Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Naftas un ķīmijas produktu tirgotājs SIA Oil Logistic pērn palielinājis savu apgrozījumu līdz 26,88 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, apgrozījums audzis vairāk nekā 2,6 reizes. Gads noslēgts ar 399,5 tūkstošu latu peļņu.

Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pērn bijis 27,17 miljoni latu, bet peļņa – 540,8 tūkstoši latu.

SIA Oil Logistic vadība norāda, ka pagājušajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums no pamatdarbības palielinājies, pateicoties noslēgtiem līgumiem ar Baltkrievijas un Latvijas pircējiem par produktu pārdošanu ar izdevīgiem nosacījumiem.

Šim gadam Oil Logistic izvirzījis mērķi palielināt naftas un ķīmiskās produkcijas realizācijas tempu. Tāpat arī uzņēmums šogad iecerējis ieviest tirgū jaunus produktus, kā arī paplašināt tās produkcijas klāstu, kas tiek realizēta Igaunijā un Vācijā.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzsācis reģionālo konferenču ciklu, kuras laikā šodien Jelgavā tiks godināti Zemgales novada straujāk augošie uzņēmumi 2007. gadā.

Šodien Jelgavā tiek suminātas Zemgales novada Gazeles. Zemgales Gazeļu vidējais apgrozījums pērn sasniedzis 1.79 milj. Ls. Interesanti, ka vecākā Zemgales Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā - 2005. gadā. Vidējais Zemgales Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005.-2007. gadam ir 428% (iepriekš – 374%). Vidējā Zemgales Gazeļu rentabilitāte 2007. gadā ir bijusi 10% (iepriekš – 6%). Zemgales straujāk augošie uzņēmumi - Gazeles mīt četros (nav Dobeles raj.) novada rajonos.

Zemgales Gazeles lielāko tiesu ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un zemnieku saimniecības.

Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.

Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Rīgas, Rīgas rajona uzņēmējiem veltīta Gazeļu konference būs 11. decembrī viesnīcā Rīga (Aspazijas bulvāris 22, Rīgā).

11. decembra konferencē Gazele 2008. Kā strādāt pārmaiņu laikā? uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Rīgas, Rīgas rajona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas biznes kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Zemgales uzņēmējiem veltīta bezmaksas Gazeļu konference būs rīt, 25. novembrī, Jelgavā, konferenču zālē Silva (Driksas ielā 9, Jelgavā).

25. novembra Gazeļu konferencē Jelgavā uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Zemgales reģiona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Neraugoties uz sabiedrības prātus nodarbinošo ekonomisko krīzi, Vidzemes straujāk augošie uzņēmumi nākotnē raugās bez bailēm.

Par to Db pārliecinājās Valmierā kopīgi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizētajā konferencē Kā strādāt pārmaiņu laikā. Uz konferenci bija ieradušies ap 80 uzņēmēju. Lielu interesi komersanti izrādīja par ES struktūrfondu programmām, kuras aģentūra jau ir izsludinājusi vai vēl tikai plāno izsludināt. Tiesa gan, uz vairākiem jautājumiem par atsevišķiem ierobežojumiem konkursos, kas konferences gaitā radās uzņēmējiem, aģentūras pārstāvji nespēja līdz galam atbildēt. «Tas būtu jājautā Ekonomikas ministrijai, jo mēs esam tikai starpnieki,» norādīja LIAA vadītājs Andris Ozols.

No aprīļa sākuma visās Neste Oil degvielas uzpildes stacijās Latvijā uzsāta degvielas Neste Futura tirdzniecība.

Kā norāda uzņēmums, tad Neste Futura degvielas satur piedevas, kas ļauj uzturēt benzīna un dīzeļa dzinējus tīrākus.

«Pats galvenais, ka jaunās Neste Futura degvielas ir piemērotas visa veida automašīnām, neatkarīgi no auto vecuma un jaudas parametriem,» uzsvēr Neste Oil viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra.

Neste Futura tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Porvo, Somijā. Neste Oil degvielas uzpildes stacijās Latvijā 95. un 98.markas benzīnu turpmāk pārdos ar nosaukumu Neste Futura 95 un Neste Futura 98, savukārt dīzeļdegvielu – ar nosaukumu Neste Futura dīzeļdegviela.

SIA Neste Latvija uzsāk jaunas Neste Oil degvielas uzpildes stacijas (DUS) smagajam transportam būvniecību Rīgā.

Šī būs pirmā Neste Oil DUS Latvijā, kura paredzēta tikai smagajam transportam, un 55. Neste Oil DUS Latvijā.

Stacijas būvniecībā plānots ieguldīt ap 175 tūkstošiem latu (250 tūkstošiem eiro), un to plānots atklāt šā gada augusta beigās.

Jaunā stacija atradīsies Maskavas ielā 448b, šosejas Rīga – Daugavpils malā.

Jaunā Neste Oil DUS būs aprīkota ar kombinētas darbības ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni, kas papildināts arī ar satelīta un AdBlue iekārtām. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā. Stacijā varēs norēķināties ar banku kartēm un Neste Oil degvielas karti privātpersonām un uzņēmumiem.

SIA Neste Latvija Kuldīgā iegādājusies degvielas uzpildes staciju Sumata, kas rekonstrukcijas rezultātā kļūs par pirmo DUS ar vertikālo virszemes degvielas tvertni Neste Oil tīklā Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stacijas rekonstrukcijā plānots ieguldīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu, un to paredzēts atklāt oktobra vidū. Jaunā Neste Oil stacija atradīsies Kuldīgā, Graudu ielā 19 un tā paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Jaunajā Neste Oil DUS būs pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija būs aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar četrām uzpildes pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Latvijā pirmās Neste Oil DUS vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums būs 8,5 metri.

SIA Neste Latvija ir pabeigusi degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla pārbūves procesu Latvijā atbilstoši jaunajam Neste Oil DUS konceptam. Tīkla pārbūves process aizsākās pagājušā gada rudenī, atverot pirmo Neste Oil DUS Ķekavā.

Kopumā tika pārbūvētas 52 Neste Oil degvielas uzpildes stacijas. Ar šo DUS pārbūves procesu tika noslēgts pērn uzsāktais Neste Oil zīmola ieviešanas process. Tajā pavisam tika ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pārbūves procesa ietvaros tika ieviests modernāks apgaismojums visā Neste Oil DUS tīklā Latvijā, kā rezultātā esot novērojami būtiski elektroenerģijas patēriņa ietaupījumi.

Nozīmīgais elektroenerģijas izmaksu ietaupījums ir iespējams, jo katra lampa ir aprīkota ar sensoru, kurš pielāgo apgaismojuma spilgtumu no blāva līdz spožam, reaģējot uz cilvēku vai automašīnu kustību stacijā. Sensoru darbība tiek pieregulēta ar tālvadības pulti.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Kuldīgā darbu sākusi pirmā Neste Oil degvielas uzpildes stacija (DUS) Baltijas valstīs ar vertikālo virszemes degvielas tvertni, informēja Neste Latvija pārstāve Ilze Pērkone.

Tā esot pirmā šāda veida stacija Latvijā un tās rekonstrukcijā uzņēmums kopumā ieguldījis 365 tūkstošus eiro. Jaunā Neste Oil DUS paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Tur ir pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija ir aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar 4 pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiek piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums ir 8,5 metri.

Neste Oil ir Somijas naftas pārstrādes un mārketinga uzņēmums. SIA Neste Latvija ir Neste Oil korporācijas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā 21 gadu. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums Latvijā ir investējis vairāk nekā 40 miljonus latu. Neste Oil DUS tīklu Latvijā veido 58 stacijas.

Viena no lielākajām aviokompānijām Eiropā Lufthansa sāk izmantot savos komercreisos Neste Oil atjaunojamo resursu aviācijas degvielu NExBTL.

Neste Oil atjaunojamo resursu aviācijas degviela NExBTL tiks izmantota Airbus A321 lidmašīnās reisos starp Frankfurti un Hamburgu, kas tiek izpildīti četras reizes dienā. Viens no lidaparāta dzinējiem tiks darbināts ar 50% atjaunojamo resursu aviācijas degvielas NExBTL un 50% fosilās degvielas sajaukumu, savukārt otrs dzinējs darbosies ar fosilo aviācijas degvielu. Neste Oil aviācijas degvielas NExBTL lietošanas atļauja stājās spēkā 1. jūlijā, saņemot Amerikas testēšanas asociācijas (ASTM International – American Society for Testing and Materials) atzinumu par atjaunojamo resursu aviācijas degvielas ražošanu hidrogenējot augu eļļas. Lufthansa lidojumus ar NExBTL atjaunojamo resursu aviācijas degvielu uzsāka šī gada 15.jūlijā.

Degvielas tirgotājs Neste Latvija Rīgā atklājis jaunu Neste Oil degvielas uzpildes stacuju (DUS), kas paredzēta smagajam transportam.

Kompānija norāda, ka šī būs pirmā Neste Oil DUS Latvijā, kura paredzēta tikai smagajam transportam, un 56. Neste Oil DUS valstī. Stacijas būvniecībā investēti ap 175 tūkstošiem latu (250 tūkstoši eiro). Jaunā stacija atrodas Maskavas ielā 448b, šosejas Rīga – Daugavpils malā.

Jaunatvērtā DUS ir aprīkota ar kombinētās darbības ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni, kas papildināts ar satelīta un AdBlue iekārtām. Dīzeļdegviela, tā pat kā visās pārējās, jaunajā DUS tiek piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Kompānija skaidro, ka jaunajā DUS ievēroti visi augstākās drošības un vides aizsardzības standarti. DUS aprīkota ar jaunākajām LED Luci Series lampām, kas ļauj ietaupīt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 75%, salīdzinājumā ar iepriekš izmantotajām zemspiediena dzīvsudraba un augstspiediena gāzizlādes spuldzēm.

SIA Neste Latvija šā gada februārī no Somijas importējusi rekordaugstu benzīna apjomu – gandrīz 7 tūkstošus tonnu, kas ir 45% no Latvijā importētā benzīna apjoma. Tas esot augstākais importētā benzīna apjoms kopš Neste Oil Latvijā importē Somijas degvielu.

Šā gada pirmajos divos mēnešos SIA Neste Latvija ir importējusi vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu benzīna. No kopēja benzīna importa tas ir par 13,6% vairāk nekā šajā periodā pērn.

«Pieprasījums pēc benzīna no Somijas turpina pieaugt. Tas ir pieejams par tirgū iespējami zemāko cenu, ko nodrošinām ar automātisko degvielas uzpildes staciju tīklu visā Latvijā,» apgalvija Artu Airiainens, SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Šā gada pirmajos divos mēnešos no Neste Oil rūpnīcas Somijā tika importēti 41,8% no kopējā benzīna importa Latvijā, no Lietuvas – 58,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn šajā periodā no Somijas tika importēti 28,2% no kopējā benzīna importa, no Lietuvas – 71,8%.

SIA Neste Latvija maina zīmolu uz mātes kompānijas zīmolu Neste Oil. Zīmola maiņa Latvijā tiks aizsākta 23.septembrī, kad arī tiks atklāta pirmā Neste Oil degvielas uzpildes stacijas (DUS) Ķekavā.

Pilnīgu jaunā zīmola ieviešanu plānots pabeigt līdz 2012.gada beigām, pārveidojot pārējās Neste DUS Latvijā atbilstoši jaunajam Neste Oil DUS konceptam. Ķekavas DUS izbūvē ieguldīti vairāk kā 316 tūkst. latu (450 000 eiro), pavisam zīmola ieviešanas procesā – vairāk nekā 1,4 miljoni latu (2 miljoni eiro). Bez jaunās Neste Oil stacijas Ķekavā, Latvijā uzņēmumam ir vēl 53 degvielas uzpildes stacijas.

«Mūsu mērķis ir nostiprināt pozīcijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū,» zīmola maiņas iemeslus skaidro SIA Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airainens, piebilstot, ka uzņēmums degvielu arī turpmāk ievedīs no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Iekšzemes loģistikas uzņēmumus Baltijas valstīs “Baltic Logistic Solutions” paplašina savu esošo loģistikas centru Rāmavā, Ķekavas novadā. Investīciju apjoms sasniegs 9 miljonus eiro un jaunās noliktavas būvniecību plānots pabeigt 2024. gada rudenī.

“Esam sasnieguši situāciju, kurā loģistikas centra Rāmavā noliktavas ir pilnībā aizpildītas. Lai turpinātu izaugsmi un nostiprinātu mūsu vadošās pozīcijas loģistikas tirgū Baltijā, ar vēl vienas ēkas būvniecību būtiski paplašināsim esošo loģistikas centru, kas atrodas stratēģiski labā vietā – Rāmavā, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajām loģistikas atrašanās vietām Rīgas apkaimē,” stāsta “Baltic Logistic Solutions” valdes loceklis Pēteris Krīvens.

Esošais 33 700 m2 plašais loģistikas centrs tiks papildināts ar vēl vienu ēku 7000 m2 platībā un tajā tiks izbūvēti trīs atsevišķi moduļi jeb telpas, kur viena būs +18°C temperatūras precēm un divas telpas būs paredzētas -18°C temperatūras precēm. Jaunā noliktava ietvers 14 kraušanas rampas un 10 000 palešu uzglabāšanas kapacitāti, no kurām 5000 paletes būs telpā ar +18 temperatūru (“Narrow aisle” glabāšanas plaukti), bet 5000 paletes – telpā ar -18 temperatūru (klasiskās plauktu sistēmas). Papildus tiks izbūvēta mezanīnas telpa, efektīvi izmantojot noliktavas operāciju plača otro stāvu.

SIA Sanitex attīsta vairākus biznesa virzienus, audzē apgrozījumus un turpina investēt loģistikas pakalpojumos un tehnoloģijās.

2018. gadā SIA Sanitex atvērusi sesto Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzi, ieguldot tajā aptuveni 4,5 miljonus eiro. Šogad jaunas vairumtirdzniecības bāzes atvērtas netiks.

Veiksmīga sinerģija

Kopš 2011. gada uzņēmums ir atvēris sešas Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzes juridiskām personām – trīs Rīgā, pa vienai Valmierā, Liepājā un Daugavpilī; kopumā ieguldīti 15 milj. eiro; Rāmavā uzbūvēts loģistikas komplekss 41 tūkst. m2 platībā, kurā atrodas arī kompānijas birojs. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 25 milj. eiro, loģistikas centru pārvalda Sanitex grupas uzņēmums Baltic Logistic Solutions. «Turpmākās investīcijas tiek plānotas jaunu produktu, pakalpojumu izstrādē, kā arī tehnoloģijās, kas ļaus klientiem daudz ērtāk sazināties un iegādāties preces no uzņēmuma. Sagaidāmas investīcijas loģistikā, lai uzlabotu kvalitāti, darba ražīgumu un nodrošinātu vēl augstāku preču piegādes kvalitāti un izsekojamību,» stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele.