Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.
Kas vainīgs?
No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.
Grūti prognozēt
Nordea bankas analītiķis Andris Lāriņš norādīja, ka šobrīd tirgū praktiski nepastāv iespējas aizņemties lielas latu summas uz ilgāk nekā nedēļu. "3 un 6 mēnešu likmes var vēl nedaudz pakāpties, bet grūti prognozēt, vai kāpums būs dramatisks un ilgstošs. Latu procentu likmes nepazemināsies līdz brīdim, kamēr tirgū nebūs pietiekoši daudz latu un tirgus dalībniekiem neradīsies pārliecība, ka latus brīvi varēs aizņemties uz jebkuriem termiņiem, jebkurā brīdī," tā viņš. Tas, ka tirgū nav iespējas aizņemties latus uz garākiem termiņiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav skaidrības par tirgus situācijas attīstību pat nākamajās pāris nedēļās. "Daudzām bankām ir grūtības ar obligāto rezervju izpildīšanu un trūkst arī vērtspapīru, lai dotos uz LB pēc lombarda kredītiem, bet citās refinansēšanas operācijās LB piedāvātie latu resursi tālu atpaliek no banku pieprasījuma," tā Z. Vaikulis. Tāpēc daudzas komercbankas ir gatavas maksāt par latiem līdz pat 8.5%, attiecīgi prasītā latu aizdevumu likme ir vēl augstāka.Bankām obligāto rezervju izpildes termiņā 24. aprīlis līdz 23. maijs, LB kontos jātur vidēji 1.15 mljrd. Ls dienā.
Samazinātos, ja...
Izskatās, ka latu procentu likmes saglabāsies augstas, un būtisks likmju pazeminājums šovasar netiek gaidīts, tā A. Lāriņš. DnB NORD Bankas pārstāvis Ilmārs Vamzis pauda, ka ilgākā termiņā latu naudas tirgus ir indikatīvs un augstās procentu likmes netiek pamatotas ar ievērojamu darījumu apgrozījumu. "Turpmāku RIGIBOR pieaugumu patlaban neparedzam, turpmākā likmju attīstība visaugstākā mērā atkarīga no LB vēlmes nodrošināt naudas tirgus likviditāti," tā viņš. SEB Unibankas speciālists Andris Vilks: tā kā lats kļūst stiprāks, iespējams, sekos LB intervence tirgū, laižot tirgū latus. "Ja tik pat daudz, cik LB iztērēja iepriekšējās intervencēs, tos uzpērkot, tad likmes varētu atkrist līdz 6-7%. Ja lati tirgū nonāks mazākā apjomā, RIGIBOR būs augstāks. 9-10% līmenis ilgtermiņā nebūs," tā A.Vilks.
LB neko nedarīs
Z. Vaikulis minēja, ka LB varētu palielināt likviditāti tirgū arī ar refinansēšanās operāciju starpniecību, tomēr tas netiek darīts, acīmredzot, lai ar augstām likmēm atsistu pēdējo interesi spēlēt pret latu. Tātad LB ir nolēmusi būt ierobežojoša, un šādos apstākļos būtiska latu likmju lejupslīde nav gaidāma. Par 3 un 6 mēnešu RIGIBOR 4-5% līmenī, kādu mēs redzējām šī gada janvārī, var aizmirst, tā Z. Vaikulis.
LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis skaidroja, ka LB RIGIBOR likmes var vien mēģināt ietekmēt netieši monetārās politikas īstenošanas ietvaros. "Pieredze liecina, ka lata naudas tirgus likmju "nomierināšanās" pēc satraukumiem ir pakāpenisks process. LB komercbankām nodrošina latu resursus tirgus operāciju veidā rezervju prasību izpildes nodrošināšanai, turklāt banku latu noguldījumi LB pēc obligāto rezervju izpildes liecina, ka to rīcībā ir brīvi latu resursi. Jāvaicā, kam varētu būt izdevīgi mudināt centrālo banku naudas tirgū šobrīd piedāvāt papildus latu likviditāti, zinot, ka tas nozīmētu bagātīgi klāt galdu valūtu spekulantiem, kuri vēlētos likt likmes uz lata devalvāciju?" tā M. Grāvītis.
Apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja
Pieaugušā RIGIBOR dēļ par vismaz 50% kāpušie kredītu mēneša maksājumi smagi iedragā ražotāju darbību un "sit pa maciņu" privātpersonām.
Db vairākas fizisks personās pauda, ka pēkšņi pieaugušā RIGIBOR dēļ, kas kalpo par pamatu kopējai kredītu procentu likmei latos, pārdzīvojuši šoku, uzzinot par kārtējo ikmēneša kredīta maksājumu. Tie pieauguši vismaz par 50% un 100 Ls vietā jāmaksā 190 Ls, bet 600 Ls vietā - 950 Ls. Savukārt uzņēmēji pat nezina, ko darīt, jo pieaugošie maksājumi smagi ietekmē to finanses.
Drauds konkurencei
Situācija ir ļoti bēdīga, tā par procentu likmju pieaugumu kredītiem saka maizes ceptuves Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. A/s Lāči saimnieks norāda, ka gada laikā procentu likme pieaugusi par 100% - pirms gada tā bija 6%, bet šobrīd 11-12%.
"Nezinām, ko darīt. Iespējams, tas atsauksies un produkta gala cenu un patērētāju maciņiem," tā N. Skauģis. Viņš arī piebilst, ka procentu likmes noteikusi Latvijas Banka (LB), kas ļoti "rūpējoties" par uzņēmējdarbības un ražošanas attīstību. "Šajā laikā, kad gribam cīnīties ar inflāciju, tas neko labu nedos, jo patlaban % likmes ir vienādas gan vienkāršam patērētājam, gan ražotājam," tā uzņēmējs. Viņaprāt, valstij būtu jāpanāk pretim ražojošiem uzņēmumiem, nosakot zemākas kredītprocentu likmes, jo, ja tas netiks darīts, tad ilgtermiņā saruks uzņēmumu, īpaši eksportspējīgo konkurētspēja. Procentlikmju kāpums būtiski ietekmējis arī valstī lielākos saldumu ražotājus a/s Laima un a/s Staburadze. Uzņēmumu finanšu direktore Rita Veide Db atzina, ka pieaugušo latu maksājumu dēļ uzņēmumiem palielinās izdevumi, samazinās peļņa un jādomā, ko darīt, jo sīvās konkurences dēļ cenas pacelt nevar. Kā viena no iespējām ir pāriešana uz eiro. Ražotāju galvenā grāmatvede Lidija Vanaga lēsa, ka vienam aizņēmumam procentu maksājamā summa pieaugusi par 70 tūkst. Ls. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (PUF) izpilddirektore Arlita Sedmale Db norādīja, ka pagaidām federācija nav pieņēmusi vienotu nostāju šajā jautājumā, jo tas skar tikai daļu uzņēmumu, un par to tiks runāts PUF valdes sēdē 17. maijā. Taču atklāts paliek jautājums - ja tādējādi notiek cīņa pret inflāciju, vai tāpēc būtu jācieš ražotājiem, retoriski vaicā A. Sedmale.
Paņem uz izbrīnu
Pirms pieciem gadiem bija jāpērk dzīvoklis un tā iegādei latu kredītu uz 20 gadiem paņēmu cilvēku ieteiktajā Sampo bankā (iepriekš Māras banka), toreiz banka piedāvāja tiem laikiem adekvātu procentu likmi 16%, jo toreiz visu banku politika bija 16-23% gadā, savu stāstu sāk Viesnīcas Domina INN Rīga pārdošanas vadītāja Maira Ādmine. Pēc viņas stāstītā, gadu gaitā kredīta procentu likmes samazinājās un pēdējā gada laikā bija 5.3% (3 mēnešu RIGIBOR plus 1.5%). Tā kā procentu likmes samazinājās, nav bijusi nepieciešamība likmi fiksēt uz ilgāku termiņu, līdz tam pat neaizdomājās. "Sākās šoks," 12. datumā, kad bija jāveic kārtējais kredīta maksājums, piedzīvoto raksturo M. Ādmine. Viņa skaidroja, ka gājusi uz banku veikt kārtējo maksājumu 104 Ls apjomā, bet tā vietā bankas darbiniece paziņoja, ka M. Ādmines parāds bankai ir 176 Ls. Bankas darbiniece norādīja, ka LB pacēlusi savu procentu likmi. Tagad procentu likme augusi no 5.3% līdz 10.8% jeb mēneša laikā par 72 Ls," klāstīja M. Ādmine. Pēc viņas atzītā, šokam līdzi nācis arī aizvainojums uz banku, kas viņu kā pastāvīgu klientu iepriekš nekādā veidā nebrīdināja par pieaugušā maksājuma apmēru. Rezultātā M. Ādmine ir pārgājusi uz eiro un sirdsmieram paņēmusi fiksēto likmi 6%. Arī kredīta termiņš samazināts uz 10 gadiem un mēnesī jāmaksā 203 Ls (ja paliktu 20 gadi, mēnesī būtu gandrīz tie paši maksājumi, kas bija iepriekš). Otrs Db lasītjs atzina, ka ņēmis latos kredītu 150 tūkst. Ls un tagadējo 600 Ls vietā mēnesī būtu jāmaksā 950 Ls, jeb par 58.3% vairāk. Banka esot par paaugstināto maksājumu piezvanījusi un pabrīdinājusi, kas ļāva kredītņēmējam pāriet uz eiro, kur maksājums būs 900 eiro jeb ap 630 Ls. Tiesa, par līguma izmaiņām arī jāmaksā - ap 800 Ls.
Vērtīga pamācība
Parex Asset Management finanšu speciālists Zigurds Vaikulis lēsa, ka aizvadīto mēnešu notikumos slēpjas ļoti vērtīga pamācība par to, ka kredīts nav bērnu spēlīte - paralēli daudziem labumiem tas sev līdzi nes arī visdažādākos riskus. "Procenta likmju risku visā savā krāšņumā pašlaik izjūt tie, kam ir kredīti latos - mēneša maksājums kredītiem uz 15-20 gadiem pašlaik ir pieaudzis par 35-45%. Šādos apstākļos nav nekāds brīnums, ka daudzi latu kredītņēmēji izvēlas labāk uzņemties valūtas risku, pārkreditējoties uz eiro. Ja latos likme pašlaik ir 10%, bet eiro 4%, mēneša maksājums pie 15-20 gadu termiņa atšķiras par 45-60%," tā Z. Vaikulis. SEB Unibankas speciālists Andris Vilks minēja piemēru: ja janvārī par kredītu 50 000 Ls uz 25 gadiem mēnesī bija jāmaksā Ls 300, tad tagad pie 10% likmes jau 450 Ls. Tas ir atkarīgs, kā ir mainījušās likmes. Tiem, kuriem bija iepriekš fiksēta likme, pieņemsim 5%, tagad, pārfiksējot uz 10%, pieaugums attiecīgi būs pamatīgs. Ja ir mazākas likmju izmaiņas, attiecīgi mazāki ir arī maksājuma pieaugumi.
