Citas ziņas

Par informāciju laikrakstā Dienas Bizness

, 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Ar šo AS Staburadze valde paziņo, ka ir saņēmusi sekojošu informāciju no tās akcionāra NR Confectionary AB, kas atspoguļota šīsdienas laikrakstā Dienas Bizness.

AS Laima, AS Staburadzes un AS Gutta īpašnieks NP Confectionary AB gatavojas pirkt vairākus uzņēmumus ārpus Latvijas, investējot ap 300 milj. Eiro divos gados.

NP Confectionary AB izpilddirektors AS Laima padomes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atklāj, kas paredz jaunu kompāniju iegādi, kas nodarbojas ar saldumu, dzērienu un ātri un ērti pagatavojamo produktu ražošanu.

Patlaban tiek apzināti uzņēmumi Baltijas valstīs un tām tuvumā esošajos tirgos - Pēterburgā, Maskavā, Polijā, kur NP Confectionary AB jau pieder Lider Artur, kā arī Čehijā, Skandināvijā un interese ir arī par Lielbritāniju. Šobrīd aktīvs darbs notiek ar 12 projektiem un šo uzņēmumu apgrozījums ir, sākot no pieciem līdz 150 miljoniem eiro. J. Jonaitis klāstīja, ka jau tuvākajā laikā noslēgsies viena ātri un ērti pagatavojamas pārtikas uzņēmuma iegādes darījums vienā no kaimiņvalstīm, taču viņš pagaidām neatklāja kompānijas nosaukumu. Savukārt, raksturojot Krievijas tirgu, J. Jonaitis norāda, ka pēdējos gados uzņēmumi ir ļoti strauji attīstījušies un investīcijas tajos, iespējams, ir bijušas daudz intensīvākas nekā Baltijā. Krievijas uzņēmumi ir tehniski un tehnoloģiski daudz labāk aprkoti un produktu kvalitāte ir augstāka nekā Latvijā. „Ir atsevišķas sfēras, kur redzam, ka kompānijas kvalificējas diviem svarīgiem faktoriem - augošs pārtikas tirgus un otrs - mēs varam pievienot savas zināšanas vai gūt labumus, apvienojot jaunos uzņēmumus ar tiem, kas jau mums ir tagad,” tā J. Jonaitis.

J.Jonaitis neizslēdz iespēju, ka ar laiku varētu esošos novirzienus papildināt vēl ar citiem, bet pagaidām attīstība notiks jau nosauktajos. „Mums šobrīd novirziens ir ļoti skaidrs - esam ieguvuši pieredzi, zināšanas un sapratuši, kas konkrētajā nozarē jādara, lai gūtu maksimālu peļņu. Ja ejam jaunā segmentā, tad jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai to darītu,” tā J. Jonaitis. NP Confectionary īpašnieka Nordic Partners izstrādāto plānu uzņēmums gatavojas realizēt darbībā ar Islandes banku Landsbank, kas jau šobrīd ir NP Confectionary AB sadarbības partneris.

NP Confectionary AB ietilpstošo uzņēmumu apgrozījumu līdz 2009. gadam, salīdzinot ar pērno gadu, plānots palielināt par 85%. J. Jonaitis uzskata, ka tas iespējams, jo pārtikas nozares ir ļoti strauji augošas. Otrkārt, šogad un nākamgad jau esošajos uzņēmumos intensīvi tiks investēts jaunās tehnoloģijās un jaunu produktu izstrādē. Tāpat vērā ņemami budžeti paredzēti tirdzniecības marku atpazīstamībai, tiesa, tos viņš nekonkretizēja.

Jāpiebilst, ka kompānijai ir būtisks tirdzniecības apjomu pieaugums ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Baltijas tirgu NP Confectionary AB uzskata par svarīgāko jeb tirgus Nr. 1. „Mums ir ļoti stingra ticība, ka pārtikas industrijai Baltijas tirgū ir ļoti laba nākotne tuvākajos piecos līdz 10 gados,” tā J. Jonaitis. Savukārt esošo un plānoto kompāniju gada apgrozījums 2009. gadā varētu sasniegt 339 miljonus eiro, kas ir par 306% vairāk nekā 2006. gadā.

Kompānijas mērķis ir izveidot stipru un pelnošu holdingu, ar kuru 2009. gadā startēt vienā no Skandināvijas valstu biržām, kļūstot par publisku kompāniju. Pagaidām vēl nav zināms, uz kuru valsts biržu doties, taču esot skaidrs redzējums un plāns, kā to darīt.

„Sākumā jāsasniedz kritiskā masa uzņēmumu portfelim, kura varētu būt apgrozījumā virs 300 miljoniem eiro, un tad kompānija varētu būt interesants investīciju objekts investoriem kādā no Skandināvijas valstu biržām,” tā J. Jonaitis.

Jau ziņots, ka AS Laima un AS Staburadze akcionāri, izvērtējot akciju kotācijas lietderību un efektivitāti, pēc aptuveni mēneša ilgas atrašanās Rīgas Fondu biržā nolēma pārtraukt akciju kotāciju biržas Brīvajā sarakstā un izslēgt akcijas no tā.

Tagad, izsakot obligāto akciju pārdošanu mazajiem akcionāriem, uzņēmumu īpašnieki varēs brīvi rīkoties ar kompāniju, to attīstot un sagatavojot jaunam cēlienam, ceļā uz kādu no Skandināvijas biržām. Drīzumā gaidāmas izmaiņas arī Latvijā, jo AS Laima un AS Staburadze ražotnes tiks pārceltas uz Granīta ielu Salaspils lauku teritorijā, kur jau ir rezervēta teritorija jaunas rūpnīcas celtniecībai. Patlaban izstrādāts rūpnīcas tehniskais projekts un notiek sagatavošanās darbi, lai saņemtu atļaujas nepieciešamo darbu veikšanai. 2009. gads ir termiņš, kad jāsāk darboties jaunajai ražotnei. Plānotās investīcijas jaunajā ražotnē ir ap 20 miljoni Ls - gan ražotnes celtniecība, gan tehnoloģiju atjaunošana. Celtniecībā kompānija naudu neinvestēs, to darīs Nordic Partners piederošā NP Properties, bet AS Laima un AS Staburadze telpas īrēs.

Ar nekustamo īpašumu Rīgas centrā, kur patlaban atrodas abas ražotnes, pēc to pārcelšanas nodarbosies NP Properties. Lai arī ik pa laikam sabiedrībā parādās runas par it k iespējamu AS Laima un AS Staburadze pārdošanu, J. Jonaitis tās nosauc par spekulatīvām, jo esot desmitiem interesentu, kas vēlētos nopirkt saldumu ražotājas, un piedāvājumi birstot kā no pārpilnības raga - līdz šim interesi izrādījušas gan lielas ārvalstu kompānijas, taču „kompānijas mēs nepārdosim, jo paši redzam kā tās varam attīstīt,” piebilst J. Jonaitis.

Saldumu tirgus ir augošs, atsevišķās saldumu kategorijās Baltijas tirgū pērn pret 2005. gadu pieaugums bijis 15 - 20%, liecina abu saldumu ražotāju dati. Patlaban AS Laima un AS Staburadze ieņem līderpozīcijas saldumu biznesā Baltijas tirgū.

Ar cieņu,

Normunds Ozoliņš

Valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā ir notikušas pārmaiņas laikraksta Dienas bizness redakcijā – Līga Dzirnekle atstāja galvenās redaktores amatu un uzņēmuma vadība izteica piedāvājumu izpildredaktorei Dacei Andersonei turpmāk vadīt redakciju, un no šā gada 1. februāra laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore būs Dace Andersone, kas jau šobrīd sāk pārņemt un pildīt galvenās redaktores pienākumus.

Pēc pavadītiem gandrīz 15 gadiem laikrakstā Dienas bizness – sākot kā žurnāliste, vēlāk kā komentāru nodaļas redaktore, tad kā galvenā redaktore, Līga Dzirnekle ir pieņēmusi lēmumu doties pretī jaunai izaugsmei un gūt jaunu pieredzi. Kā norāda Līga Dzirnekle, šāds lēmums ir viens no grūtākajiem lēmumiem, kurus vadītājiem jāpieņem, taču labi pārdomātas un laikus veiktas pārmaiņas ir viens no būtiskākajiem dzinējspēkiem personības un uzņēmumu izaugsmei.

Jaunā laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone līdz šim ir bijusi Dienas biznesa izpildredaktore, pirms tam strādājusi Dienas biznesā kā ziņu redaktore, arī kā pielikumu redaktore un korespondente. Kopumā Dienas biznesa redakcijā uzkrāta pieredze 11 gadu garumā, savukārt pieredze žurnālistikā ir 17 gadi, jo žurnālistes darba gaitas uzsāktas privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas. Izglītība iegūta Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forbes izveidojis 2000 pasaules lielāko kompāniju sarakstu, kura pirmās vietas ieņem ASV kompānijas: divas bankas un viens konglomerāts.

Pasaules lielāko kompāniju Top 10:

1. Citigroup, ASV (darbības joma - banku bizness);

2. General Electric, ASV (konglomerāts);

3. Bank of America, ASV (banku bizness);

4. American Intl Group, ASV (apdrošināšana);

5. HSBC Group, Lielbritānija (banku bizness);

6. ExxonMobil, ASV (naftas un gāzes bizness);

7. Royal Dutch/Shell Group, Nīderlande (naftas un gāzes bizness);

8. BP, Lielbritānija (naftas un gāzes bizness);

9. JPMorgan Chase, ASV (banku bizness);

10. UBS, Šveice (diversificētas finanses).

Kompāniju Top 10 pēc tirgus vērtības (miljardi ASV dolāru):

1. ExxonMobil 362.53, ASV (naftas un gāzes bizness);

2. General Electric 348.45, ASV (konglomerāts);

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikrakstu Diena vadīs Dace Andersone

, 02.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Antonova afēras upuri iziet ielās

NOZARE.LV, 15.12.2011

Laikraksta "Telegraf" žurnālists Aleksandrs Dubkovs piedalās protesta akcijā, lai pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību par uzņēmuma vadītāju nelikumīgo rīcību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar DB galveno redaktori Līvu Melbārzdi

Lelde Petrāne, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperti izsaka prognozes par Dienas nākotni

BNS, Nozare.lv, Diena.lv, 13.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmēju vidū lasītākajiem laikrakstiem Dienas Bizness no šodienas piedzīvo jaunas izmaiņas un gatavs būt uz viļņa arī šajā pārmaiņu laikā.

emDienas Bizness/em mainās To Db vadība uzsvēra uzņēmuma rīkotajās brokastīs ar sadarbības partneriem - mediju aģentūrām. Tikšanās laikā reklāmas nodaļas vadītājs Juris Rožkalns apbalvoja 2008. gada labākos Dienas Biznesa sadarbības partnerus, kuru Reklāmas aģentūru TOP 3 iekļuvuši Media House, Omnicom Media Group (OMG Latvia, OMD Latvia PHD Latvia) un MMS Communications (Starcom, Zenithoptimedia, Reactive). Tāpat viņš atzinīgi novērtēja veiksmīgu sadarbību ar vadošajām Reklāmas aģentūrām: Media Scope, Inspired Communicatins, Mediacom Latvia, Carat, Media Bridge, Creative Media Services, Media Pool, Media Planning Group, Reklāmas līnija L un L.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB sāk jaunu iknedēļas rubriku Eksportspēja.

Daudzi Latvijas uzņēmumi rūkošo iekšējo patēriņu kompensē eksporta tirgos. Tiesa, lai eksports kļūtu par veiksmes atslēgu nepieciešami tirgū pieprasīti, konkurētspējīgi produkti un pakalpojumi par ārzemniekiem pieņemamām cenām. Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas prezidents Vitālijs Skrīvelis norāda: «Farmācijas tirgus pasaulē ik gadu būtiski pieaug un arī Latvijas ražotājiem ir lieliskas iespējas iegūt daļu no šī pieauguma.»

Jāvadā uz Lietuvu

Lai Latvijas pārtikas ražotāji varētu realizēt savus produktus IKI un Cento veikalos, tiem pašiem sava prece būs jānogādā centralizētajā loģistikas centrā Paņevēžā. Ražotāji uzskata, ka šī iecere ir absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2007. gadu reklāmas apjomi Latvijas biznesa laikrakstos pēc bruto cenas pieauguši par 3.5%, liecina TNS Latvia sniegtā informācija.

«Saskaņā ar TNS Reklāmu reģistra datiem, šis pieaugums ir 3,5%, kas uztverams kā biznesa laikrakstu stabilitātes rādītājs,» stāsta TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters. «Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to var secināt, ka reklāmdevēji paļaujas uz šo izdevumu mērķauditoriju arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos.»

Izdevniecības Dienas bizness reklāmas daļas vadītājs Juris Rožkalns piekrīt, ka reklāmas apjoma pieaugums biznesa laikrakstos skaidrojams ar stabilitāti. «Pēdējos gadus ir audzis laikraksta Dienas bizness abonentu skaits, kas šogad nostabilizējies virs 10 tūkstošiem. Patreizējā ekonomiskajā situācijā tirgū notiek ievērojamas izmaiņas, un līdz ar to uzņēmumu vadošo darbinieku pieprasījums pēc profesionālas biznesa informācijas pieaug gan laikrakstā, gan internetā. Līdz ar to reklāmas apjomi palielinās, pateicoties laikraksta auditorijas stabilitātei,» tā J. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministrus pensiju gadi īpaši nesatrauc

, 15.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā iepazīties ar ministru atbildēm uz jautājumu: "Kuru ieguldījuma plānu un līdzekļu pārvaldītāju pensiju otrajā līmenī Jūs esat izvēlējies?"

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris - Aizsardzības ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Vineta Kleine, atbildot uz Db.lv jautājumu, atsūtīja sekojošu atbildi: "Jūsu jautājums nav saistīts ar Ata Slaktera aizsardzības ministra amatu vai aizsardzības sistēmu kopumā, tāpēc atbildi Jums nevarēšu sniegt."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods - Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka ministrs kā līdzekļu pārvaldītāju ir izvēlējies SEB Unibanku, ministrs uzreiz nevarēja atcerēties, kurš ieguldījumu plāns viņam ir, bet laikam esot SEB aktīvais plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina noteikt patriotiskāko uzņēmēju

Raivis Spalvēns, DB, 13.10.2008

Aigars Rostovskis (Turība, no kreisās), Elīna Egle (LDDK), Dace Andersone (Dienas bizness) un Gastons Neimanis (Dienas bizness) aicina sabiedrību balsot par Latvijas patriotiskāko darba devēju.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas deviņdesmitgades pasākumu ietvaros tiks rīkota aptauja par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju.

Aigars Rostovskis (Turība, no kreisās), Elīna Egle (LDDK), Dace Andersone (Dienas bizness) un Gastons Neimanis (Dienas bizness) aicina sabiedrību balsot par Latvijas patriotiskāko darba devēju.To organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, SIA, augstskolu Turība un Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju. Balsot par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju ikvienam iespējams, sākot ar šodienu, portālā www.latvijaspatrioti.lv. Portālā jau ir izvietots pretendentu saraksts, kas veidots, balstoties uz laikraksta Dienas bizness TOP 500 un pētot LDDK biedru darbus, tomēr ikviens ir aicināts izvirzīt arī savu pretendentu. Par Latvijas patriotiskākā uzņēmēja titulu var cīnīties personība, ar kuru lepojas ne tikai darbinieki un partneri, bet arī sabiedrība kopumā. Tāpat pretendentam ir jābūt sabiedriski aktīvam, viņam jāiedvesmo, jābūt ar vīziju par nozares, reģiona un valsts attīstības perspektīvām. Balsošana noslēgsies novembra vidū, un titula ieguvējs tiks nosaukts svinīgā pasākuma laikā 20. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādus un līdzīgus «komplimentus» Db kolektīvs ir nereti saņēmis tieši un netieši pēdējo dienu laikā. Protams, tas noticis saistībā ar nesenajiem notikumiem māsas laikrakstā Diena, kā rezultātā daļa Dienas kolektīva kļuva par leģendārajiem «aizgājējiem» un teju vai nacionālajiem varoņiem, bet Dienas biznesa kolektīvs kļuvis par nodevējiem.

Varbūt ir vērts paraudzīties uz notikumiem no«streiklaužu» skatpunkta. Pirmkārt, neviens mūs, Dienas biznesu, neaicināja būt par sabiedrotajiem iedomātā streikā vai kādā ideoloģiskā cīņā par vienu vai otru principu aizstāvēšanu. Brīdī, kad vadošie Dienas darbinieki pameta redakciju, skandēdami saukļus par to aptraipītajiem principiem, notikumu gaita sāka atgādināt farsu par karu par preses brīvību, kur neviena no pusēm ne mazākajā mērā vairs neuztraucās par sabiedrības tiesībām uz patiesu un neatkarīgu informāciju, jo vieni ir aizņemti, mēģinot novērst reālu vai iedomātu sabotāžu, bet otri ir aizņemti, spēlējot preses brīvības partizānus tuvējā krodziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbu pārtrauc SIA Izdevniecība Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa

Dienas Bizness, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpēji vienojoties, ar šā gada 5.aprīli, darbu pārtrauc Indra Lazdiņa, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore.

Indra Lazdiņa laikrakstā Dienas Bizness strādājusi no 1999. gada, kā laikraksta galvenā redaktore no 2009.gada.

Pagaidām laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktora pienākumus pildīs SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis Jānis Ogsts.

SIA Izdevniecība Dienas Bizness izdod lielāko biznesa laikrakstu Latvijā Dienas Bizness un nodrošina biznesa ziņu portāla db.lv darbību. Tāpat nodarbojas ar semināru un konferenču organizēšanu, speciālizēto biznesa rokasgrāmatu izdošanu.

AS Diena ir viena Latvijas lielākajām mediju grupām. Koncerna pamatdarbības veids ir drukāto mediju izdevējdarbība, tā galvenās aktivitātes ir saistītas ar nacionālo laikrakstu, reģionālo laikrakstu un mēneša žurnālu izdošanu, interneta ziņu portālu veidošanu, kā arī avīžu un žurnālu poligrāfijas un preses loģistikas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgākie tirdzniecības centri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu.

Vērtējot tirdzniecības centru darbību pērn, jāņem vērā kopējās mazumtirdzniecības tendences valstī – mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pērn, neskaitot auto degvielas tirdzniecību, sasniedzis 2,9 mljrd. Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to tirdzniecības centru, kuri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu, darbība jāvērtē kā veiksmīga, un saskaņā ar Dienas biznesa apkopoto informāciju par TOP tirdzniecības centriem tas izdevies lielākai daļai. Plašāk lasiet laikraksta Dienas bizness publikācijā jūlijā.

Db.lv jau ziņoja, ka ambiciozi šajā lauciņā sevi pieteicis jauns spēlētājs RetailBaltic («Lai piesaistītu investorus, apkopos datus par Rīgas lielveikaliem» http://www.db.lv/tirdznieciba/lai-piesaistitu-investorus-apkopos-datus-par-rigas-lielveikaliem-241339), kas plāno apkopot svarīgākos datus par visiem šobrīd Rīgā esošajiem iepirkšanās centriem un iegūtie dati tiks izmantoti, lai izveidotu pārskatu potenciālajiem ārvalstu investoriem. Turklāt tiek apgalvots, ka šāda mēroga apkopojums Latvijā vēl ne reizi nebūšot veikts. RetailBaltic (īstajā vārdā SIA Tosun Consulting) būs pamatīgi jāpiestrādā, lai pierādītu sevi šajā lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir tāds jocīgs laiks: pavasaris jaušams gaisā, kaut arī mijoties ar cīruļputeņiem, tūliņ, tūliņ sprāgs pumpuri un sāksies jauns, auglīgs periods.

Šādā pat laikā pirms 17 gadiem 13. aprīlī sāka iznākt laikraksts Dienas bizness. Šo 17 gadu laikā kopā ar Jums, lasītājiem, esam piedzīvojuši gan «treknos» gadus, gan arī liesākus.

Šai laikā, kad drukātie mediji ne vien Latvijā, bet arī citviet izjūt gan lasītāju paradumu maiņu, gan vispārēju ekonomikas tempu piebremzēšanos, atsevišķi no izdevumiem pat tiek slēgti, mēs investējam attīstībā, lai, sagaidot Dienas biznesa 17. dzimšanas dienu 13. aprīlī, saviem lasītājiem pasniegtu dāvanu.

Ieklausoties mūsu lasītājā un domājot par tā prasībām pēc informācijas, Dienas bizness savas pastāvēšanas laikā jau ceturto reizi ir dzimis jaunā izskatā un ar saturiskām izmaiņām. Lasītāji, Jūs šodien saņemat ērtāk lasāmu avīzi, ar vairāk informācijas (koncentrēti par būtisko), ar aktīvu pozīciju cīņā pret biznesu bremzējošām norisēm, ar pozitīvu skatu ceturtdienas tematiskajās lapās «Spītējot krīzei» un ar pilnīgi jaunu piektdienas izdevumu: «DB Numurs nedēļas nogalei» (dziļāk par aktuālo), kurā būs lasāmi plašāki viedokļi, speciālistu komentāri un vērtējums, analītika un intervijas. Tas viss līdztekus jau pazīstamām un iemīļotām tematiskām lapām un dažādiem pielikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru