Finanses

Papildināta - Valsts policija kriminālprocesā pret PrivatBank izmeklē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) turpina izmeklēšanu pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) materiāliem par iespējamām nelikumībām AS PrivatBank, vērtējot iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Kā aģentūru LETA informēja policijas pārstāve Ilze Jurēvica, lietā patlaban turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un 196.panta otras daļas. Šie panti paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Sīkāku informāciju VP patlaban nevar izpaust, jo tas var kaitēt izmeklēšanai.

Pati PrivatBank informē, ka policijā pašlaik tiek vērtēti 2015.gada notikumi par iespējamām nepilnībām, kas pieļautas, izvērtējot atsevišķu klientu veiktos darījumus - runa ir nevis par bankas tiešiem pārkāpumiem, bet par tobrīd vēl nepietiekoši stingri noteiktiem kritērijiem klientu finanšu darījumu izvērtēšanā. PrivatBank aktīvi līdzdarbojas šo notikumu izvērtēšanā un ir ieinteresēta pēc iespējas ātrākā procesa izbeigšanā.

Ņemot vērā FKTK ieteikumus, šogad banka veikusi nozīmīgas investīcijas iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanā, piesaistījusi jaunus speciālistus un būtiski pilnveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanas mehānismus, uzsver PrivatBank.

FKTK 2015.gada nogalē bargi sodīja PrivatBank par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. Bankai tika piemērots tobrīd lielākais iespējamais naudas sods - 2,017 miljoni eiro. FKTK atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.

PrivatBank piemērotais sods ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014.gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā Kroll" ziņojumā. Pētījums veikts pēc tam, kad atklājās gandrīz miljarda eiro aizplūšana no Moldovas. Kroll ziņojumā tika norādīts arī uz Latvijas banku iesaisti naudas aizplūšanā no Moldovas.

FKTK pārbaudē tika konstatēti pārkāpumi PrivatBank klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. FKTK daļu materiāla par pārbaudē atklātajiem faktiem nodeva tiesībaizsardzības iestādēm izvērtēšanai, vai bankas atbildīgo amatpersonu rīcībā saistībā ar minētajiem darījumiem nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Banka naudas sodu samaksāja un valdi nomainīja. PrivatBank apņēmās izpildīt FKTK noteiktos pasākumus, lai pilnveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu un celtu tās darbības efektivitāti.

Latvijas PrivatBank šogad deviņos mēnešos strādāja ar 8,4 miljonu eiro peļņu. Savukārt PrivatBank grupas peļņa bija 8,6 miljoni eiro.

Bankas aktīvi 2016.gada 30.septembrī bija 399,837 miljonu eiro apmērā, kas ir par 37,4% eiro mazāk nekā 2015.gada beigās.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām pieaudzis par 13,9% un septembra beigās bija 72,549 miljoni eiro.

Bankas likviditātes rādītājs šogad septembra beigās bija 103,68% (bankai noteiktais minimālais rādītājs - 50%).

Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK seko līdzi situācijai ar Ukrainas PrivatBank un gaida informāciju no Ukrainas kolēģiem

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi trīs gadījumus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Db.lv, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2018.gada izskaņā pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Pabeidzot izmeklēšanu iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos, veicināts progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuri kā labās prakses piemēri bija norādīti ekspertiem arī «Moneyval» novērtēšanas laikā. Pret vairākām personām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu.

Viena no tādām izmeklēšanām tika uzsākta 2016.gada oktobrī, kad tika ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, personām iegādājoties luksuss klases automašīnas. Veiktās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka luksuss klases automašīnas tika piesavinātas no kādas Latvijā reģistrētas līzinga kompānijas, pēc kā automašīnas prettiesiski izvestas no valsts un ar viltotu dokumentu palīdzību realizētas trešajām personām, tādā veidā veicot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu legalizāciju. Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā divām luksuss klases automašīnām, kuru kopējā vērtība pārsniedza 200 tūkstošus eiro, tika uzlikti aresti. Par minēto noziedzīgo nodarījumu 2018.gada beigās Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā un nodeva to prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trīs personām pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"PrivatBank" pārtapusi par AS "Amber Assets", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus veiktas izmaiņas arī padomes sastāvā.

Darbu "Amber Assets" padomē neturpina Ukrainas pilsone Irina Krasko un Kipras pilsonis Antonis Haritu, bet darbu padomē turpina Kipras pilsoņi Nikos Sofroniou, kurš turpinās darbu padomes priekšsēdētāja amatā, un Savas Stoupas, turpinās darbu padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, kā arī Ukrainas pilsonis Dmitro Kuzmins.

Savukārt valde darbu turpina līdzšinējā sastāvā - valdē joprojām strādā Kristīna Matvejeva un Vaira Filipsone.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2022.gada 25.novembrī atļāva "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudēja "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PrivatBank reorganizēsies par komercsabiedrību bez kredītiestādes pakalpojumiem

Db.lv, 25.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piektdien atļāvusi "PrivatBank" veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību, informē FKTK.

Līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē "PrivatBank" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai.

Šāds FKTK lēmums pieņemts, ņemot vērā bankas 2022.gada 30.septembra akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemto lēmumu izbeigt "PrivatBank" kā kredītiestādes darbību un veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kredītiestādes licences anulēšanu.

FKTK norāda, ka "PrivatBank" ir nodrošinājusi klientu interešu aizsardzību un informēšanu, kā arī izpildījusi saistības pret noguldītājiem.

"PrivatBank" atbilstoši akcionāru pieņemtajai stratēģijai 2022.gadā ir pakāpeniski samazināja darbības apmērus, jo atbilstoši Kredītiestāžu likumam atteikšanās no kredītiestādes licences ir iespējama tad, ja kredītiestādē vairs nav noguldījumu Kredītiestāžu likuma izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Latvijas AS PrivatBank strādā ikdienas režīmā; uzraugs vērtē bankas akcionāru maiņu

Žanete Hāka, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank Latvijā šobrīd strādā ikdienas režīmā un nav vērojama pastiprināta klientu aktivitāte pēc Ukrainas valdības lēmuma par PrivatBank nacionalizāciju, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Vērojams, ka bankas klienti Latvijā sazinās ar savu banku un interesējas par pašreizējo situāciju.

AS PrivatBank ir autonomi strādājoša banka Latvijā, un tas nozīmē, ka tā nav Ukrainas bankas filiāle, bet patstāvīga banka, kas strādā atbilstoši Eiropas Savienības likumiem. Tās vairākuma akcionārs ir Ukrainā strādājoša banka “PrivatBank”, kam pieder 46.5% AS PrivatBank akciju. Pārējie ir mazākuma akcionāri, kam pieder mazāk par 10% no bankas balsstiesīgajām akcijām. Ņemot vērā Ukrainas valdības lēmumu par nacionalizāciju, AS “PrivatBank” ir netieši mainījies lielākais akcionārs – par PrivatBank Ukrainā īpašnieku ir kļuvusi Ukrainas valsts, kam tagad pieder 46.5% Latvijā strādājošās AS PrivatBank akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA, 24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas sūdzību par mākslinieka Aivara Vilipsona arestēto dzīvokli, informē tiesā.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem naudas atmazgātāju grupējumiem

Db.lv, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank īpašnieks kritizē Ukrainas varasiestādes par bankas nacionalizēšanu

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē nacionalizētās Ukrainas lielākās PrivatBank īpašnieks Ihors Kolomoiskis piektdien kritizēja varasiestādes par nepatiesu baumu izplatīšanu saistībā ar kredītiestādi, kas lika viņam vērsties pēc palīdzības.

Pirmajos komentāros kopš PrivatBank nacionalizēšanas Kolomoiskis norādīja, ka Kijevas amatpersonas nepatiesi apsūdzējušas viņu par tā dēvēto slikto kredītu izsniegšanu ar viņu saistītām personām un nepietiekama kapitāla esamību, lai turpinātu bankas darbību.

PrivatBank kļuvusi par centrālās bankas patvaļīgas valdīšanas upuri, sacīja Kolomoiskis. PrivatBank bija līdzsvarots, drošs kredītportfelis, ko apstiprināja starptautiskie auditori. Taču centrālā banka, pastāvīgi mainot savus noteikumus, turpināja radīt jaunus veidus kā mākslīgi samazināt bankas kapitalizāciju.

Ukrainas centrālā banka vēstīja, ka 97% no PrivatBank aizdevumiem Kolomoiskis izsniedzis saviem biznesa partneriem, kuri tos nav atmaksājuši vai to darījuši ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu "PrivatBank" valdē atstājusi valdes locekle un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Una Jansone, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas bankas valdes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 13.oktobrī.

Tādējādi šobrīd "Privatbank" valdē darbu turpina Kristīna Matvejeva, kuras pārraudzībā, pēc bankas mājaslapā publiskotās informācijas, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī darbības atbilstības kontroles jomas, un Vaira Filipsone, kura ir par biznesa attīstību atbildīgā valdes locekle, kā arī Kreditēšanas departamenta vadītāja.

"PrivatBank" valde kopš 2019.gada aprīļa, kad amatu atstāja valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs, strādā bez valdes priekšsēdētāja.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā atļāva "PrivatBank" nodot "Industra Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļu atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam.

Darījumā "Industra Bank" pārņēma no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus. Darījumā pārnesamo kredītu apmērs veidoja aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apmērs pārsniedza 57 miljonus eiro.

Pēc "Industra Bank" pārstāvju vēstītā, no "PrivatBank" uz "Industra Bank" tika pārcelti 243 juridisku personu un 5566 fizisku personu norēķinu kontu atlikumi, depozīti un kredīti, tostarp līzingi un maksājumu karšu kredītlimiti.

"PrivatBank" pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 5,933 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 102,945 miljonu eiro apmērā, kas ir par 24,3% jeb 33,013 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Pēc aktīvu apmēra "PrivatBank" ir viena no mazākajām bankām Latvijā. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank" (46,54%), kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 17.februāra lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un lēma nekustamo īpašumu Rīgā atstāt māksliniekam Aivaram Vilipsonam.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas lēmums atstāts negrozīts. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un šodien ir stājies spēkā.

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Apelācijas instance aprīļa sākumā varētu izlemt par Vilipsona arestēto dzīvokli 

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas...

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," iepriekš pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim bija noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisko lietu tiesā pierāda Igaunijas uzņēmuma līdzekļu likumīgu izcelsmi

Db.lv, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas PrivatBank zaudējumi deviņos mēnešos - 1,564 miljoni eiro

LETA, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PrivatBank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 1,564 miljonu eiro apmērā, kas ir divas reizes mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats. Savukārt "PrivatBank" grupas zaudējumi 2019.gada deviņos mēnešos bija 1,413 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums 2,1 reizi.

Bankas aktīvi 2019.gada 30.septembrī bija 202,085 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 3,439 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās, kad "PrivatBank" aktīvi bija 198,646 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar 2018.gada beigām samazinājies par 2,6% un septembra beigās bija 36,567 miljoni eiro.

2018.gada deviņos mēnešos "PrivatBank" strādāja ar zaudējumiem 3,199 miljonu eiro apmērā, bet "PrivatBank" grupas zaudējumi bija 2,973 miljoni eiro. Savukārt pagājušajā gadā kopumā "PrivatBank" auditētie zaudējumi bija 6,53 miljoni eiro, bet bankas grupas zaudējumi bija 5,33 miljoni eiro.

Bankas grupā ietilpst "PrivatBank", nekustamo īpašumu uzņēmums "Amber Real", kā arī "PrivatInvestment".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas PrivatBank zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 611 tūkstošus eiro

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas «PrivatBank» šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar zaudējumiem 611 000 eiro apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats. Savukārt «PrivatBank» grupas zaudējumi bija 523 000 eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9% salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni.

Bankas aktīvi 2018.gada 31.martā bija 220,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% jeb 5,37 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad «PrivatBank» aktīvi bija 226,17 miljoni eiro.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām samazinājies par 5,5% un marta beigās bija 43,444 miljoni eiro.

2017.gada pirmajā ceturksnī «PrivatBank» strādāja ar zaudējumiem 579 000 eiro apmērā, bet bankas grupas zaudējumi bija 575 000 eiro. Savukārt 2017.gadā kopumā «PrivatBank» strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet «PrivatBank» grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesai nodotajā lietā prokuratūra Sprūdam inkriminē 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru