Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Trofimovs pastāstīja, ka darba grupa sagatavojusi trīs modeļus, uz kuru bāzes notiks patvēruma saņēmēju integrācija. Rīt valdībai būs jāizlemj, kuru modeli ieviest.

Pirmais modelis paredz, ka atbildīgā koordinējošā iestāde, kas turpinās darbu ar patvēruma saņēmējiem, būs Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un, iespējams, nevalstiskajām organizācijām. Otrais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbotos KM. Savukārt trešais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbojas visas bēgļu uzņemšanā iesaistītās ministrijas jeb tiek ieviesta «pārresoru vadība».

«Uzņemot patvēruma meklētāju, par viņu tiks ievākta informācija - par viņa vajadzībām, spējām un iemaņām. Tāpat šiem cilvēkiem tiks mācīta latviešu valoda, un, protams, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā koordinējušajai institūcijai būs maksimāli jādara viss iespējamais, lai trīs mēnešu laikā šai personai, saņemot, visdrīzāk, pozitīvu lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, būtu skaidrs, kur dzīvot un strādāt. Cilvēks atšķirībā no pašreizējā regulējuma nonāk sistēmiski ievirzītā risinājumā, nevis viņš pats domā, ko darīt ar pabalstu, kuru viņam maksā gadu vai deviņus mēnešus, atkarībā no piešķirtā statusa», norādīja Trofimovs.

Šodien darba grupa diskutēja par to, ka, iespējams, tiktu mainīts regulējums un 256 eiro lielais bēgļa pabalsts netiktu ierobežots. Šobrīd bēglim, stājoties darbā, tiek pārtraukta pabalsta izmaksa, savukārt jaunais regulējums paredzētu, - lai motivētu cilvēku, šis pabalsts bēglim tiktu maksāts arī kādu laiku pēc stāšanās darbā.

LETA jau ziņoja, ka nolūkā ieviest Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa.

Sākotnēji premjerministres Laimdotas Straujumas (V) parakstītais rīkojums paredzēja, ka iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesen uzdeva valdībai sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Arī Straujuma uzdeva paātrināt informācijas sagatavošanu, līdz ar to līdz 29.septembrim darba grupai ir jāsagatavo ziņojums par Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome pagājušā nedēļā vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā. Šajā padomē netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu.

Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Atbilstoši padomes lēmumam 66 000 personu tiks pārvietotas no Itālijas un Grieķijas. Ungārija no dalības šajā mehānismā atteicās, tāpēc atlikušie 54 000 cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiks pārvietoti no Itālijas un Grieķijas tādā pašā proporcijā viena gada laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Ja šajā laikā migrācijas situācija Itālijā un Grieķijā mainīsies vai arī kāda cita dalībvalsts saskarsies ar ārkārtas situāciju, Eiropas Komisija (EK) varēs sniegt priekšlikumu, lai pilnveidotu šo mehānismu, tostarp nepieciešamības gadījumā paredzot tā attiecināšanu uz citu dalībvalsti. Šādā gadījumā priekšlikumu pilnveidot šo mehānismu izskatīs un apstiprinās padome, nevis EK. Ja situācija Itālijā un Grieķijā nemainīsies, EK pēc gada iesniegs priekšlikumu par to, kā pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas sadalīt 54 000 personu. Arī šādā gadījumā sadalījumu apstiprinās padome.

papildināta visa ziņa

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra