2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ienesīgums no 2003. gada sākuma ir bijis 5.54 %, bet Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ienesīgums bija 4.05 % gadā. Baltikums Konservatīvais ieguldījumu plāns veiksmīgi noslēdza 2003. gadu: ceturtajā ceturksnī plāna aktīvi pieauguši par 73 % un piesardzīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā plāna ienesīgums no darbības sākuma sasniedza 5.54 %. 2003. gada 4. ceturksnī plāna sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un finansu tirgus vispārējām attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem konservatīvā tipa plāniem bija 3.08 % (gada %), bet Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna 2003. gada 4. ceturkšņa ienesīgums bija 3.18 % (gada %), bet plāna ienesīgums no gada sākuma bija 5.54 % (gada %). Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (63 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (15 %), termiņnoguldījumi (15 %), nauda (7 %). Baltikums Universālais ieguldījumu plāns 4. ceturksnī plāna aktīvi pieauga par 36 % un veiksmīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā decembra ienesīgums plānam bija 15.8 % (gada%). Plāna 2003. gada 4. ceturkšņa sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un vispārējām finansu tirgus attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem aktīvās investīciju politikas Valsts fondēto pensiju shēmas plāniem bija 5.13 % (gada %), bet Baltikums Universālā ieguldījumu plānam — 5.51 % (gada %), savukārt plāna ienesīgums no darbības sākuma bija 4.05 % (gada %). Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (57 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (12 %), komercsabiedrību kapitāla vērtspapīri termiņnoguldījumi (17 %), nauda (6 %). Ralfs Drēska, Baltikums Asset Management (planu pārvaldītājs) valdes priekšsēdētājs: «Baltikums Asset Managenent 2004. gadā plāno saglabāt esošo ieguldījumu portfeļa struktūru, bet ņemot vērā aktuālos notikumus finanšu tirgos, var tikt samazināts kāda ieguldījuma īpatsvars portfelī. Prognozējot plāna iespējamo ienesīgumu, balstamies uz finanšu tirgus attīstības prognozēm 2004. gadam: plāna ienesīgums iespējams saglabāsies 2003. gada līmenī vai būs nedaudz augstāks, jo tikai šogad tika uzsākta plāna darbība, zināmu laiku tika uzkrāti finanšu līdzekļi, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu izveidot plāna ieguldījumu portfeli. Šogad plānots ieguldījumu portfelī palielināt noguldījumu un komercsabiedrību parāda vērtspapīru īpatsvaru Konservatīvajam plānam.»

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Par grozījumiem atvērto ieguldījumu fondu Baltic Index fonds, Valsts obligāciju fonds un Internacionālo akciju fondu fonds prospektos.

2007.gada 10.aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir reģistrējusi grozījumus atvērto ieguldījumu fondu Baltic Index fonds, Valsts obligāciju fonds un Internacionālo akciju fondu fonds prospektos.

Visi grozījumi stājas spēkā 2007.gada 07.maijā.

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem:

1.izmainīta informācija Baltikums Asset Management IPAS padomes sastāvā.

Izmaiņas būtiski neietekmēs fondu ieguldījumu portfeļus un fondu ieguldītājus.

Fondu prospekti ir pieejami Baltikums Asset ManagementIPAS un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapās.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzās Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu. Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Konkursā varēja piedalīties līdzekļu pārvaldītāji ar vismaz divu gadu pieredzi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, kuru pārvaldīto ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums nav zemāks par Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgumu. Līdzekļu pārvaldītāji uz Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrātā kapitāla saņemšanu konkurs�� varēja pretendēt katrs ar vienu ieguldījumu plānu, kura ieguldījumu politika ir identiska Valsts kases ieguldījumu plāna ieguldījumu politikai, proti, tādu ieguldījumu plānu, kurš neparedz ieguldījumus komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros.

Par grozījumiem atvērto ieguldījumu fondu Baltix Index fonds, Valsts obligāciju fonds un Internacionālo akciju fondu fonds prospektos.

2007.gada 11.janvārī IPAS baltikums Asset management valde apstiprināja grozījumus atvērto ieguldījumu fondu Baltic Index fonds, Valsts obligāciju fonds un Internacionālo akciju fondu fonds prospektos. Visi grozījumi stājās spēkā 2007.gada 12.oktobrī.

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem:

1.izmainīta informācija par Baltikums Asset Management IPAS pamatkapitālu.

2.izmainīta informācija par Baltikums Asset Management IPAS piedalīšanos citās

uzņēmējsabiedrībās

Izmaiņas būtiski neietekmēs fondu ieguldījumu portfeļus un fondu ieguldītājus.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzies Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu.

Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Rīgas Fondu biržas valde sēdē 14.augustā nolēma ar 16. augustu iekļaut biržas Ieguldījumu fondu sarakstā apakšfondu AB.LV Emerging Markets EUR Bond Fund un AB.LV Global EUR ETF Fund ieguldījumu apliecības, liecina informācija Rīgas fondu biržā.

Pašlaik Rīgas Fondu biržas Ieguldījumu fondu sarakstā jau iekļautas ieguldījumu

fondu AB.LV Emerging Markets Bond Fund un AB.LV Global ETF Fund ieguldījumu

apliecības.

Sākotnēji šo fondu ieguldījumu valūta bija ASV dolārs, bet fondu pārvaldnieks

AB.LV Asset Management IPAS ir veikusi grozījumus minēto atvērto ieguldījumu

fondu prospektos, katra ieguldījumu fonda ietvaros izveidojot divus apakšfondus, tādējādi nodrošinot iespēju ieguldīt gan ASV dolāros, gan eiro.

Ieguldījumu apakšfondi eiro valūtā reģistrēti Latvijas Centrālajā depozitārijā

2007. gada 26. jūlijā, ieguldījumu apakšfonda AB.LV Global EUR ETF Fund ISIN

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupas akcionāri vēlas pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa, liecina AS Akciju komercbankas Baltikums sniegtā informācija Rīgas Fonda biržai.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa.

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Sākot ar šā gada 8. oktobri SEB Unibanka saviem klientiem piedāvā jaunu ieguldījumu veidu - SEB fondu fondus.

Ja līdz šim ieguldītāji varēja izvēlēties kādu no SEB grupas piedāvātajiem SEB ieguldījumu fondiem, tos pēc izvēles arī kombinējot, tad ar SEB fondu fondu palīdzību ieguldītājiem būs jāizvēlas tikai ieguldījumu stratēģija, un atbilstoši šai stratēģijai SEB grupas ieguldījumu speciālisti jau būs sakombinējuši nepieciešamos ieguldījumu fondus.

SEB Unifondu izpilddirektors Normunds Igolnieks: "Fondu fondi pēc būtības ir gatavs risinājums jeb stratēģija klientiem, kas vēlas nopelnīt, bet nezina, kurā no ieguldījumu fondiem investēt un tiem nav laika sekot līdz finanšu tirgos notiekošajam. Fondu fonds veic ieguldījumus citos ieguldījumu fondos pēc noteiktas stratēģijas. Cilvēkam atliek izvēlēties tikai stratēģiju, līdzīgi, kā mēs esam pieraduši Latvijas situācijā to darīt pensiju 2. līmeņa gadījumā."

Latvijas kompānijas AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Rīga Re, kas veido vienotu mārketinga grupu, ir paziņojušas par neauditētajiem 2003. gada darbības rezultātiem. Grupas parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms 2003. gadā ir pārsniedzis 26.51 milj. Ls, bet bruto atlīdzību apjoms 2003. gadā ir 6.555 milj. Ls. Akciju sabiedrībā Baltikums Apdrošināšanas Grupa ietilpst Latvijas kompānijas AAS Baltikums un AAS Baltikums Dzīvība, kā arī Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas. 60 % Baltikums Apdrošināšanas Grupas akciju īpašnieks ir pārapdrošināšanas kompānija AS Rīga Re. Savukārt, AAS Baltikums (risku apdrošināšana) pēc neauditētajiem 2003. gada darbības datiem ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 5.741 milj. Ls līdz 9.5 milj. Ls. Tas ir par 65 % vairāk nekā 2002. gadā. Bruto atlīdzību apjoms gada laikā ir palielinājies no 1.420 milj. Ls līdz 2.3 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk salīdzinājumā ar 2002. gada rezultātiem. AAS Baltikums 2003. gadā ir dubultojusi savu peļņu — pēc neauditētajiem datiem tā ir 120 tūkst. Ls (2002. gadā kompānijas peļņa bija 63 tūkst. Ls). AAS Baltikums Dzīvība (dzīvības apdrošināšana) pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 1.4 milj. Ls līdz 1.830 milj. Ls (pieaugums ir 31 %). Savukārt, bruto izmaksas ir palielinājušās no 0.953 milj. Ls līdz 1.428 milj. Ls. Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas (risku apdrošināšana) 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 7.711 milj. Ls līdz 8.192 milj. Ls, kas par 6 % pārsniedz 2002. gada rādītājus. Bruto atlīdzību apjoms ir 1.477 milj. Ls. Kompānijas peļņa ir pieaugusi no 183.5 tūkst. Ls līdz 266.7 tūkst. Ls. Pārapdrošināšanas kompānija Rīga Re pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto prēmiju apjomu no 3.844 milj. Ls līdz 6.99 milj. Ls. Neauditētā peļņa pēc 2003. gada rezultātiem ir 200 tūkst. Ls.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

IPAS Citadele Asset Management valdes locekļa amatu atstājis Sergejs Zaicevs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tādējādi sabiedrības jūlija valdes sēdē apstiprināti grozījumi uzņēmuma pārvaldībā esošo ieguldījumu fondu prospektos.

Sabiedrības pārvaldībā esošo ieguldījumu fondu AIF Citadele Eastern Europe Fixed Income Fund, Citadele Ukrainian Equity Fund, Citadele Russian Equity Fund, Citadele Caspian Sea Equity Fund, Citadele Strategic Allocation Funds un SIF Citadele Baltic Real Estate Fund – II prospektos veikti grozījumi sakarā ar izmaiņām Citadele Asset Management valdes sastāvā, kā arī sakarā ar izmaiņām SIF Citadele Baltic Real Estate Fund – II investīciju komitejas sastāvā.

Citadele Asset Management valdes sastāvā ietilpst valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks, kurš šī uzņēmuma vadībā darbu uzsāka pērnā gada nogalē, un valdes loceklis Zigurds Vaikulis, kurš kopš 2011. gada atbild par Citadele Asset Management portfeļu pārvaldīšanu.

Lai gan līdz šī mēneša beigām Valsts kases ieguldījumu plāna dalībniekiem ir jāizvēlas kāds cits viņu pensijām uzkrāto līdzekļu pārvaldītājs, to izdarījuši tikai 5,3% Valsts kases plāna dalībnieku.

Valsts kases ieguldījumu plāna (VK IP) dalībnieku aktivitāte, mainot līdzekļu pārvaldītāju, ir ļoti zema. Par to liecina aktuālā statistika: mēneša laikā līdzekļu pārvaldītāja maiņu veikuši tikai 4774 VK IP dalībnieki, kas ir 5,3% no kopējā VK IP dalībnieku skaita. Šā gada 1.augustā VK ieguldījumu plānā bija 90470 dalībnieki, bet 1. septembrī - 85696 dalībnieki, Db.lv informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Edīte Olupe.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 83,5 tūkstošiem VK ieguldījumu plāna dalībnieku ir izsūtījusi paziņojumus, informējot par nepieciešamību mainīt līdzekļu pārvaldītāju un aicinot līdz 2007. gada 28. septembrim izvēlēties citu līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.