Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Mazkapitāla SIA pamatkapitālu lielākoties palielinājušas līdz 2000 latiem, taču ir arī tādas SIA, kuras to palielinājušas līdz miljoniem latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par reģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla lielumu. «Līdz šim pamatkapitāls palielināts 18,4% no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA,» pētījuma iegūtos datus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Jansone.

Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kur no 4888 SIA pamatkapitālu tas palielināts 1127 jeb 23,05% no reģistrētajām. «Īpaši naski uzņēmēji bijuši pagājušajā gadā, kad no visām mazkapitāla SIA, kurām palielināts pamatkapitāls, palielināšana veikta 2973 jeb 55,38%,» skaidro I. Jansone. Viņasprāt, šo aktivitāti var izskaidrot ar faktu, ka pirmajos gados pēc komersanta dibināšanas uzņēmēji izvēlējušies nogaidīšanas taktiku, lai izvērtētu sava biznesa attīstības potenciālu nākotnē, savukārt pērn, redzot, ka nākotne zīmējas pozitīvā gaismā, izvēlējušies par labu līdzekļu ieguldīšanai pamatkapitāla palielināšanā.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 290 jauni subjekti, kas ir par 55 mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēts 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 276 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 10 individuālie komersanti un 20 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 153 subjekti, kas ir par diviem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais pagājušajā nedēļā reģistrētais uzņēmums bijusi SIA B9B ar 2,346 miljonu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 29-8A un valdes locekle – Beatrise Petkeviča.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti vairāki uzņēmumi ar līdzīgiem nosaukumiem – SIA Rumbulas 9A-20 ar 93 tūkstošu eiro pamatkapitālu, SIA Rumbulas 9A-11 ar 62 tūkstošu eiro pamatkapitālu, SIA Rumbulas 9A-6 ar 58 tūkstošu eiro pamatkapitālu un SIA Rumbulas 9A-5 ar 56 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Šo uzņēmumu valdes locekle ir Igaunijas pilsone Anna Artemjeva.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šodien izskanējušo informāciju par kapitāla palielināšanu.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucoties publiskajā telpā.

airBaltic pēc iesnieguma nodošanas ģenerālprokuratūrai sola to arī publiskot, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas, uzsver B. Fliks.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.

Rīgā pazīstamo restorānu Vairāk saules īpašnieks SIA Vēl vairāk saules paplašinās un palielina pamatkapitālu, apstiprina SIA Vēl vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Tā kā paši kļūstam arvien lielāki, aizvien vairāk attīstāmies, tad ir tikai loģiski, ka brīdī, kad strauji attīstāmies, palielinām arī pamatkapitālu. Turklāt ar lielāku pamatkapitālu mēs kā uzņēmums mūsu esošajiem un iespējamajiem sadarbības partneriem izskatīsimies nopietnāk nekā līdz šim,» norāda Kalniņš.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma pamatkapitāls no 1.jūlija ir palielināts līdz 45 600 eiro. Līdz 1.jūlijam uzņēmuma pamatkapitāls bija 17 074 eiro. Kalniņš pamatkapitāla palielināšanu skaidro ar nepieciešamību palielināt uzņēmuma reputāciju partneru acīs.

Jautāts par iespējamo sadarbības partneru piesaisti, Kalniņš atzīmē, ka Vēl vairāk saules tuvākajā laikā plāno sākt uzņēmuma ražotās produkcijas eksportu uz Krieviju. «Patlaban mūsu ražotos produktus var nopirkt Latvijā, Lietuvā un Kaļiņingradā. Taču ir arī plāni izvērst uzņēmuma darbību Krievijā.»

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Latvijā reģistrēts pirmais uzņēmums ar pamatkapitālu eiro - SIA Grif 33 –, un tas ietilpst uzņēmējam Guntim Rāvim piederošajā holdinga grupā, apstiprina uzņēmumu grupas pārstāve Kristīne Zeltiņa.

Tā, piemēram, uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu – SIA Grif 2 ir SIA Skotno Plan Ltd līdzīpašnieks.

SIA Grif 33 pamatkapitāls ir 2846 eiro jeb 2000 lati. Par uzņēmuma darbības nozari pašlaik dati nav pieejami.

Uzņēmumu reģistrācija ar pamatkapitālu eiro iespējama, sākot no šā gada 9. jūlija, kad Eiropas Savienības Finanšu ministru padome oficiāli apstiprināja Latvijas dalību eirozonā. Eiro maiņas kurss ir nofiksēts 1€=0,702804 lati. līdz ar to no 9. jūlija, dibinot SIA vai AS, to dibinātājiem ir tiesības pamatkapitālu izteikt eiro.

Lai pamatkapitālu izteiktu eiro, ir jāievēro divi noteikumi - daļas vai akcijas nominālvērtību izsaka veselos eiro un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto. No 9. jūlija līdz 31. decembrim komersantu minimālo pamatkapitālu apmēri tiek noteikti šādi: SIA – 2 846 eiro, Mazkapitāla SIA – 1 eiro akciju sabiedrība – 35 572 eiro, informē Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.

Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.

Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?

Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.

Latvijas Krājbankas valde pieņēmusi lēmumu palielināt meitaskompāniju LKB Rīgas īpašumi, Jēkaba 2 un Krājinvestīcijas pamatkapitālu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Maijā Krājbanka nodibināja meitassabiedrības SIA LKB Rīgas īpašumi, SIA LKB property, SIA Jēkaba 2 un SIA Brīvības 38, kuru uzdevums ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana. Krājbankas mērķis, izveidojot šīs sabiedrības, ir darbības optimizācija, nodalot ar bankas pamatdarbības operācijām nesaistītus aktīvus.

Realizējot šo mērķi, Krājbankas valde pieņēmusi lēmumu palielināt SIA LKB Rīgas īpašumi pamatkapitālu no 2000 latu līdz 2,379 miljoniem latu un SIA Jēkaba 2 pamatkapitālu - no 2000 latu līdz Ls 2,645 miljoniem latu. Pamatkapitāls palielināts, ieguldot tajā Krājbankai piederošos nekustamo īpašumu objektus.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Banku pagājušā gada zaudējumi 773,4 miljonu latu apjomā par 191 miljonu latu pārsniedz visu banku iepriekšējos gados gūto nesadalīto peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka 2009. gada beigās iepriekš banku gūtā un dividendēs nesadalītā peļņa kopumā bija 582,4 miljoni latu, kas savukārt bija par 17,7 % mazāka nekā pirms gada.

Lai segtu zaudējumus bankas pagājušā gada laikā ievērojami – par 82 % jeb 728,3 miljoniem latu palielinājušas savus pamatkapitālus, kuru apjoms 2009. gada beigās sasniedza 1,617 miljardus latu.

Par 51,4 miljoniem latu, līdz 52,08 miljoniem latu banku pamatkapitāla palielinājums nācis no Lielbritānijas, bet pagājušā gada laikā papildu 25,66 miljoni latu banku pamatkapitālā «nākuši» no Maltas, sasniedzot 33,1 miljonu latus.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 302 jauni subjekti, kas ir par 107 mazāk nekā pirms nedēļas.

Kā informēja UR pārstāvji, no kopējā skaita visvairāk jeb 284 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 6 - kooperatīvās sabiedrības, 32 - biedrības.

Lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Reinvest ar divu miljonu latu pamatkapitālu, aiz sevis atstājot SIA LP īpašumi ar 1,43 miljonu latu pamatkapitālu.

Tāpat pagājušajā nedēļā reģistrēta SIA Adazi Assets ar 1,136 miljonu latu lielu pamatkapitālu un SIA Haver Invest ar 300 tūkstošiem latu. Savukārt ar 101,7 tūkstošu latu pamatkapitālu reģistrēts SIA Dobeles namsaimnieks, apvienojot SIA Namnieks, SIA Sesava KP un SIA Gardenes Nami.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīts 209 jauns subjekts, kas ir par 8 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 200 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 8 individuālie komersanti.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā bijis SIA Grunewald Residence ar 6,6 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Jura Alunāna iela 2, bet vienīgais valdes loceklis – Edgars Vadzītis. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Reģionālā investīciju banka.

Otrs lielākais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Jaunā Teika Ausma ar 5,2 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Ropažu iela 10 k-1 - 1, bet vienīgais valdes loceklis – Andrejs Martinovs.

Valdība šodien piekrita, ka Privatizācijas aģentūra (PA) kā akcionārs palielina a/s Parex bankas pamatkapitālu, žurnālistus informēja premjera pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).

Pamatkapitālu plānots palielināt par 20 miljoniem latu un, pēc ministra teiktā, tas neprasīs papildu budžeta līdzekļus, jo pamatkapitāla palielināšanai tiks izmantota daļa no uzkrātajiem procentiem par bankā izvietoto valsts termiņnoguldījumu.

"Gribam, lai banka turpināt darbību atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosacījumiem par kapitāla pietiekamību," pamatoja Štokenbergs.

Valdība atbalstīja arī attiecīgas izmaiņas PA statūtos. Jau ziņots, ka Parex bankas valde sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci šā gada 26.augustā, kurā tiks lemts par pamatkapitāla palielināšanu par 20 miljoniem latu.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 287 jauni subjekti, kas ir par 11 vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 28 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 270 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 14 – individuālie komersanti, 25 - biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 139 subjekti, kas ir par 39 mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais komersants, vērtējot pēc pamatkapitāla, ir AS RB Rail – 1,95 miljoni eiro. Otrs lielākais uzņēmums bijis SIA SBC Property ar 1,5 miljonu eiro pamatkapitālu, bet trešais – SIA PC Investīcijas ar 320 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrēta SIA Pata Board ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu un SIA Cērpji ar 48,7 tūkstošu eiro lielu pamatkapitālu.