Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Scan-Plast Latvia nodevusi ekspluatācijā lielgabarīta produkcijas noliktavu jeb noslēgusi uzņēmuma paplašināšanas pirmo posmu.

Objekta būvniecība tika uzsākta 2011. gada 24. janvārī. Veikto darbu rezultātā uzņēmuma ražošanas kompleksa teritorijas rietumu spārns ir labiekārtots vairāk nekā 5400 m2 platībā. Scan-Plast Latvia turpina darbu pie uzņēmuma ražošanas kompleksa teritorijas pārbūves un labiekārtošanas.

2012. gadā Scan-Plast Latvia produkcijas noiets vietējā tirgū ir dubultojies, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde. Noietu veicināja gan Scan-Plast Latvia dalība nozaru izstādēs un semināros, gan veiksmīgā tirgus pieprasījuma adaptācija – izstrādāti un izgatavoti dažādi jauni produkti, tostarp kompozītmateriāla notekūdeņu restes, ziemas sezonas dekorācijas – sniegavīri, jauni silosa (barības krātuvju) modeļi.

No šā gada sākuma Latvijas tirgū pieejama skaistumkopšanas kaste Bette Box.

Interesanti, ka Latvija ir pirmā Bette Box eksporta valsts.

«Es mīlu Latviju. Uzskatu, ka latviešu tauta ļoti līdzinās somu tautai,» saka Anna-Riitta Vuorenmaa, Bette Box dibinātāja. Viņa stāsta, ka Latvijā šobrīd Bette Box ir vairāki simti klientu.

Bette Box ir e-komercijas uzņēmums jeb kā A. R. Vuorenmaa to dēvē - abonēšanas bizness. Koncepts līdzinās ikmēneša žurnāla abonēšanai. Uzņēmuma mērķa grupa ir sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kurām patīk pārsteigumi. «Sievietes izbauda jaunus produktus un meklē jaunus zīmolus,» stāsta A. R. Vuorenmaa.

Bette Box pirmsākumi meklējami pirms septiņiem gadiem Helsinkos. A. R. Vuorenmaa jutusies nogurusi no tā, cik laikietilpīgi bija atrast īstos skaistumkopšanas produktus. «Jauni zīmoli un produkti parādījās teju katru dienu, gluži tāpat kā sēnes mežā. Orientēties plašajā piedāvājumā bija kā neiespējamā misija. Tādēļ radās ideja atrast veidu, kā atvieglot sievietēm skaistumkopšanas produktu iegādes procesu. Sievietes šādā veidā viegli var uzzināt par jaunākajiem produktiem, izmēģināt un atrast tos, bez kuriem vairs nevar iztēloties savu ikdienu,» skaidro A. R. Vuorenmaa. Tagad tas kļuvis par atpazīstamu skaistumkopšanas konceptu Somijā.

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.

Neatrodamas firmas pārstāvji sola investēt gandrīz 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja parka būvniecībā.

Nopietnie darboņi

Dzeržinskas apgabalā, Minskas rajonā iecerēts vēja parks ar 35 MW jaudu, t.i., ar četrpadsmit 2.5 MW jaudas vēja turbīnām, kas ražotas starptautiskā uzņēmumā Norvex. Tās Baltkrievijā varētu sākt darboties jau 18 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, projekta prezentācijas laikā Baltkrievijā esot paudis SIA Bio Plast valdes loceklis Pāvels Šiks. Tā kā turbīnu garantijas laiks ir 30 gadi, to uzstādītāji iecerējuši, ka tās sevi pilnībā atpelnīs 8 gadu laikā, bet 22 gadus tās darbosies ar tīro peļņu. Bet patlaban firmas pārstāvji nodarbojoties ar organizatorisko jautājumu kārtošanu un atļauju saņemšanu vēja parka būvniecības uzsākšanai, tā Pāvela Šika teikto citējuši masu mediji. Jāpiebilst, ka Baltkrievijā vēja enerģijas potenciāls tiek vērtēts kā ļoti augsts, Minskas apgabalā vien esot 243 vēja ģeneratoru uzstādīšanai piemērotas vietas. Līdz 2012. gadam ar vēja radītas enerģijas palīdzību paredzēts segt pat 24% no kopējā valsts energopatēriņa, Db sacīja S.Belnovs. Viņš arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par šādu projektu saņemt valsts finansiālo atbalstu.

No jūnija jaunāku un arī vecāku paaudžu televizoru īpašnieki var piekļūt bagātajam globālā tīmekļa servisu un lietotnes Shortcut filmu, seriālu, sporta un citu tiešraižu saturam, izmantojot viedās televīzijas risinājumu – Shortcut Box.

Cilindra formas kastīte darbojas ar jebkāda operatora interneta pieslēgumu un televizorā nodrošina ērti pārvaldāmu piekļuvi Shortcut un Google Play lietotnēm.

Shortcut Box ir aprīkota ar jaunāko Google Android Nougat operētājsistēmu un tikko saņēmusi Google sertifikāciju ASV, kas garantē izcilu veiktspēju un ērtu lietošanu. Tiešsaistes straumēšanas ierīce darbojas visā Latvijā un ir piemērota televizoriem ar HDMI pieslēgvietu.

«Shortcut Box ir piemērots risinājums tiem skatītājiem, kuri vēlas baudīt plašu un kvalitatīvu saturu ne tikai internetā un mobilajās ierīcēs, bet arī uz lielā mājas ekrāna, nepielāgojot savu ikdienu tradicionālajai TV programmai. Turklāt Shortcut ir vienīgā lietotne Latvijā ar tik plaša satura piedāvājumu visās ierīcēs – sākot ar kulta seriāliem un filmām īsi pēc to pasaules pirmizrādēm un beidzot ar tiešraidēm no dažādiem nozīmīgiem sporta notikumiem Latvijā un pasaulē tagad arī TV ekrānā,» skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktore Inga Alika-Stroda.

Tiesībsarga paziņojumi par it kā diskriminējošu Rex Box reklāmu pirmdien ir dubultojuši uzņēmuma mājas lapas apmeklējumu, portālam Db.lv parstāstīja Red Box direktors Ingmārs Pūķis. Uzņēmums šodien publicējis paziņojumu, kurā noliedz, ka reklāmā mēģina kādu diskriminēt.

Db.lv publicē RED BOX komentāru saistībā ar izskanējušajiem Tiesībsarga pārmetumiem par rases diskrimināciju datoru reklāmā.

"Atsaucoties uz pirmdien izskanējošo Tiesībsarga aicinājumu pārtraukt pēc Tiesībsarga domām rasi diskriminējošu RED BOX reklāmu, noraidam paustos pārmetumus. Mēs uzskatām, ka reklāmā nav rases diskriminācijas, jo tā skaidro atšķirības tikai starp datoriem, kas arī ir reklāmas mērķis. Lai palīdzētu klientam izdarīt izvēli plašajā datoru piedāvājuma klāstā, esam atlasījuši divus oriģināla dizaina un cenas ziņā izdevīgus piezīmjdatorus. Vienu - elegantu un baltu. Otru – melnu un izturīgu. Reklāmā mūsu pircējiem saprotami aprakstām atšķirības starp balto piezīmjdatoru, kurš ir bagātīgi aprīkots ar multimēdiju iespējām un paredzēts izklaidei, un melno biznesa klases piezīmjdatoru, kurš ir īpaši drošs un izturīgs un paredzēts darbam kustībā. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka datora izvēlē cena un atmiņas izmērs nav vienīgie būtiskie izvēles parametri. Būtiski ir, lai dators atbilstu klienta vajadzībām.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Self Storage Fund" iegādājies mantu glabātavu tīklu "Box Storage".

Darījuma rezultātā kopā ar fonda īpašumā jau esošo bijušā izklaides centra "Go Planet" ēku tiks izveidots Rīgā plašākais mantu glabātavu tīkls. Ar "Box Storage" darījumu un pēc "Go Planet" ēkas sākotnējās pārbūves par mantu glabātavu kompleksu fonda īpašumā Rīgā būs apmēram 2000 individuālu mantu glabātavu vismaz 10 000 kvadrātmetru platībā.

"Merito Self Storage Fund" iegādājies trīs "Box Storage" mantu glabātavas: Rīgā, Daugavgrīvas ielā un Antenas ielā, kā arī Pierīgā, Berģos, Siguldas šosejā, ar kopējo platību 4000 kvadrātmetri. Fonds plāno iegādāto ēku paplašināšanu, modernizējot šo objektu infrastruktūru un palielinot kopējo mantu glabātavu platību līdz vismaz 6000 kvadrātmetriem. Turpmāk "Merito" fonda mantu glabātavu tīkls visā Baltijā tiks attīstīts ar "Box Storage" zīmolu.

Liepājā atklāta viedā moduļu ēka "Green Box" - "nulles patēriņa" ēka, kas aprīkota ar dažādiem inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem, un uz ēkas ir izvietoti arī Elektrum saules paneļi, informē Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Ikvienam interesantam Strautu ielas 4 iekšpagalmā ir iespēja atnākt un iepazīt, kā funkcionē veidā moduļu ēka "Green Box", papētīt tās tehniskās iekārtas un uzzināt, kur tādas var dabūt un kādus ieguvumus tās sniedz lietotājiem, tāpat arī aprunāties ar speciālistiem par niansēm.

Viedās moduļu ēkas "Green Box" izveidi ir sponsorējuši 18 uzņēmumi – gan ar finansējumu, gan arī aprīkojumu kā, piemēram, Elektrum, uzstādot saules paneļus.

"Šāds salīdzinoši mazs piemērs var pārliecināt klientu, kurš šaubās, vai ir iespējams uzstādīt saules paneļus uz viņa ēkas pilsētā. Protams, ka katrā vietā būs izaicinājumi, tomēr ar pareizu pieeju ir iespējams atrisināt gandrīz visu. Sarunās ar moduļa ēkas ražotājiem secinājām, ka ārvalstīs interese par šādām ēkām ar saules paneļiem ir liela. Īpaši vietās, kur elektrības pieslēgums ir ļoti tālu vai pat nav vispār pieejams, un tādās vietās kā variants ir akumulatoru sistēmas. Domājams, ka nākotnē šādi komplekti paliks arvien populārāki un pieprasītāki," norāda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia grupa meitasuzņēmuma SIA Nordic Plast ražotnes izveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

No tiem 595,1 tūkstotis eiro finansēts ar Vides investīciju fonda Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu, savukārt Nordea banka piešķīrusi finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

SIA Nordic Plast jaunajā ražotnē uzstādītas jaunākās un modernākās polimēru pārstrādes iekārtas, jaunas izejvielu mazgāšanas un ekstrūzijas līnijas, kā arī ūdens attīrīšanas iekārtu komplekss. Tāpat arī izveidotas 25 jaunas darbavietas.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs stāsta, ka jaunā ražotne ir loģisks un nepieciešams solis Nordic Plast attīstībā, nostiprinot pozīcijas kā vienam no vadošajiem polimēru pārstrādes uzņēmumiem Baltijā.

Olaines šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA Nordic plast noslēgusi vairākus iepirkumu konkursus, kas kopumā paredz aptuveni 1,8 miljonu eiro investīcijas, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Nordic plast plāno iegādāties plastmasas izejvielu sagatavošanas līniju par vairāk nekā 638 tūkstošiem eiro, par piegādātāju izvēloties Vācijas kompāniju AMIS Maschinen-Vertriebs GmbH, kas bija arī vienīgas komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā. Tāpat uzņēmums grasās pirkt plastmasas granulu ekstūzijas līniju no lietuviešu UAB Plamika. Lietuviešu uzņēmums konkursā uzvarēja Igaunijas kompāniju OU Renzo Baltic, piedāvājot līniju piegādāt par 1,04 miljoniem eiro. Tāpat Nordic plast noslēgusi 20,8 tūkstošus latu (aptuveni 29 tūkst. eiro) vērtu iepirkuma konkursu par ūdens dzesēšanas sistēmas iegādi, par uzvarētāju pasludinot SIA Indutek LV.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Scan-Plast Latvia gatavojas paplašināties, būvējot jaunas noliktavas un ražošanas ēkas, tirdzniecības sektoru, uzglabāšanas un transporta līdzekļu novietošanas zonu.

LSEZ valde nolēmusi slēgt ar LSEZ SIA Scan-Plast Latvia ilgtermiņa nomas līgumu līdz 2040.gada 1.septembrim, lai uzņēmums varētu realizēt savus attīstības plānus. Valde noteikusi nomas maksu 1% no zemesgabala kadastrālās vērtības (plus PVN ) gadā. Kadastrālai vērtībai mainoties, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir tiesības grozīt zemesgabala nomas maksu.

Iznomāto zemesgabalu (7325 m2) uzņēmums plāno izmantot noliktavu kompleksa izveidei gatavās produkcijas uzglabāšanai, liecina būvprojekts. Projekta realizācijas laiks - 2010./2011.gads.

LSEZ SIA Scan – Plast Latvia Liepājā darbojas kopš 2000. gada. Kapitālsabiedrībai jau pieder zemes un ēkas īpašumi, kā arī papildus tā iegādājusies izsolē ēkas. Paredzēts slēgt ar Liepājas SEZ pārvaldi zemes nomas līgumu arī par teritorijām, uz kurām atrodas nopirktās ēkas, liecina uzņēmuma sniegtā informācija LSEZ pārvaldei. Attīstības projektam plānots piesaistīt kredītlīdzekļus, taču investīciju apjomu uzņēmums neatklāj.

Latvijā atzītie šefpavāri Lauris Aleksejevs (36.līnija), Māris Jansons (Kest), Mārtiņš Sirmais (Ramen Riga), Andris Rūmītis (Hercogs Garden) un Kristīne Vīksna (Tower Cafe) apvienojušies jauna koncepta līdzņemšanas restorānā Chef’s BOX – restorānā tiem, kas ceļā.

Chef’s BOX koncepts paredz, ka restorāna līmeņa ēdiens par ikdienā pieejamām cenām tiks sagatavots pēc individuāla pasūtījuma līdzņemšanai ērtos ilgtspējīgos iepakojumos. Pirmais Chef’s BOX restorāns uzsācis savu darbu Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, taču svinīgā atklāšana plānota šī gada 21.jūlijā.

“Laikā, kurā cilvēkiem restorānu apmeklēšana ir bijusi vairāk sapnis, nekā īstenība, mēs, pavāri, ejam tuvāk viņiem. Proti, vietām, kur cilvēki atrodas – viņu mājām, viņu darba vietām, viņu un viņu bērnu interešu izglītības vietām,” komentē viens no Chef’s BOX ēdienu autoriem, uzņēmējs, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Pēdējos trīs gados arī Latvijā vairāk tiek izmantoti mazo noliktavu jeb boksu īres pakalpojumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums SIA Box noliktavas pirms desmit gadiem izveidoja pirmo punktu Berģos, pēc tam tapa vēl divas filiāles Rīgā, Pārdaugavā. Uzņēmuma īpašnieks Vilis Vītols biznesa ideju noskatījis, dzīvojot ASV, kur šāds pakalpojums ir ierasts un iecienīts kā privātpersonu, tā uzņēmumu vidū. Šogad šajā biznesa nišā darbu sācis vēl viens uzņēmums – SIA Easy Box.

Lai gan šajā biznesa nišā Latvijā darbojas tikai divi tirgus dalībnieki, tomēr abi spēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu, uzskata SIA Box noliktavas menedžeris Mārts Forstmanis. «Konkurentu nav daudz, jo biznesa sākšanai nepieciešamas lielas investīcijas. Sākuma posmā nevar arī būt drošs par pieprasījuma apjomu,» norāda M. Forstmanis. Piemēram, viņš neredz potenciālu noliktavu biznesa attīstībai reģionu lielākajās pilsētās – tur nav daudz potenciālo šāda pakalpojuma izmantotāju.

Līdz šim Latvijā bija tikai viens pludmales sporta centrs - Brazīlija. Saskatot biznesa iespējas šajā nišā, tikko izveidots līdzgaitnieks - Beach Box.

Beach Box projekta īstenotāji idejas smēlušies no redzētā citās volejbola hallēs ārpus Latvijas, internetā pētījuši arī kādas Kanādā esošas halles būvniecības nianses, atklāj halles vadītājs Arnis Tunte.

Pludmales volejbola halles Beach Box projekta īstenotāji tai atrašanās vietu meklējuši tuvu Rīgas centram, ar ērtu piekļuvi. «Izskatījām dažādas alternatīvas, bet priekšroku devām zālei, kas atrodas VEF sporta kluba teritorijā. Esam noslēguši ilgtermiņa nomas līgumu,» stāsta halles vadītājs A. Tunte. 1000 m2 hallē izveidoti četri laukumi, bet tās tehniskās iespējas elastīgas - laukumus iespējams piemērot citiem pludmales sporta veidiem, izklaides pasākumiem un dažādām sacensībām. Līdzās laukumiem izveidota atpūtas zona ar pludmales bāru.

Latvijā populāras personas ir saņēmušas projekta Celebrity box pirmo laidienu. Tā ir pārsteiguma dāvanu kaste izmeklētiem saņēmējiem.

«Сelebrity box ir jauns projekts, kas dod iespēju precēm un pakalpojumiem nonākt veiksmīgu Latvijas iedzīvotāju rokās. Viņi saņem ne tikai informāciju, bet pašu produktu vai pakalpojumu. Celebrity box saņēmēji ir jauns viedokļu līderu tips - prosumeri (proactive consumers). Viņi ir aktīvi, redzami sociālajos medijos un viņiem ir viedoklis. Pats galvenais: viņi ietekmē sabiedrības viedokli. Ko viņi dara šodien, pārējie darīs tuvākajos mēnešos,» skaidro projekta Celebrity box direktore Olga Kazaka.

Par Celebrity box pirmā laidiena galveno piedāvājumu kļuva galdiņu rezervēšanas restorānos bezmaksas pakalpojums GetTable.lv.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa polimēru pārstrādes uzņēmums SIA Nordic Plast izveidojis jaunu ražotni, informēja grupas pārstāve Dace Jansone.

Projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma SIA Nordic Plast ražošanas jaudas pieaugušas vairāk nekā pusotru reizi, kā arī radītas jaunas darbavietas. Projekta īstenošanai Nordic Plast ir saņēmis arī Vides investīciju fonda Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu.

Jaunā ražotne tiks atklāta 3.septembrī. Tā atrodas Olainē, Rūpnīcu ielā 4.

SIA Nordic Plast dibināts 2001.gadā. Līdz jaunās ražotnes izveidei uzņēmums mēnesī saražoja virs 300 tonnām gatavās produkcijas, ko eksportē kopskaitā uz desmit valstīm, tikai nelielu daļu realizējot Latvijā. Lielākie uzņēmuma eksporta partneri ir Francijā, Čehijā un Lietuvā.

Liepājas ielās PSIA Komunālā pārvalde uzstādījusi ap 100 lietus ūdens noteku jeb gūliju restes, kas izgatavotas no stiklplasta.

Gūliju restes izgatavotas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā Scan-Plast Latvia, db.lv apstprināja pašvaldības SIA Komunālā pārvalde ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons.

Latvijā plaši lietotās čuguna restes ir iecienījuši metāla zagļi, savukārt koka spraišļi, ko pilsētas komunālie dienesti uzstādīja nozagto restu vietā, ir neizturīgi un neizskatās pievilcīgi. Stiklplasta restes saskaņā ar testa rezultātiem iztur 12t slodzi, to izgatavošanas un uzstādīšanas cena ir ap 30 Ls, kas ir aptuveni tikpat, cik izmaksā čuguna restes, skaidroja M. Jākobsons.

Pirmā sadarbība ar uzņēmumu pašvaldībai bija pirms pāris gadiem, kad Scan-Plast Latvia izgatavoja Liepājas glābšanas stacijas korpusu pludmalei.

Līdz ar jaunās 2,5 milj. eiro vērtās ražotnes izveidi SIA Nordic Plast paver durvis jaunu produktu ražošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eco Baltia grupā ietilpstošais uzņēmums Nordic Plast ražo piecu dažādu granulu veidus. Tas ļauj uzņēmumam elastīgi reaģēt uz situāciju tirgū. Granulas tiek izmantotas dažādu produktu izgatavošanai – caurulēm, rūpnieciskajai tarai, atkritumu konteineriem u.c. Uzņēmuma jaunais produkts ir PP Homo granulas, kuras tiek ražotas no lietotiem austajiem polipropilēna maisiem (tā sauktajiem Big Bag maisiem), kas visbiežāk tiek izmantoti lauksaimniecībā. «Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šobrīd esam vienīgais lietotu Big Bag maisu pārstrādātājs Baltijā un, iespējams, Eiropā. Mūsu inovācija ir polimēru pārstrādes tehnoloģija un arī gala produkts – granulas. Tas ir mūsu mazais, zilais okeāns, kur varam radīt kaut ko unikālu, kas tuvākā apkārtnē nav atrodams,» stāsta SIA Nordic Plast direktore Dace Samuša. Uzņēmums pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 un startē divās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā un Inovatīvākais produkts ar polipropilēna granulām PP Homo.

Dānijas kapitāla stiklaplasta izstrādājumu ražotājs, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Scan-Plast vēlas paplašināt noietu vietējā tirgū, kā arī uzsver, ka ir Latvijas ražotājs.

Patlaban uzņēmums realizē 85% produkcijas ārvalstīs, bet 15% - vietējā tirgū. Tā lielākais klients ir radniecīgais Dānijas uzņēmums Scan-Plast, tomēr arvien plašāka izvēršas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām, stāsta uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Dzintars Ūdris. Līdz šim uzņēmums bija plašāk pazīstams kā sūknēšans staciju ražotājs, taču tā produkcijas klāsts ir daudzveidīgāks. Tostarp ir smaku un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu korpusi, mēslu savākšanas ietaises, smilšu un tauku attīrīšanas iekārtas. Kā pilotprojekts sadarbībā ar Liepājas pašvaldību sākta stiklaplasta gūliju restu ražošana, lai pasargātu pilsētas notekūdeņu gūlijas no metāla zagļiem. Scan-Plast ir arī pirmais Latvijas uzņēmums, kurš pēc pašvaldību pasūtījuma ražo puķu podus ielām, tāpat izgatavoti dažādi vides objekti svētku noformējumam. Nākotnē uzņēmums cer gatavot Latvijas pilsētām arī publiskās tualetes, atkritumu konteinerus un citus funkcionālus izstrādājumus.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".