Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Tādēļ paredzēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās sociāli taisnīgāku pieeju un mazinās sociālā budžeta ilgtspējas riskus. Minimālā obligātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta izstrādes mērķis ir nodrošināt nodarbinātajām personām, kas aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, vismaz minimālu valsts sociālās apdrošināšanas līmeni.

«Šobrīd mikrouzņēmumu skaits jau pārsniedz 45 000. Tas neliecina par uzņēmējdarbības atbalstu, bet gan par ekonomikas pārstrukturēšanos zemu nodokļu un zemu sociālo iemaksu virzienā, kas ilgtermiņā var novest pie būtiskiem sociāliem riskiem. Sociāli neaizsargāti šobrīd ir vairāk kā 140 000 iedzīvotāji – gan mikrouzņēmumos strādājošie, gan vispārējā nodokļu režīma uzņēmumu darbinieki ar ieņēmumiem, kas ir mazāki kā valstī noteiktā minimālā alga. Šo strādājošo veiktās sociālās iemaksas ir niecīgas, un šim strādājošo skaitam ir tendence pieaugt,» norāda A. Ašeradens.

Modelis nodrošinās arī to, lai mikrouzņēmumu nodokļa režīms neveicinātu nodokļu optimizāciju. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arvien biežāk saņem sūdzības no darba ņēmējiem, ka darba devēji tos piespiež dibināt mikrouzņēmumus, tādējādi optimizējot nodokļus, nostādot darbiniekus sociāli neaizsargātā situācijā un veicinot negodīgu konkurenci, jo uz darbaspēka izmaksu rēķina šie uzņēmumi var piedāvāt patērētājiem daudz zemāku cenu kā parastajā nodokļu režīmā strādājošie.

Modeļa pakāpeniska ieviešana paredz, ka 2015. gadā tiek izstrādāti un ar 2016. gada budžeta likumprojekta paketi pieņemti grozījumi atbilstošajos likumos.  2016. gadā tiek izstrādāti MK noteikumi un pielāgotas VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) elektroniskās sistēmas, savukārt uzņēmēji iepazīstas ar normatīvajiem aktiem un pielāgo saimnieciskās darbības modeli atbilstoši jaunajam regulējumam.

2017. gadā paredzēts pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt plānots, ka 2018. gadā modelis darbojas jau pilnībā – sociālās apdrošināšanas iemaksa tiek ieturēta no pilnas minimālās algas (ja 2018. gadā minimālā alga būs 360 eiro, tad minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būs 122 eiro apmērā). Ja darbinieka atalgojums būs lielāks par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks veiktas līdzšinējā kārtībā (no faktiski aprēķinātā ienākuma).

Izstrādātais modelis paredz, ka darba devējs, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, obligāto minimālo iemaksu par darbinieku nodrošinās, ja pie tā būs iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai tam VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā būs norādīta atzīme par minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veikšanu, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs - par visiem darbiniekiem. Darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs -  maksājumus veiks no saviem līdzekļiem. Darba devēji, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, no saviem līdzekļiem piemaksās starpību starp minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu un faktiski aprēķināto algu, kas ir mazāka par šo objektu.

Ja persona būs guvusi ienākumus pie vairākiem darba devējiem, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu būs jānodrošina tikai vienam darba devējam. Ja pie visiem minētajiem darba devējiem alga ir mazāka par minimālo algu, un kāds no darba devējiem veic iemaksas no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta, iemaksu  objektus summēs. Ja summa pārsniegs minimālo algu, pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu darba devējam atmaksās.

Obligāto minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu darba devējs, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, piemēros tikai tad, ja vienlaicīgi izpildīsies trīs kritēriji: personas ienākumi pie darba devēja būs mazāki par minimālo algu; personai pie šī darba devēja būs iesniegta algas nodokļu grāmatiņa un persona nestrādās mikrouzņēmumā.

Izstrādājot jauno modeli, ir paredzēts to nepiemērot vairākām iedzīvotāju kategorijām, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks veikta līdzšinējā kārtībā (piemēram, vecuma pensionārs; I un II grupas invalīds; pirmspensijas vecuma darba ņēmējs (5 gadi līdz pensijai), kas pirms tam 12 mēnešus bijis reģistrēts kā bezdarbnieks; persona līdz 24 gadu vecumam, kura mācās).

Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā pie jaunā modeļa strādāja arī Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, VID, VSAA pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti un sociālie partneri.

Modelis izstrādāts atbilstoši Saeimas deleģējumam un MK rīkojumam, kas paredzēja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likme 9% apmērā tiek saglabāta tad, ja tiek ieviesta gan minimālā obligātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa, gan noteiktas nozares, kurās nedrīkstēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Tādējādi tiek nodrošināts Mikrozņēmumu nodokļa likuma mērķis - mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā.

Par šo priekšlikumu vēl turpināsies diskusijas nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā gan valdībā, gan Saeimā, kā arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra