Ministru kabinets apstiprinājis komersantiem labvēlīgākus nosacījumus mezanīna aizdevuma saņemšanai Latvijas Garantiju aģentūrā, kas ļaus komersantiem saņemt lielāku investīciju aizdevumu, paplašinās atbalsta saņēmēju loku un samazinās aizdevuma izmaksas, informē Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Saimnieciskās darbības veikšanai būtiski nodrošināt ne tikai pieeju investīciju aizdevumiem, bet arī sniegt iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Tādejādi jaunie programmas nosacījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējs mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ko līdz šim mezanīna programma nepiedāvāja.

Radot iespēju komersantiem turpmāk saņemt aizdevumu arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, valsts varēs atbalstīt tos komersantus, kuriem Ukrainas – Krievijas konflikta radītās sekas austrumu valstu tirgos ir negatīvi ietekmējušas eksporta darījumu samaksas termiņus un attiecīgi samazinājušas pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Ministru kabineta 3. maija sēdē apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu valsts atbalsta noteikumos, pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem piešķiršanas termiņu līdz 2016. gada 30. jūnijam, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus ir pagarināts arī finansējuma izmaksas termiņš saimnieciskās darbības veicējiem noslēgto mezanīna aizdevumu līgumu ietvaros - līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Vienlaikus EM informē, ka, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pieejamības nepārtrauktību saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā jauno 2014.-2020. gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu. Paredzēts, ka jaunās programmas nosacījumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā jūnijā.

Mezanīna aizdevumu instruments veicina finanšu pieejamību, sniedzot iespēju saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tas nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla un neto ieņēmumu, kā arī esošo kredītsaistību apmēra dēļ nav pieejams nepieciešamajā apmērā no komercbankām. Mezanīna aizdevums tiek sniegts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un tā apmērs nepārsniedz 40% no kopējām projekta izmaksām jeb ilgtermiņa investīcijām 5 miljonus eiro un apgrozāmajiem līdzekļiem – 200 tūkstošiem eiro.

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, pielāgojot noteikumus jaunajam reģionālā atbalsta regulējumam un tādējādi pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām piešķiršanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim.

Kā informē Ekonomikas ministrija, saskaņā ar jauno reģionālā atbalsta karti 2014.-2020.gadam lieliem uzņēmumiem ir samazināta atbalsta intensitāte. Proti, turpmāk lielie uzņēmumi vairs nevarēs saņemt mezanīna aizdevumu investīcijām 40% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsts turpmāk tiks piešķirts 35% apmērā. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte netiek mainīta, un arī turpmāk mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu 40% apmērā no attiecināmajām izmaksām investīciju projekta realizēšanai.

Ievērojot jaunā reģionālā atbalsta regulējumu, mezanīna aizdevumi investīcijām turpmāk netiek piešķirti enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē.

Lai sekmētu iespējas attīstīt ražošanu, mezanīna aizdevums turpmāk būs pieejams arī nekustamo industriālo īpašumu attīstīšanai.

Tāpat turpmāk mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē strādājošie komersanti, kā arī atbalsts tiks sniegts projektiem, kas paredz saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamo iekārtu iegādi un tālāku iznomāšanu, saglabājot ierobežojumu attiecībā uz sadzīves iekārtu nomu.

To paredz Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien atbalstītie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi mezanīna aizdevumu programmā, kas paplašina mezanīna aizdevumu potenciālo saņēmēju loku, kā arī pagarina programmas darbības termiņu. Mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku, subordinēts attiecībā pret bankas sniegto aizdevumu un pastarpināts ar zemāku nodrošinājuma kārtu nekā bankas aizdevums.

Mezanīna programmā līdz šī gada beigām ir pieejami 13 miljoni latu, un galvenais fokuss ir uz investīciju veikšanu uzņēmumos, to ražošanas paplašināšanu, stāsta Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

LGA skaidro, ka instruments aizvieto uzņēmuma pašu kapitālu jaunu investīciju veikšanai, kā arī latviešu mentalitātei ir vairāk saprotams, jo pretī netiek prasītas uzņēmuma kapitāldaļas, kā tas notiek gadījumos, ja tiek piesaistīts investors. Ļoti būtisks atspaids uzņēmuma naudas plūsmai ir iespēja atlikt mezanīna aizdevuma atmaksu līdz termiņa beigām. Aizdevuma termiņš var būt līdz pat 10 gadiem.

Uz šo brīdi mezanīna aizdevumi ir piešķirti par kopējo summu 1,14 miljoni latu, un banku piesaistītais līdzfinansējums šiem projektiem ir 1,84 miljonu latu apmērā. Mezanīna programma parāda labu valsts un privātā sektora partnerību, jo finanšu resursi uzņēmējdarbības vidē tiek piesaistīti kā no privātiem finanšu starpniekiem, tā no valsts sektora.

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Latvija 2016.gadā ierindojusies trešajā vietā pēc tiešsaistē izsniegto savstarpējo (P2P) aizdevumu apjoma kontinentālās Eiropas valstu vidū, atpaliekot tikai no Francijas un Vācijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics pētījums par alternatīvā aizdevumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā 2016.gadā.

Pateicoties divu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu TWINO un Mintos straujajai izaugsmei, pēdējo divu gadu laikā Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas alternatīvo aizdevumu nozares līdervalstīm, informē uzņēmuma pārstāve Marina Vancāne - Grāvīte.

«Jaunās tehnoloģijas ir padarījušas iespējamu to, ka arī mazās valstis spēj veiksmīgi konkurēt ar lielajām. Alternatīvie tiešsaistes aizdevumi ir viens no šādiem sektoriem, kur valstu izmēram un robežām nav tik liela nozīme. Svarīgākas ir prasmes un zināšanas investoru piesaistē un kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā vēl salīdzinoši neapgūto kontinentālās Eiropas tirgu, vietējās savstarpējo aizdevumu platformas pagaidām turpina koncentrēt darbību Eiropas valstīs, aizpildot nišas gan paaugstināta riska, gan vidējā riska nenodrošināto kredītu segmentā. Tomēr kā jaunu tendenci Eiropas savstarpējo aizdevumu platformām varam novērot pieaugošo interesi izplesties arī citās valstīs ārpus Eiropas,» saka KPMG Baltics darījumu konsultāciju direktore Jūlija Masāne-Ose.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir piešķīrusi mezanīna aizdevumu 700 000 LVL apmērā SIA Cēsu miesnieks ražotnes iegādei un paplašināšanai.

LGA mezanīna aizdevums, kas izsniegts kopā ar AS Norvik Banka finansējumu, piešķirts lopu kautuves un gaļas pārstrādes attīstīšanai.

Mezanīns Latvijā ir salīdzinoši jauns finanšu instruments. Latvijas uzņēmējiem tas dod iespēju saņemt projekta realizācijai nepieciešamo summu no diviem avotiem – bankas un LGA. LGA aizdevuma daļa ir pakārtota bankas kredītam; tās pamatsumma var tikt atmaksāta jebkurā aizdevuma perioda laikā un pirmos divus gadus uzņēmējam ir jāmaksā samazināta procentu likme. LGA aicina arī citus Latvijas uzņēmumus aktīvi interesēties un izmantot šīs iespējas.

SIA Cēsu miesnieks valdes locekle Līga Langmane norāda, ka valsts un finanšu sektora atbalsts, jo īpaši ar lauksaimniecību saistītām industrijām, ir būtisks tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Saņemtais LGA un Norvik Bankas mezanīna finansējums sniedzot SIA Cēsu miesnieks iespēju veidot un attīstīt konkurētspējīgu, efektīvu un produktīvu vietējā kapitāla uzņēmumu, kas saražoto produkciju galvenokārt novirza eksporta tirgos. Uzņēmuma biznesa modeļa veiksmes faktors esot ražošanas apjoms un produkta pievienotās vērtības paaugstināšana, izmantojot vietējos resursus.

"Signet Bank" iegulda "FlyCap Mezzanine Fund II AIF" fondā 1,1 miljonu eiro.

Šis ieguldījums kopā ar finanšu institūcijas "Altum" ieguldījumu ļauj palielināt fonda apjomu par 2,9 miljoniem eiro.

"FlyCap Mezzanine Fund II AIF" ir izaugsmes kapitāla fonds, kas nodrošina finansējumu vietējiem uzņēmumiem mezanīna aizdevumu formā. Fonds dod priekšroku veselības aprūpes, biznesa pakalpojumu, IT, ražošanas un eksporta tirgos sevi pierādījušiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO₂ samazinošiem projektiem.

Fonds ir paredzējis veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonda izmērs ir 21,3 miljoni eiro, un plānotais ieguldījums vienā uzņēmumā ir no viena līdz trim miljoniem eiro.

Šā gada 3.novembra Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pagarinot programmas Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanas termiņu, informēja ministrijā.

Apstiprinātie grozījumi paredz, ka akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum (Altum) var slēgt līgumus par aizdevumu piešķiršanu līdz 2015.gada 31.decembrim, savukārt 2016.gada pirmajā pusē var notikt maksājumu veikšana aizdevumu saņēmējiem.

Papildus tam apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu programmā, lemjot pagarināt mezanīna aizdevumu piešķiršanas termiņu līdz 2016.gada 29.februārim, savukārt mezanīna aizdevuma izmaksas termiņu pagarinot līdz 2016.gada 30.jūnijam.

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, vienojies, ka iespējkapitālfonds "FlyCap" izsniegs tam mezanīna aizdevumu līdz diviem miljoniem eiro.

Nauda tiks ieguldīta, lai nākamajā gadā desmitkāršotu apgrozījumu, un tas sasniegtu 50 miljonus dolāru.

"Līdz šim mēs esam piesaistījuši savam apgrozījumam un izaugsmei neraksturīgi maz investīciju - kopā 1,9 miljonus eiro. Lielākoties - no biznesa eņģeļiem Igaunijā. Esmu runājis ar ļoti daudziem iespējkapitāla fondiem, bet pašlaik lielākā daļa ir gatava ieguldīt tikai programmatūras biznesos. Neskatoties uz to, ka mums ir ļoti līdzīgs izaugsmes temps, neesam spējuši ieinteresēt iespējkapitāla investorus. Taču nākamgad ir plānota desmitkārtīga uzņēmuma izaugsme. Mums ir nepieciešams finansējums, kas palīdzētu sasniegt mūsu mērķus," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmā norakstīti kredīti 206 433 eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai un attīstīšanai. Atbilstoši programmas mērķim mikrokredīti tiek piešķirti biznesa projektiem - nelielām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem visā Latvijas teritorijā.

Programmas īstenošanu 2009.gada 16.februārī sāka VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", bet tagad to turpina VAS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"). Programmas noslēgums ir paredzēts 2019.gada 31.decembrī.

Līdz šim esam izmantojuši divus Altum produktus – mezanīna aizdevumu 2015. gada sākumā un kredīta garantiju 2016. gada sākumā. Mezanīna aizņēmumu izmantojām jaunās ražošanas ēkas iegādei, kredīta garantiju – kredītlīnijai. Aizpagājušais un pagājušais gads mums bija investīciju laiks, tāpēc šie Altum produkti mums bija ļoti būtiski. Bankā savu kredītlimitu bijām izmantojuši, un Altum garantija bija nepieciešama, lai varētu aizņemties papildu līdzekļus.

Uzņēmēja pieredze, kā izmantot valsts atbalstu biznesa attīstībai, Uldis Iltners, Madara Cosmetics valdes loceklis

Manuprāt, kredīta garantijas esamība neietekmēja bankas kredītlīnijas nosacījumus, tomēr tā atviegloja procesu un ļāva bankai justies drošākai. Domāju, ka kredītlīnija mums būtu piešķirta arī bez garantijas, taču diez vai tādā apmērā, kādā bija nepieciešams. Altum garantija jautājuma risināšanu padarīja daudz vieglāku un ātrāku.

Madara Cosmetics ir strauji augošs uzņēmums, un mums ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai spertu nākamos attīstības soļus, piemēram, palielinātu ražošanas un pārdošanas apjomus. Šo kredītlīniju izmantojam tieši apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

SIA EuroLCDS ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) parakstījusi mezanīna aizdevuma līgumu par jaunu ITO stikla lāzera formēšanas un šķidro kristālu precīzas uzklāšanas iekārtu finansēšanu.

Kā informēja LGA pārstāvji, šādas iekārtas nodrošinās jauna tehnoloģiskā procesa izveidi, kas aizstāj klasisko fotolitogrāfiju un ķīmisko kodināšanu. Kopējās projekta izmaksas ir 1,06 miljoni eiro, no kurām 310 tūkstoši eiro ir piešķirti kā mezanīna aizdevums, trešo daļu, kas ir 353,8 tūkstošu eiro apmērā, finansē SIA Nordea Finance Latvia, bet atlikušo summu – pats uzņēmums.

17. maijā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca Eiropas Savienībā EuroLCDS, kuras biznesa uzsākšanā jeb tā sauktajā start-up investējis Baltijas valstu vadošais riska kapitāla investors BaltCap, kā arī Zviedrijas Hornell Teknikinvest AB un Latvijas SIA Macro Riga.

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Pērn caur Mintos aizdevumu tirgu finansēti aizdevumi 98,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2015. gada rezultātu, bija desmit reižu vairāk

Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits pērn palielinājās trīs reizes. 2016. gada beigās investori Mintos tirgū varēja investēt 19 alternatīvās kreditēšanas uzņēmumu izsniegtos kredītos astoņās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Gruzijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Mintos aizdevumu tirgū pērnais gads aizvadīts izaugsmes zīmē. Reģistrēto investoru skaits gada laikā palielinājās vairāk nekā četras reizes un 2016. gada beigās pārsniedza 17 tūkstošus no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

Straujā izaugsme atspoguļojās arī uzņēmuma gada bilancē. A/s Mintos Marketplace apgrozījums 2016. gadā sasniedza 0,52 miljonus eiro, desmitkārt pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Uzņēmums pērn strādāja ar 180 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmuma attīstībā veiktajām investīcijām. Vislielākie ieguldījumi veikti jauna darbaspēka piesaistē, platformas tehniskajā attīstībā un jaunu starptautisko tirgu apgūšanā.

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.