23. martā plkst. 12.00, Rīgā, Dzelzavas ielā 55 (AS Latvijas Krājbanka klientu apkalpošanas centrs).

Darba kārtība:1.Par AS Latvijas Krājbanka 2006.gada darbības pārskata apstiprināšanu.

2.Par AS Latvijas Krājbanka peļņas izlietošanu.

3.Zvērināta revidenta vēlēšanas.

4.Par AS Latvijas Krājbanka padomes ievēlēšanu.

5.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka statūtos.

6.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka noteikumos par pamatkapitāla

palielināšanu.

7.Par parāda vērtspapīru emisijām.

Akcionāru reģistrēšana – sapulces dienā – 2007. gada 23. martā – no plkst.

Parastās akcijas:

Piedāvāto akciju skaits: 800’000

Pirmajā posmā izvietoto akciju skaits: 686’796

Neizvietoto akciju skaits: 113’204

Priekšrocību akcijas:

Piedāvāto akciju skaits: 850’000

Pirmajā posmā izvietoto akciju skaits: 2’764

Neizvietoto akciju skaits: 847’236

Parakstīšanās otrais posms sākas š.g. 12.janvārī un turpināsies līdz š.g.18.

janvārim ieskaitot.

Tiek piedāvātas:

·113’204 parastās akcijas;

Tiesības parakstīties uz parastajām akcijām otrajā posmā ir tikai tiem akcionāriem,

kuri parakstījušies uz parastajām akcijām 1.posmā.

·847’236 priekšrocību akcijas;

Tiesības parakstīties uz priekšrocību akcijām otrajā posmā ir tikai tiem akcionāriem, kuri parakstījušies uz priekšrocību akcijām 1.posmā.

Ceturtdien, 4.janvārī noslēdzas parakstīšanās pirmais posms uz AS Latvijas Krājbanka jaunemitētajām akcijām. Tajā savas pirmtiesības uz jaunajām parastajām un priekšrocību akcijām bija tiesīgi izmantot AS Latvijas Krājbanka akcionāri proporcionāli 2006.gada 20.oktobrī katram akcionāram piederējušajam AS Latvijas Krājbanka akciju skaitam.

AS Latvijas Krājbanka pavisam emitējusi 1,65 miljonus jaunu akciju – 800 tūkstošus parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām un 850 tūkstošus priekšrocību uzrādītāja akciju bez balsstiesībām. Parakstīšanās notiek trīs posmos - pirmajos divos posmos tiesības parakstīties uz akcijām ir AS Latvijas Krājbanka akcionāriem, bet trešajā posmā - pārējiem ieguldītājiem. Lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu par 1,65 miljoniem latu - līdz 10,756 miljoniem latu - AS Latvijas Krājbanka akcionāri pieņēma pagājušā gada septembrī. Bankas pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir piesaistīt līdzekļus Latvijas Krājbankas pakalpojumu attīstībai un palielināt aktīvu atdevi.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 4. ceturksnī bija 26,3% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 15,2%), bet 2006. gadā tas sasniedza 21,1% no IKP (2005. gadā – 12.6%), liecina Latvijas Bankas informācija.

Tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos gadā kopumā noteica būtisks preču negatīvā saldo attiecības pret IKP (no 18,9% 2005. gadā līdz 24,4% 2006. gadā) palielinājums, tāpat arī ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums (galvenokārt pieaugot reinvestētajai peļņai), bet pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās.

Latvijas tautsaimniecībā aizvadītajā gadā un it īpaši tā 4. ceturksnī pastiprinājās ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Rekordstraujo iekšzemes kopprodukta kāpumu galvenokārt nodrošināja nevis uz eksportu vērstās ražojošās nozares, bet iekšzemes patēriņa pieaugums. Tādējādi veidojās situācija, ka preču eksporta gada pieaugums saglabājās visai mērens (13,3%), bet imports auga divas reizes straujāk (29,4%), ko gan daļēji ietekmēja arī vairāku nozīmīgu investīciju projektu īstenošana. Līdz ar to palielinājās Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts un auga nesabalansētās attīstības radītie riski. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājies līdz 26,3% no IKP, kas ir rekordaugsts līmenis, 2006. gadā kopumā sasniedzot 21,1% no IKP.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produkcijas vairumtirgotājas AS Elko grupa plāni sākt akciju kotāciju biržā ir apsveicams solis un, ja vien akciju cena būs saprātīga, par uzņēmuma akcijām varētu būt liela gan vietējo, gan ārvalstu investoru interese, sacīja Swedbank vērtspapīru brokeris Juris Jankovskis.

Iespējamo lielo investoru interesi viņš skaidro ar to, ka Elko grupa ir pietiekami liels un interesants uzņēmums, sekmīgi strādā ar peļņu un ir viens no vadošajiem IT produktu izplatītājiem, kas darbojas NVS, Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī Baltijā.

«Tas ir arī viens no Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, kad vietējo iedzīvotāju veidots uzņēmums ir spējis kļūt par tik nozīmīgu spēlētāju starptautiskā tirgū,» atzīsts Jankovskis.

Viņš arī skaidro, ka patlaban vēl ir grūti teikt, kāda varētu būt Elko grupas akciju cena, jo to noteiks kompānija, kad būs apkopoti institucionālo investoru pieteikumi un būs redzams, kāda ir institucionālo investoru interese par uzņēmuma akcijām.

Šodien sākas parakstīšanās uz Latvijas Krājbankas 5 miljonu jaunās emisijas akcijām, kuras rezultātā banka varētu piesaistīt 7.5 miljonus latu.

Vienas akcijas pārdošanas cena noteikta 1.5 lati par akciju. Parakstīšanās uz akcijām notiks trīs posmos.

Pirmajos divos posmos tiesības parakstīties uz akcijām būs tiem Krājbankas akcionāriem, kuri saskaņā ar Latvijas Centrālais depozitārija sagatavoto akcionāru sarakstu uz 2009. gada 10. marta dienas beigām tiks noteikti kā Krājbankas parasto un/vai priekšrocību akciju īpašnieki, bet trešajā posmā – arī visiem pārējiem ieguldītājiem.

Parakstīšanās pirmajā posmā līdz 2009. gada 5. jūnijam (ieskaitot) savas pirmtiesības uz akcijām ir tiesīgi izmantot Krājbankas akcionāri proporcionāli katram akcionāram piederējušo Krājbankas parasto un priekšrocību akciju skaitam.

Otrdien kosmētikas produkcijas ražotāja Madara Cosmetics akcijas cena sasniedza 8 eiro, liecina informācija Nasdaq Riga.

Cena dienas laikā pieauga par 8,84% - no 7,35 eiro līdz 8 eiro. Pēc tam akcijas cena nedaudz saruka līdz 7,99 eiro. Ar akcijām tika veikti 23 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 22,65 tūkstošus eiro.

Db.lv jau ziņoja, ka Madara Cosmetics akciju publiskais piedāvājums tika uzsākts 16.oktobrī Akcijas cena bija 6,25 eiro.

Akciju publiskais piedāvājums beidzās 3.novembrī. Kopējais pieprasījums bija 255% no pārdošanai piedāvātajām 482 220 akcijām. Tādēļ tika izmantota iedalīšanas pārsnieguma iespēja ar 48 222 akcijām un kopējais piedāvāto un pārdoto akciju skaits sasniedza 530 442 akcijas.

Tāpat vēstīts, ka Nasdaq Riga valde pieņēma lēmumu ar 10. novembri uzsākt AS Madara Cosmetics akciju tirdzniecību Alternatīvajā tirgū First North.

Lauku uzņēmēju iesniegto projektu skaits saimniecību modernizācijai ievērojami pārsniedzis atvēlēto finansējumu.

Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību modernizācija devītajā kārtā pavisam iesniegti 1764 projektu pieteikumi par 200,06 miljoniem latu.

To Db.lv pastāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) Klientu apkalpošanas daļas vadītāja vietniece Liene Valta. Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP) iesniegti 1750 projekti, kuru publiskais finansējums ir 103,853 miljoni latu – tas pārsniedz pieejamo publisko finansējumu divarpus reižu. Visās RLP, izņemot Austrumlatgales RLP, pieteikto projektu kopējā summa ievērojami pārsniedz pieejamo. Lielrīgas un Zemgales RLP pieprasītais publiskais finansējums 5,6 reizes pārsniedz pieejamo. Lielrīgas RLP 9. kārtā iesniegti 135 projekti par kopējo summu 25,476 miljoni latu. Šai pārvaldē iesniegti projekti, kam nepieciešamais publiskais finansējums ir 12,98 miljoni latu, bet pieejamais – tikai 2,3 miljoni Ls. Savukārt Zemgales RLP iesniegti 210 projekti par kopējo summu 36,304 miljoni latu, kam nepieciešams 15,929 miljonu latu publiskais finansējums, lai gan pieejami tikai 2,8 miljoni Ls.

Parex banka ir atmaksājusi Latvijas Krājbankai daļu no iepriekš samaksātās priekšapmaksas summas par Šveices banku AP Anlage & Privatbank AG, informēja Krājbankā.

Parex banka samaksājusi 3 miljonus eiro, papildus samaksājot uzkrātos procentus.

Atlikušo daļu iepriekš samaksātās priekšapmaksas divu miljonu eiro apmērā Parex banka nav atmaksājusi un ir nosūtījusi Krājbankai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Kā norādīts iepriekš, gadījumā, ja darījuma pusēm 30 dienu laikā no strīda paziņojuma iesniegšanas dienas neizdosies vienoties par atlikušās priekšapmaksas atmaksu, Krājbanka strīdu nodos izskatīšanai Londonas starptautiskajai arbitrāžai.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbanka pieprasījusi Parex bankai atmaksāt iepriekš par AP Anlage & Privatbank AG samaksātos 5 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

No 2007.gada 17.aprīļa saskaņā arī Rīgas Fondu biržas valdes 4.aprīļa lēmumu Biržas Brīvajā sarakstā iekļautas un uzsākta tirdzniecība ar 2834 AS Latvijas Krājbanka jaunās emisijas ”A” kategorijas priekšrocību akcijām.

Minētajām akcijām ir vienādas garantētās tiesības uz dividendēm un likvidācijas kvotas saņemšanu un to nominālvērtība ir LVL1.

Akciju biržas tirdzniecības kods ir LKB2R; SAXESS uzdevumu grāmatas tehniskais kods 39979.

Pēc papildu jaunemitēto 2,834 “A” kategorijas priekšrocību akciju iekļaušanas Biržas sarakstos tiek kotētas 9,909,246 Latvijas Krājbankas akcijas.

Papildus informācija:Āris Dreimanis

Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs

+371 7 212 431

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Latvijas Krājbanka nolēmusi atstāt NASDAQ OMX Rīgas biržu, kurā savas akcijas kotē kopš 2004. gada oktobra. Banka izziņojusi ārkārtas akcionāru sapulci šogad 29. decembrī, lai lemtu par Latvijas Krājbankas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Bankas kopējais akciju skaits publiskā apgrozībā ir 25,8 miljoni, no kurām lielakā daļa – 88,92% pieder Lietuvas bankai Snoras.

Ja akcionāri nolems Krājbankas akcijas izslēgt no regulētā tirgus pēc lielākā akcionāra inicciatīvas, tad pārējiem mazākuma akcionāriem tiks izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums.

Šobrīd biržā Krājbankas vienas akcijas cena nedaudz pārsniedz latu, bet pēdējos gados bankas vienas akcijas cena svārstījusies 0,78 latiem līdz 8,1 latam par akciju.

Db jau vēstīja, ka oktobrī noslēdzās AS Latvijas Krājbanka parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām publiskais piedāvājums, kura laikā pilnībā tika apmaksāti 6,5 miljoni jauno emisijas akciju.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

Pamatojoties uz 1. oktobrī Latvijas Krājbankas iesniegtajiem dokumentiem, NASDAQ OMX Riga ir uzsākusi kotēšanas procedūru 6,5 miljonu papildus parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām iekļaušanai Baltijas Otrajā sarakstā.

Kā liecina paziņojums biržā, NASDAQ OMX Riga valdes lēmums par papildus akciju iekļaušanu Baltijas Otrajā sarakstā tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien noslēdzies AS Latvijas Krājbanka parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām publiskais piedāvājums, kura laikā pilnībā apmaksāti 6,5 miljoni jaunās emisijas akcijas.

Emisijas rezultātā bankas pamatkapitāls palielināsies līdz 25,8 miljoniem latu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas reģistrācijas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā jaunās emisijas akcijām tiks piešķirts pastāvīgs ISIN kods, kas parastajām uzrādītāja akcijām ir LV 0000100683, un tās tiks iekļautas NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrajā sarakstā.

Pamatojoties uz NASDAQ OMX Riga valdes lēmumu, ceturtdien tiks uzsākta Latvijas Krājbankas papildus 6,5 miljonu parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām kotēšana Baltijas Otrajā sarakstā.

Kā liecina publikācija biržā, pēc papildus akciju iekļaušanas tiks kotētas 25,8 miljoni sabiedrības parastās uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām un 2834 sabiedrības A kategorijas priekšrocības akcijas.

Akcijas biržas tirdzniecības kods ir LKB2R. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms nedēļas noslēdzies AS Latvijas Krājbanka parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām publiskais piedāvājums, kura laikā pilnībā apmaksāti 6,5 miljoni jaunās emisijas akcijas

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2006. gada 3. ceturksnī sasniedza 24.2% no IKP (2005. gada atbilstošajā periodā - 12.9%), un pieaugumu noteica preču negatīvā saldo palielināšanās, importa kāpumam ievērojami apsteidzot eksporta pieaugumu, liecina Latvijas Bankas informācija.

Nedaudz palielinājās arī ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP, atspoguļojot nerezidentu augošos ienākumus no ieguldītajām investīcijām. Savukārt saruka pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas tautsaimniecība turpina strauji attīstīties. Nodarbinātības un reālo ienākumu pieaugums, ārvalstu kapitāla ieplūdes un straujā kredītu izaugsme joprojām nosaka augstu iekšzemes pieprasījuma līmeni, stimulējot importa kāpuma un inflācijas noturīgumu. Importu sekmējuši arī vairāki nozīmīgi investīciju projekti. Savukārt Latvijas eksportētāju spēja konkurēt pasaules tirgos un eksporta devums ekonomikas pieaugumā mazinājās. Tādējādi aizvien lielāks kļūst importa pārsvars pār eksportu, palielinot tekošā konta deficīta līmeni un nesabalansētas attīstības radītos riskus. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī palielinājies līdz rekordaugstajiem 24.2% no IKP, gada pirmajos deviņos mēnešos veidojot 19.3% no IKP.

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada oktobrī palielinājās par 11,1% jeb 37,5 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada septembri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri tā pieaugusi par 23,4% jeb 71,0 milj. latu, sasniedzot 374,2 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada oktobrī bija par 7,9% jeb 49,9 milj. latu lielāka nekā 2007.gada septembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri bija vērojams kāpums par 12,1% jeb 73,4 milj. latu, sasniedzot 683,3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada oktobrī bija par 15,8% jeb 144,5 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada oktobrī, un tā vērtība sasniedza 1057,4 milj. latu.

2007. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2006. gada oktobri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 18,4%. Par 63,3% palielinājās satiksmes līdzekļu eksports, lauksaimniecības un pārtikas preču eksports – par 40,4%, papīra masas no koksnes; papīra un kartona eksports – par 36,6%, plastmasas un to izstrādājumu eksports – par 26,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports - par 23,0 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,2%. Tai pašā laikā par 11,9%. samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Šodien, 4.jūnijā, sākas nekustamā īpašuma kompānijas Arco Vara publiskais akciju piedāvājums Igaunijā un Latvijā. Sagaidāms, ka pēc piedāvājuma sekmīgas noslēgšanas sāksies akciju kotēšana Tallinas biržā.

Atkarībā no piedāvājuma cenas un izlaisto akciju skaita, emisijas ieņēmumi būs diapazonā no 46 līdz 70 mlj. latu. Tie tiks izlietoti jauno projektu finansēšanai.

Arco Vara tika dibināta Igaunijā 1992.gadā. Uzņēmumam ir biroji 25 pilsētās Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Rumānijā un Bulgārijā. Kopējais darbinieku skaits ir 546. 2006.gadā auditētie konsolidētie ieņēmumi sasniedza 21.8 mlj. latu, bet tīrā peļņa 9.8 mlj. latu.

Akciju tirdzniecība Tallinas biržā, visticamāk, sāksies pēc piedāvājuma noslēgšanas, proti, 21.jūnijā. Akciju iegādes pieteikumus var iesniegt līdz 14.jūnija 16:00. Jebkura fiziskā un juridiskā persona, kura nav institucionālais investors un kurai ir vērtspapīru konts SEB Unibanka (vai kura vēlas to atvērt) ir aicināta piedalīties piedāvājumā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.