Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

FKTK vērš uzmanību, ka maksājumu iestāžu, e-naudas iestāžu, krājaizdevu sabiedrību darbības modeļi un veidi, kā arī darbības riska profili var atšķirties, līdz ar to arī veicamo pasākumu apjoms noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā var būt atšķirīgs, ievērojot pamatprincipu, ka klienta izpēte tiek veikta atbilstoši piemītošajiem riskiem. Piemēram, ir maksājumu iestādes, kuru darbība pamatā ir komunālo, televīzijas un tamlīdzīgu rēķinu apmaksa, kas neparedz darījuma attiecību nodibināšanu ar maksātāju, vai, piemēram, konta atvēršanu maksātājam. Līdz ar to arī likumā noteiktie pasākumi tiek veikti atbilstoši šim pakalpojumam piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim - citādākā apjomā nekā gadījumā, kad tiek atvērts konts bankā, kuru paredzēts pastāvīgi izmantot maksājumu veikšanai.

Buks atzīmēja, ka darbības sākumā īstermiņa aizdevēji vairāk orientējās uz specifisku klientu segmentu, sevišķi pēc krīzes nebanku kreditētāji strādāja ar tā dēvēto «junk» segmentu jeb cilvēkiem, kas īsti nekur nevar aizņemties, kam nav pietiekamu ienākumu. Taču tagad īstermiņa aizdevēji strauji mainās, un ilgtermiņā šie spēlētāji noteikti varētu būt konkurenti. Viņš atzina, ka bankas to regulējuma dēļ diemžēl nevar būt tik ātras un konkurētspējīgas. No otras puses, arī klientiem vajadzētu vairāk lietot banku kredītkartes.

Tāpat Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs pauda uzskatu, ka nebanku pakalpojumu sniedzējus nevar neņemt vērā - tie noteikti būs un attīstīsies. Taču to attīstība ilgtermiņā būs atkarīga no šīs nozares spēlētāju regulējuma. «Tas patiesības mirklis, manuprāt, iestāsies tad, kad arī šiem aizdevējiem tiks piemērotas tās pašas uzraudzības prasības kapitāla pietiekamībai, atbilstības, naudas atmazgāšanas un citās jomās, kas tiek piemērotas bankām. Tad mēs redzēsim, vai tādiem atsevišķu produktu sniedzējiem kā nebanku kreditētājiem arī turpmāk būs interesanti turpināt savu komercpraksi,» sacīja Buks.

Vienlaikus savstarpējo aizdevumu platformas Buks nevērtēja kā nozīmīgus konkurentus bankām. «Savstarpējo aizdevumu platformas pēc būtības ir Auseklītis II, tikai tehnoloģiski attīstītākas. Ar zināmu PR piešprici savstarpējo aizdevumu platformas izveidotas par tādu kā Latvijas veiksmes stāstu, «fintech» uzņēmumiem. Bet kas šie uzņēmumi ir? Savstarpējo aizdevumu jomā nav nekāda regulējuma. Ieguldītājs saņem pretī it kā nodrošinājumu - kaut kādu eksotisku valstu papīrus - un dzīvo laimīgi, līdz kaut kādam laikam saņemot 10-12% gadā. Tā jau nenotiek. Šiem uzņēmumiem nav nekādu kapitāla prasību,» sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs.

Pērn Somijā Nordea iedzīvināja projektu Nordea Crowdfunding - investīciju kolektīvās finansēšanas platformu, caur kuru Nordea klienti Somijā var ieguldīt līdzekļus uzņēmumos, kļūstot par līdzīpašniekiem. Baltijā šāda projekta Nordea nav. Buks pieļāva, ka teorētiski būtu iespējams kaut ko tādu veidot arī Latvijā un platforma varētu, piemēram, savest kopā pārtikušus Private Banking klientus un Nordea biznesa skolu - jaunus uzņēmumus pašā to sākuma stadijā. Tomēr kopumā Buks vērtēja, ka bankai šādas platformas veidošana tikai Latvijā nebūtu liels bizness, jo mūsu valstī pieprasījums nav tik liels, tirgus ir pārāk mazs, un šādā gadījumā drīzāk būtu vajadzīgs ļoti liels pārrobežu bizness.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), kas apvieno ārpus banku finanšu pakalpojumu sniedzējus Latvijā, aicina Nordea vadītāju Jāni Buku būt korektam, publiski paužot viedokli par savstarpējo aizdevumu platformu darbību Latvijā, portālu db.lv informēja LAFPA pārstāve Elīna Dobulāne. 

Viņa uzsver, ka salīdzinājums ar Auseklīti II parāda, ka bankas vadītājs, ļoti iespējams, nav iedziļinājies šajā finanšu pakalpojuma segmentā, kā rezultātā pietrūkst zināšanu un izpratnes, lai sniegtu profesionālu redzējumu par nozares attīstību. Savstarpējo aizdevumu platformas visā pasaulē aizvadītajos gados ir ļoti attīstījušās, piemēram, Lending Club ir biržā kotēts uzņēmums, Funding Circle šā gada sākumā piesaistīja riska kapitālu 100 miljonu dolāru apmērā, Lielbritānijas valdība izmanto savstarpējo aizdevumu platformas, lai iepludinātu naudu mazā un vidējā biznesa attīstībai valstī.

Komentējot izteikumus par to, ka nozarei nav regulējuma, asociācija atgādina, ka tieši savstarpējo aizdevumu platformas bija tās, kas iniciēja un virzīja to, lai tiktu uzsākts darbs pie regulējuma izstrādes, kas noteiktu vienotas prasības uzņēmumiem un vienlaikus sniegtu papildu drošības sajūtu ieguldītājiem. Vienlaikus jāsaprot, ka regulācijai ir jābūt atbilstošai riskiem un ietekmei uz finanšu tirgu. Lielbritānija ir labs piemērs tam – sākotnēji valdība ļāva attīstīties šiem jaunajiem finanšu tehnoloģiju pakalpojumiem un tikai tad pieņēma specifisku regulējumu. Savstarpējo aizdevumu platformu ietekme uz finanšu tirgu Latvijā ir nesalīdzināma ar komercbankām. Asociācija atgādina, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs pie regulējuma izstrādes un paredzams, ka Saeima to varētu apstiprināt šā gada rudenī.

Asociācija prognozē, ka 2017. gadā savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas pēc finansēto kredītu apjoma ierindosies pirmajā vietā kontinentālajā Eiropā. KPMG jaunākais pētījums par datiem aizvadītā gada trīs ceturkšņos parāda, ka Latvija ir trešajā vietā pēc finansēto kredītu apjoma caur savstarpējo aizdevumu platformām kontinentālajā Eiropā, nedaudz atpaliekot no Francijas un Vācijas, savukārt apsteidzot Somiju un Igauniju.

Savstarpējo aizdevumu platformas attīstās visā pasaulē, savedot kopā tos, kuri vēlas atlikt patēriņu, ar tiem, kuriem finansējums nepieciešams šodien, tādējādi padarot finansējumu pieejamāku gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra