Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Finansējuma trūkuma dēļ daudz labus programmā «NVO fonds» pieteiktus projektus nākas noraidīt, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Linda Mežviete.

Viņa norādīja, ka pērn tika saņemti pieteikumi par kopumā 1,3 miljoniem eiro, tomēr NVO piešķirti tikai 386 000 eiro.

Mežviete uzskata, ka nepilni 400 000 eiro ir salīdzinoši neliels finansējums, ņemot vērā esošo NVO skaitu un to vajadzības, kā rezultātā SIF bijis sarežģīti izlemt, kurus projektus atbalstīt un kurus nē.

Pērn tika saņemti 102 iesniegumi, no kuriem atbalstīts tika 31 projekts. Mežviete norādīja, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta no NVO ir liels un tāds arī saglabājas.

Kopumā no pērn projektiem piešķirtā finansējuma NVO darbības stiprināšanai izlietoti 309 000 eiro, bet organizāciju interešu aizstāvības stiprināšanai vēl 77 000 eiro.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Finanšu ministrija (FM) aicina paplašināt no ES fondiem finansējamo aktivitāšu loku, un līdzās valsts iestādēm par saņēmējiem noteikt arī nevalstiskās organizācijas (NVO).

Šādi paredzēts iesaistīt NVO valsts pārvaldes darbībā un atteikties no valstij «neraksturīgajām funkcijām», informē FM.

Jau daudzkārt ziņots par valsts funkciju auditu, ko ministrijām uzdevis veikt premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šis audits paredz izvērtēt, no kādām funkcijām valsts var atteikties un kuras – nodot privātajam sektoram. Līdz ar šādu funkciju nodošanu nepieciešams paplašināt arī ES fondu līdzekļu saņēmēju loku.

Pašlaik NVO līdzdalība ES fondu ieviešanā tiek nodrošināta kā dalība projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju publiskajā apspriešanā; dalība ES fondu uzraudzības komitejā; partnerība aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kā arī regulāra ES fondu aktualitāšu izskatīšana NVO Memoranda padomē. NVO ir iespēja pieteikties kā finansējuma saņēmējiem ES fondu projektu īstenošanai 14 ES fondu aktivitātēs, skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Šogad Liepājas domes izsludinātajā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu līdzfinansēšanas konkursā tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem finansiālu atbalstu guvuši 27 projekti. Kopumā piešķirts līdzfinansējums 28 000 eiro apmērā.

Liepājas pilsētas domes Nevalstisko organizāciju projektu konkursa izvērtēšanas komisija 14 projektiem (no 27) piešķīra visu lūgto līdzfinansējuma summu, pārējie tika atbalstīti daļēji.

Pirmo reizi šogad projektu konkursā startēja tādas NVO kā biedrība Gaismiņa, Sociālo vajadzību centrs KLINTS, Liepājas baltkrievu kopiena Mara un biedrība ETNO Liepāja.

Biedrības Gaismiņa projekts «Gaismiņām būt» paredz pilnveidot biedrības dalībnieku prasmes un veicināt emocionālo, sociālo, vokālo izaugsmi, popularizēt biedrības darbību un sasniegumus, kā arī motivēt un novērtēt jauniešu sasniegumus.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Sabiedriskā labuma komisija (SLK) iesaka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu 15 nevalstiskajām organizācijām.

VID tuvākajā laikā izlems, vai piešķirt SLK statusu šīm organzācijām, DB informēja Valsts ieņēmumu dienestā. Lai lēmums būtu pozitīvs, jāzpildās šādiem nosacījumiem: NVO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un NVO to arī veic; NVO nav nodokļu parādu.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēmušas biedrības DIVE CLUB «POSEIDON»; Vecāku pieredzes apmaiņas klubs «Laimīgi bērni un vecāki»; Vidzemes kultūras un mākslas biedrība HARITAS; PARKAS; Bērni bērniem; Sēlijas (Augšzemes) vides aizsardzības asociācija; SPORTA KLUBS «PALEJAS»; Sporta klubs «Skille»; FK «MIKO»; Ippon.lv; ERAD Moto; SPORTA KLUBS «LEKRINGS»; Cesvaines dārznieku un amatnieku biedrība «DAb-a»; nodibinājums «fonds irLaiks»; kā arī reliģiskās organizācijas iestāde «Sv.Gregora kristīgās misijas centrs».

Lai veicinātu un atbalstītu nevalstisko organizāciju dalībniekus un vadītājus apgūt e-prasmes un darbā izmantot inovatīvas tehnoloģijas, konkursā tiek meklēts inovatīvās tehnoloģijas NVO līderis.

Konkursu ir izsludinājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija Latvija@Pasaule iniciatīvas ietvaros sadarbībā ar Microsoft Latvia un biedrību Latvijas Pilsoniskā alianse.

Konkurss tiek izsludināts divās kategorijās: prezentācija par savu NVO, kas veidota MS PowerPoint vai Movie Maker vidē, vai arī NVO mājas lapas (koplietošanas vides), kas veidotas Windows Live vidē.

Pretendenti konkursam piedāvājumus var iesniegt līdz 1.aprīlim. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti NVO līderiem organizētā konferencē 12. maijā.

Vismaz piecu gadu darbs un dažāda pieredze būs nepieciešama nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas varēs pretendēt uz vietu Sabiedrības integrācijas fonda padomē (SIFP), lēmis Ministru kabinets.

Pieteikties konkursā, kurā tiks izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kas būs tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam SIFP turpmāk būs tiesības NVO, kura atbilst šādiem kritērijiem: tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; tā ir ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz piecus gadus; tās statūtos noteiktais darbības mērķis vai papildmērķis vismaz piecus gadus ir tieši saistīts ar vismaz vienu no šādām jomām: kultūra un māksla; izglītība (interešu izglītība), pētniecība un sports; sociālie pakalpojumi un veselība; vide, sociālā un kopienas attīstība; interešu aizstāvība un līdzdalība politikas veidošanā; vai filantropija, brīvprātīgais darbs.

2009. gada nogalē dzīvokļu īres cena ir samazinājusies par 10 % Rīgas centrā un par 10 – 15 % mikrorajonos, 2009.g. 4. ceturkšņa nekustamā īpašuma tirgus pārskatā norāda kompānija Ober Haus Real Estate.

Kompānija ziņo, ka potenciālos klientus interesējot 50 – 80 m2 lieli dzīvokļi cenu amplitūdā 150 – 250 lati (215 – 360 eiro) mēnesī — tik daudz būtu gatavi maksāt vietējie. Ārvalstu iedzīvotāji būtu gatavi maksāt līdz 280 – 420 latiem (400 – 600 eiro) mēnesī. Vislielākā aktivitāte īres tirgū novērota Rīgas centrā un jaunajos projektos mikrorajonos.

Pašlaik Rīgas centrā, jaunajos projektos vienas istabas dzīvokļu īres maksa svārstās ap 200 latiem (285 eiro) mēnesī, divu istabu dzīvokļa īres maksa ir no 250 latiem (360 eiro) mēnesī, bet trīsistabu dzīvokļi izmaksā ap 300 latiem (430 eiro) mēnesī. Cenā nav iekļauti komunālie maksājumi.

Ekskluzīvi un mēbelēti vienas istabas dzīvokļi tiek izīrēti par aptuveni 250 latiem (360 eiro) mēnesī, divistabu — par 300 – 350 latiem (430 – 500 eiro) mēnesī un trīsistabu — par 525 – 560 latiem (750 – 800 eiro) mēnesī.

2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī samazinājusies no 461 līdz 445 latiem jeb par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā samazinājums bija 6,8% (no 505 līdz 470 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā – 8,2% ( no 472 līdz 433 latiem), privātajā sektorā – 1,4% (no 433 līdz 427 latiem).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā vidējā mēneša neto darba samaksa samazinājās straujāk nekā bruto – par 7,5% (no 342 līdz 316 latiem), kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.

2010.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 455 lati, kas ir par septiņiem latiem jeb 1,5% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.

Viņš skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts esošo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas. 2015.gadā to piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).

Savukārt atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem).

Iedzīvotāji vēlētos pensijā saņemt vairāk nekā viņi šodien nopelna, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Vidēji 82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna līdz 600 latiem, nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku nekā viņi nopelna pašlaik.

No iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, 55% apmierinātu pensija virs 600 latiem; no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, 80% apmierinātu pensija virs 400 latiem; no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% būtu apmierināti ar pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, visi vēlētos saņemt lielāku pensiju.

Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamā gada 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums, kas tapis asos strīdos un konfrontācijā starp tiem, kas vēlas Latvijas būvniecības nozari tuvināt citu Eiropas Savienības valstu praksei un attiecīgi nodrošinātu Latvijas būvnieku starptautisko konkurētspēju, un tiem, kas vecā likuma cementēto sistēmu izmanto, lai iegūtu sev stabilus ienākumus uz būvnieku un pasūtītāju rēķina.

Jaunais Būvniecības likums, protams, nav ideāls, taču visumā tas ir labs likums, kurā nav nekā lieka – un tajā nav neviena vārda par to, ka saglabājama pašreiz pastāvošā pārspīlētā, dārgā, birokrātiskā un diskriminējošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma. Pēc jaunā likuma pieņemšanas daudzi nopriecājās: re, beidzot arī Latvijā strādāsim civilizēti! Taču nekā!

Dīvainā kārtā izrādās, ka pat vislabāko likumu Latvijā, ja vien to vēlas, var deformēt un sagriezt kājām gaisā. Tieši tas pašlaik notiek ar jauno Būvniecības likumu, kuram – acīmredzami pēc sertificētāju un viņu sabiedroto piespēles – tiek «piekabināts» Ministru kabineta noteikumu projekts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus iesaistīties Latvijas pozīciju izstrādē par Eiropas Savienības (ES) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu 2009.gadā un teritoriālās kohēzijas aktualizēšanu.

Jaunākās tendences liecina par pieaugošo ilgtspējīgas attīstības nozīmīgumu ES politiku veidošanas jomā, tomēr Eiropas komisija (EK) uzskata, ka trīs gadus pēc ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanas uzsākšanas, ir pienācis laiks apsvērt, kā šo stratēģiju varētu turpināt nākotnē, informē RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.

EK izstrādātais paziņojums «Ilgtspējīgas attīstības integrēšana ES politikas jomās – ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšana 2009.gadā» raksturo politisko progresu stratēģijas īstenošanā. Paziņojumā akcentēti stratēģijas galvenie uzdevumi un tēmas, kuras nepieciešams izvērtēt, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Kopumā 50 miljrd. eiro jeb 35 miljrd. Ls ir palīdzība, ko Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga uzraudzībā sniedz attīstības valstīm visā pasaulē.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits uzskata, ka būtu loģiski, ja Latvija «savam» EK komisāram būtu devusi savu nacionālo uzdevumu parūpēties, lai, piemēram, vismaz 5% jeb 2,5 miljrd. eiro no ES attīstības budžeta nokļūtu Latvijas uzņēmumu rīcībā, raksta Latvijas Avīze.

Šis būtu viens no veidiem, kā veicināt ražošanu, palielināt darba vietu skaitu un nomaksāto nodokļu apjomu. Taču D.Šmits neesot dzirdējis, ka Latvijas uzņēmēji būtu uzvarējuši kaut vienā ES iepirkumu konkursā. Piemēram, arī Latvijas zivrūpnieku mēģinājumi piedāvāt zivju konservus ES attīstības palīdzībai cietuši sakāvi.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.