Jauni bezprecedenta pasākumi eirozonas tautsaimniecības stimulēšanai, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ķeroties arī pie dalībvalstu valdību obligāciju pirkumiem, turpina izdarīt spiedienu uz eiro kursu, rodot iespēju Latvijas eksportētājiem kāpināt ieņēmumus Lielbritānijas tirgū, kā arī sekmīgāk tikt galā ar iepriekš vērojamām grūtībām Ziemeļvalstīs, konkrēti Zviedrijā un Norvēģijā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

ECB aktivitāšu rezultātā, lai arī nedaudz, tomēr tiek amortizēta Krievijas rubļa krituma negatīvā ietekme uz eksportu uz austrumu kaimiņvalsti.

Vietējās valūtas devalvēšana, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti valstīs un palielinātu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos, nav nekas jauns, taču jauna ēra sākās tūlīt pēc nesenās 2008.-2009. gada finanšu krīzes beigām. Tad pasaules ārējā tirdzniecība tikai sāka atgūties, banku sistēma bija nestabila bilancēs vēl esošu dažādu tā dēvēto toksisko finanšu aktīvu dēļ, bet iekšējais patēriņš - vārgs, mājsaimniecībām un korporācijām baidoties uzņemties jaunas saistības. Tobrīd banku sektors slikto bilanču dēļ nevarēja atļauties palielināt kreditēšanu.

Lai samazinātu ilgtermiņa procentu likmes un tādējādi veicinātu kreditēšanu un atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) palielināja savu bilanci finanšu tirgū, realizējot dažādas finanšu aktīvu uzpirkšanas programmas (angļu valodā - quantitative easing jeb QE), izraisot dolāra vērtības mazināšanos pret citām pasaules valūtām.
Lai sargātu savu eksportētāju konkurētspēju, dažādu valstu centrālās bankas valūtu tirgū veica intervences, taču sastingums ekonomikā arī tām aizvien biežāk lika nospiest naudas drukājamās mašīnas pogu, un finanšu tirgus žargonā radās jauns termins «valūtu kari». Šāda veida ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas procesā aizvien vairāk iesaistās arī ECB, kura drīzumā paredzējusi pirkt arī dalībvalstu valdību vidēja un ilgtermiņa aizņēmuma vērtspapīrus. Vērtspapīru pirkšanai piedrukātā nauda likumsakarīgi veicina eiro kursa kritumu un aktivizē jautājumu par jauniem valūtu kariem.

«Lai arī skaļi to tā nesauc, domāju, ka centrālo banku rīcība tāds kara paveids ir. Mērķis jau nav ieriebt citiem. Galvenais mērķis ir inflācijas stutēšana ar visām pieejamām metodēm, kas beidzas ar ietekmi uz valūtu tirgu,» spriež SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš. Skaidrojot valūtu tirgus norises, viņš teic, ka tirgus dalībnieki izvērtē naudas pieplūduma un zemo procentu likmju ietekmi uz cenu un veic attiecīgas darbības. «Vairāk naudas, veicot finanšu aktīvu uzpirkšanu, zemākas procentu likmes, lielāka interese doties prom un meklēt valūtu ar augstākām likmēm un labākām nākotnes izredzēm,» finanšu tirgus dalībnieku motivāciju skaidro SEB bankas eksperts.

Plašāk lasiet rakstā Notikumi valūtas tirgū ir labvēlīgi eksportam ceturtdienas, 19. februāra, laikrakstā Diena (12.-13. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra