Valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem.

To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pašreizējo pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā pirmajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Valdībai līdz 1.aprīlim būs jārod nepieciešamais finansējums veselības apdrošināšanas sistēmas modelim, norādīja Kučinskis. Vēl gaidāmas sarunas, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus, jo, lai novestu reformu līdz galam, nepieciešamas daudz plašākas diskusijas.

Skaidrojot ieguvumus no šīs sistēmas, premjers norādīja, ka neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nebūs jāuzņemas to cilvēku aprūpe, kas būtu "palikuši pāri" jeb ārpus veselības apdrošināšanas, jo izvēlētais modelis paredz valsts atbildību par visu esošo pakalpojumu grozu. Tāpat kā līdz šim, papildu finansējumam tiks piesaistītas privātās apdrošināšanas kompānijas.
Kučinskis skaidroja, ka vēl notiek darbs pie oficiāla formulējuma par atbalstīto veselības aprūpes modeli. Pašlaik rīkojuma projektā nav paredzēts ierakstīt konkrētas summas, izņemot to, ka veselības budžetam līdz 2023.gadam ir jāatvēl 14% no valsts kopbudžeta. Ieviešot šo reformu, nākamajos trīs gados situācija veselības aprūpē būšot vieglāka, jo saistībā ar reformas ieviešanu Latvija varēšot pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu.

Kā ziņots, veselības ministre Čakša iepriekš pauda pārliecību, ka valdībā tiks apstiprināts viņas atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas neprasa papildu iemaksas no iedzīvotājiem, bet paredz būtisku finansējuma pieaugumu sistēmai.
Veselības ministrija ir izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Ministrija aizstāv to variantu, kas neparedz kopējā nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa papildu finansējuma piešķiršanu veselībai.
Savukārt otrais konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā minētais modeļa variants balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām.

Trešais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pārējais pakalpojumu grozs tiktu nodrošināts, balstoties uz konkrētā cilvēka maksātajiem nodokļiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra