AS Sampo Banka un Danske Bank AS (Danske Bank) ir uzsākušas apvienošanos vienā uzņēmumā, AS Sampo Banka pievienojot Danske Bank, kas nozīmē, ka pēc apvienošanās reģistrācijas Dānijā AS Sampo Banka beigs pastāvēt, bet Latvijā savu darbību sāks Danske Bank Latvijas filiāle, Db.lv informēja AS Sampo Banka mārketinga un komunikāciju speciāliste Ieva Zauere.

AS Sampo Banka valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis: "Mēs vēlētos uzsvērt, ka apvienošanās neietekmēs bankas klientu ikdienu. Tieši pretēji, Sampo Bankas integrācija Danske Bank platformā nostiprinās bankas konkurētspēju un nodrošinās iespēju klientiem sniegt vēl plašāku pakalpojumu klāstu."

Visas apvienošanā iesaistīto dalībnieku, tajā skaitā AS Sampo Banka, un to meitas uzņēmumu darbinieku tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem, pēc apvienošanās paliks spēkā bez izmaiņām, bet visas darba devēja tiesības un pienākumus pārņems Danske Bank, kuru pārstāvēs Latvijas filiāle.

Danske Bank uzsāka AS Sampo Banka pārņemšanu 2006.gada 9. novembrī un 2007.gada 1. februārī šis process tika pabeigts. Tā rezultātā 2007. gada 29. martā Danske Bank pārņēma AS Sampo Banka akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par AS Sampo Banka vienīgo akcionāru Latvijā.

Apdrošināšanas sabiedrības SE Sampo LifeInsuranceBaltic Latvijas filiāle ir kļuvusi par vienīgo Sampo zīmola nesēju Latvijas finanšu tirgū, Db.lv informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles mārketinga un PR vadītāja Ilze Broka.

Līdz šim Sampo zīmolu Latvijā lietoja gan apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life, gan arī Sampo Banka. Šobrīd A/S Sampo Banka ir kļuvusi par A/S Danske Bank filiāli Latvijā un savu darbību turpina ar zīmolu Danske Banka.

Šī darījuma rezultātā, Sampo zīmola lietošanas tiesības Latvijā ir tikai SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiālei.

''Tāpat kā līdz šim, apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life turpinās savu darbību ar esošo nosaukumu, attīstot Sampo Life kā profesionālu un atpazīstamu investīciju un ilgtermiņa uzkrājumu ekspertu, kas saviem klientiem piedāvā augstvērtīgus investīciju risinājumus. Izmaiņas A/S Sampo Banka juridiskajā statusā un nosaukumā nekādā veidā neietekmē turpmāko Sampo Life darbību'', komentē Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Dānijas banku grupa Danske Bank parakstījusi vienošanos par Somijas finanšu grupas Sampo Bank iegādi par 30.1 miljardu Dānijas kronu (2.835 miljardi LVL), liecina bankas mājaslapā atrodamā informācija.

Sampo Group ir lielākā Somijas apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu grupa. Sampo Group ietilpst riska apdrošināšanas kompānija If, kas pārstāvēta Skandināvijā un Baltijā, Sampo Dzīvības apdrošināšanas kompānija un Somijas banka Sampo, kas specializējas ilgtermiņa uzkrājumu nodrošināšanā un kura ir pārstāvēta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Atbilstoši presei sniegtajai informācijai, 2006. gada 3. ceturksnī Latvijas Sampo Bankas aktīvu kopējā vērtība pārsniedza 100 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējā aktīvu vērtība dubultojās no 52,02 miljoniem latu līdz 104,8 miljoniem latu.

Sākot no 8.aprīļa Sampo Grupu vadīts Karis Stadigs, informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Broka.

K. Stadigs šim amatam tika izvirzīts pēc Bjorna Walrosa ieteikuma, kurš šodien ikgadējā pilnsapulcē ievēlēts par Sampo grupas Direktoru padomes priekšsēdētāju.

«Kā Sampo grupas vadītājs, es turpināšu darboties saskaņā ar kompānijas iepriekš izveidoto un uzsākto politiku,» uzsvēra K. Stadigs.

K. Stadigs Sampo grupā strādā no 1998. gada un 2001. gadā iecelts par Sampo grupas vadītāja vietnieku. Viņš ir pildījis valdes priekšsēdētāja pienākumus Mandatum Life un Kaleva Mutual Insurance Company kopš 2001. gada un valdes priekšsēdētāja pienākumus IF P&C Insurance kopš 2002. gada.

K. Stadigs ir Alma Media Corporation valdes priekšsēdētājs, kā arī Somijas Finanšu pakalpojumu federācijas un Marma Mutual Pension Insurance Company valdes loceklis.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

2007. gada 29.martā Danske Banka ir pārņēmusi Sampo Bankas akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par Sampo Bankas vienīgo īpašnieci Latvijā, biznesa portālu Db.lv informēja Sampo Banka mārketinga asistente Karīna Stogova.

2006. gada 9.novembrī Danske Bank Grupa uzsāka Sampo Bank Plc pārņemšanu un noslēdza to 2007. gada 1.februārī. Akciju nodošana notika pārņemšanas procesa gaitā.

"Mēs vēlamies nodrošināt Baltijas banku ciešu integrāciju Danske Bank, jo Baltijas tirgus mums ir ļoti nozīmīgs," sacījis Danske Bank prezidents Peter Straarup.

Danske Bank plāno noslēgt Baltijas banku integrācijas procesu vienotajā Danske Bank platformā 2009. gada laikā. Danske Bank Grupas paredzamie izdevumi pilnīgai Latvijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas integrācijai veido 1,6 miljardus Dāņu kronu.

Somijas apdrošināšanas kompānijas Sampo peļņa šā gada trešajā ceturksnī bija 284 miljoni eiro, kas ir par 136 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo Swedish Wire.

Peļņas palielināšanās gan skaidrojama ar statusa maiņu Sampo piederošajai 20,5% lielajai bankas Nordea akciju paketei. Proti, vēl šā gada sākumā šī akciju pakete atspoguļoja veiktos kapitāla ieguldījumus, taču vēlāk tās statuss mainījās, Nordea kļūstot par Sampo asociēto uzņēmumu, kā rezultātā ievērojami auga Sampo peļņa.

Šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī Sampo nopelnīja attiecīgi 245 miljonus un 273 miljonus eiro.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Sampo Bankas centrālais birojs ir mainījis savu atrašanās vietu. Turpmāk tas atradīsies Rīgā, Barona Kvartālā - Cēsu ielā 31/8, Db.lv informēja Sampo bankas Mārketinga un Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Normunds Rudzītis.

Banka ir manījusi atrašanās vietu no Lāčplēša ielas 75 uz Cēsu ielu 31/8. Klientu apkalpošanas centrs Lāčplēša ielā 75 turpinās funkcionēt. Banka kopumā ir izvietota 3 stāvos. Klientu un darbinieku ērtībām, zem bankas administrācijas centra izvietota ērta pazemes autostāvvieta.

Ēkas 1. stāvā atrodas bankas Klientu apkalpošanas centrs, kas strādā darba dienās no 9.00 līdz 19.00. Klientu apkalpošanas centrā klientiem tiek piedāvāts pilns bankas pakalpojumu spektrs - mājokļu kredīti, norēķinu kartes, uzkrājumu pakalpojumi, apdrošināšana un citi klientu ikdienā aktuāli finanšu produkti. Biroja 2. un 3. stāvā ir izveidots plašs pārrunu centrs, kā arī atrodas bankas administratīvie departamenti.

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Labvēlīgās izmaiņas likumos uzkrājošajos produktos varētu ievirzīt papildu 100 miljonus latu gadā.

Tā lēsuši vairāki aptaujātie nozares eksperti, uzskatot, ka cilvēkiem būs vēl spēcīgāks stimuls veikt uzkrājumus grozītā likuma dēļ par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IeIN), kas stāsies spēkā jūnija vidū. Proti, tajā paredzēta iespēja ik gadu saņemt 25 % nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumiem (ja līgums ir noslēgts vismaz uz 5 gadiem) un arī ieguldījumu fondos (šajā gadījumā atmaksu gan varēs prasīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem no apliecību iegādes brīža), kas nepārsniedz nevis 10 % kā līdz šim, bet jau 20 % no gada bruto algas. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lēmums palielināt nodokļu atvieglojumiem pieejamo naudas summu līdz 20 %, "trapīs naglai pa galvu" un dos savu efektu, samazinot patēriņam pieejamos līdzekļus un novirzot tos uzkrājumiem. Efekts gan nebūs tik liels, kā iespējams, uz to tiek cerēts, politiķiem "uzburot ainiņas" par daudzu simtu miljonu vai pat miljardu noņemšanu no patēriņa, tomēr ar vairākiem simtiem miljoniem latu noteikti varam rēķināties," lēsa SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons. "Patēriņa samazināšana un uzkrājumu palielināšana, protams, samazinās iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām. Apskatot atsevišķus plāna pasākumus, arvien vērts atcerēties - pretinflācijas pasākumu kopums var sasniegt cerēto efektu tikai tad, ja tiek pilnībā un konsekventi īstenots. Vēl vairāk - vajadzības gadījumā papildināts, un pastiprināts," tā Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Paplašinot Klientu apkalpošanas centru tīklu, Sampo Banka ir atvērusi jau ceturto - Rīgā, Cēsu ielā 31/8, Barona kvartālā, Db.lv informēja Sampo bankas Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Normunds Rudzītis.

Klientu ērtībām, centrs strādās darba dienās no 9.00 līdz 19.00. Klientu apkalpošanas centrā klientiem tiek piedāvāts pilns bankas pakalpojumu spektrs - mājokļu kredīti, norēķinu kartes, uzkrājumu pakalpojumi, apdrošināšana un citi klientu ikdienā aktuāli finanšu produkti.

Pašlaik apmeklētājiem Rīgā ir pieejami jau četri Sampo Bankas Klientu apkalpošanas centri: Lāčplēša ielā 75, Merķeļa ielā 21, Grēcinieku ielā 11a (Vecrīgā) un Cēsu ielā 31/8.

Sampo Banka pieder Danske Bank Group, kas ir daudznozaru finanšu pakalpojumu grupa un sniedz plašu pakalpojumu spektru 3.5 miljoniem privātpersonu un 150 000 korporatīvajiem klientiem Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Tā tiek pārstāvēta Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Ziemeļīrijā, Īrijā, Somijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Sampo plc piederošā uzņēmējsabiedrība Sampo Life Insurance Company Limited, 2007. gada 2. janvārī ir pabeigusi visu tai piederošo dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, kas darbojas Baltijas valstīs, apvienošanu vienā sabiedrībā, biznesa portālu Db.lv informēja apdrošināšanas sabiedrības pārstāve Latvijā Ilze Broka.

Sampo Life no uzraudzības iestādēm ir saņēmusi visas atļaujas jaunās sabiedrības SE Sampo Life Insurance Baltic reģistrācijai.

Sabiedrība darbosies visās Baltijas valstīs ar reģistrācijas vietu un juridisko adresi Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

"Juridiskās izmaiņas neietekmēs spēkā esošos apdrošināšanas līgumus un neprasīs nekādas darbības no klientiem to turpināšanai," teikts sabiedrības paziņojumā medijiem.

Sekojot pasaules finanšu tirgus tendencēm un investoru izrādītajai interesei, Sampo Life pieejamo jaunattīstības reģionu fondu piedāvājums ir papildināts ar jaunu ieguldījumu fondu – Danske Trans Balkan fondu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šī fonda aktīvi tiek izvietoti Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas u.c. Balkānu reģiona akciju tirgos. Šis fonds ir dibināts 2004.gada novembrī un kopš dibināšanas brīža ir nodrošinājis vairāk nekā 180% ienesīgumu, uzrādot vienu no labākiem rezultātiem starp fondiem, kuri veic ieguldījumus šajā reģionā, norāda Sampo Life.

Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks: "Balkānu reģions šobrīd ir viens no visstraujāk augošiem reģioniem Eiropā un tā attīstības temps ir aptuveni 2 reizes straujāks nekā attīstītajām ES valstīm. Mēs visi esam bijuši liecinieki pārmaiņām un straujajai izaugsmei Baltijas valstīs pēc to pievienošanās ES. Šobrīd līdzīgs attīstības scenārijs tiek sagaidīts no Balkānu reģiona. Neskatoties uz to, ka šobrīd šī reģiona valstis atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos, tās visas arvien vairāk tuvinās viena otrai un pārējās Eiropas līmenim, ko apliecina arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES dalībvalstīm šī gada sākumā.

Apdrošināšanas kompānija If P&C Insurance, kas ietilpst Somijas valdībai daļēji piederošajā Sampo Grupā, Baltijas valstīs 2012.gadā strādāja ar 20,7 miljonu eiro (14,5 milj. Ls) peļņu, kas ir par 4% mazāka nekā pirms gada.

If P&C Insurance AS uzņēmuma Igaunijā un tā filiāļu Latvijā un Lietuvā konsolidētā peļņa 2011.gadā bija 21,5 miljoni eiro (15,1 milj. Ls), informēja If Apdrošināšana Komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

If Baltijas tirgū parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 115 miljoni eiro (80,8 milj. Ls). Salīdzinot ar 2011.gadā parakstīto bruto prēmiju apmēru 113,9 miljonu eiro apmērā (80 milj. Ls), pērn pieaugums Baltijā bijis 1,1%.

If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) parakstīto bruto prēmiju apjoms 2012.gadā bija 18 miljoni Ls, kas ir par 9% vairāk nekā 2011.gadā parakstītajām prēmijām 16,5 miljonu Ls apmērā, atklāja D. Bluķe.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Ministru kabineta mājas lapā izveidota sadaļa, kurā apkopoti vispārpieejamie Ministru kabineta sēdes lēmumi saistībā ar a/s Parex banka pārņemšanas procesu.

Visi lēmumi pieejami šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/111109-protokollemumi-Parex-parnemsana/

Jau ziņots, ka prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu par Parex bankas pārņemšanu. Tas uzsākts 16.oktobrī un zināms, ka tuvāko nedēļu laikā uz prokuratūru būs jādodas visiem I. Godmaņa valdības ministriem.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?