Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības priekšlikumus palielināt budžeta deficītu, lai finansētu prioritātes, brīdinot, ka deficīta palielināšana novedīs pie valsts parāda pieauguma, ja pašlaik tiks atlikti sāpīgie pasākumi budžeta konsolidācijai. Strauji pieaudzējot valsts parāda apmērus Latvijai draud ekonomikas tempu bremzēšanās vēl nesasniedzot Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni un atliekot šodienas problēmu risināšanu nākošajām paaudzēm.

Tas teikts šodien publicētajā padomes ziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

«Ekonomikas tempu un inflācijas palēnināšanās ir radījušas problēmas budžeta mērķu sasniegšanā, tādēļ kritiska nozīme būs strukturālajām reformām, lai piešķirtu ekonomikas izaugsmei dinamismu,» skaidro Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īpaši izceļ nepieciešamību veikt reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, lai uzlabotu to darbības rezultātus, un izglītībā, lai samazinātu zināšanu un pieredzes plaisu salīdzinot ar ekonomikas vajadzībām.

«Atbilstoši nesenajiem ekonomikas datiem 2016.gada budžetā būtu jāveic fiskālā konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā, lai gan šos datus vēl varētu precizēt augustā, kad tiks gatavots valsts budžeta projekts nākošajam gadam. Šī summa neietver būtiskas valdības prioritātes aizsardzības finansējumam, kā arī svarīgas iniciatīvas pieprasītas iekšlietu, veselības aprūpes un izglītības vajadzībām,» komentē J. Platais.

Visbūtiskākie cēloņi finanšu līdzekļu trūkumam šodien ir tieši nepietiekamie budžeta nodokļu ieņēmumi, Latvijai atrodoties bīstami tuvu viszemākajam rādītājam visā Eiropas Savienībā. Padome atbalsta valdības centienus ēnu ekonomikas ierobežošanai, tomēr pat visenerģiskākie soļi šeit nepalīdzēs atrisināt budžeta problēmas 2016.gadam, tādēļ valdībai vajadzētu rūpīgi pievērsties nodokļu politikas jautājumiem, lai virzītos uz nodokļu iekasējamības paaugstināšanu līdz 1/3 no iekšzemes kopprodukta.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazināšana pēdējos gados arī nav uzlabojusi ienākumu vienlīdzību atstājot pārāk lielu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Nav veikti arī pasākumi, lai ieņēmumu samazinājumu kompensētu ar pasākumiem patēriņa nodokļu un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielināšanai. Tieši šajā virzienā Padome sagaida enerģisku valdības darbu gatavojot 2016.gada valsts budžetu.

Ierobežotie finanšu līdzekļi apdraud valdības spējas sasniegt nospraustos uzdevumus atbilstoši prioritātēm, kuras uzskatītas valdības rīcības plānā. Nozaru ministrijas labprāt saņemtu papildus 700 miljonus eiro savu valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu ieviešanai, neskaitot aizsardzības nozares papildus vajadzības.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra