Krievijas „Hansabank” valdes priekšsēdētājs Druvis Mūrmanis bankas direktoru padomei iesniedzis atlūgumu. Par jauno „Hansabank Group” Krievijas nodaļas vadītāju kļūs Māris Mančinskis, kurš šobrīd ir Latvijas „Hansabankas” Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs. Druvis Mūrmanis turpinās darbu līdz maija otrajai pusei, līdz brīdim, kad jaunais bankas vadītājs saņems Krievijas Centrālās bankas akceptu. Druvis Mūrmanis: „Es esmu nostrādājis Hansabank Group 13 gadus. Man bija lieliska iespēja attīstīties un risināt sarežģītus, bet interesantus uzdevumus. Pēdējie divi gadi Krievijā ir kļuvuši par visinteresantāko periodu manā karjerā. Esmu pārliecināts, ka Hansabank realizēs Krievijā visus savus plānus. Mani tālākie plāni nav saistīti ar banku jomu, esmu nolēmis izmēģināt savus spēkus privātajā biznesā.” Māris Mančinskis (31 gads) strādā Hansabank Group kopš 1999.gada, sākdams karjeru kā korporatīvās finansēšanas nodaļas vadītājs. No 2004.gada viņš jau atbild par korporatīvo kreditēšanu un finanšu tirgus operācijām. Māris Mančinskis: „Pēc septiņiem gadiem Latvijas Hansabankā, jaunais amats Krievijā ir lieliska iespēja un jauns, interesants uzdevums man.” Māris Mančinskis pabeidzis Latvijas Universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā un Hofstra universitāti ASV ar MBA grādu finanšu jomā.

Valsts garantijas uzņēmējiem realizēs Parex banka, informē Parex bankas vecākais viceprezidents, Korporatīvo un institucionālo klientu apkalpošanas direkcijas vadītājs Druvis Mūrmanis.

28.maijā Druvis Mūrmanis un Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts parakstīja sadarbības līgumu par garantiju saņemšanas iespēju uzņēmējiem. Līgums paredz sadarbību valsts atbalsta sniegšanā uzņēmumiem, nodrošinot iespēju saņemt bankas finansējumu gadījumos, ja uzņēmēja piedāvātais nodrošinājums nav pietiekošs.

«Valsts atbalsta sniegšana uzņēmējiem šobrīd ir ļoti būtisks solis stagnējošās ekonomiskas sildīšanai. Tā ir jauna cerība un stimuls komersantiem turpināt darboties un domāt par jaunām attīstības iespējām. Prieks, ka Parex banka turpina savu atveseļošanos, un šī līguma noslēgšana parāda, ka banka domā ilgtermiņā,» norāda LGA direktors Ivars Golsts.

"Māris Mančinskis ir cilvēks, kas pastrādājis Krievijā, tostarp par bankas vadītāju, nokļuvis tādās krīzes situācijās, kādas šeit sapņos nerādās, krīzes menedžmentā viņam ir liela pieredze," atzīmē viņa bijušais kolēģis Druvis Mūrmanis, šodien vēsta Dienas bizness.

M. Mančinskis, kurš pirmo reizi darbu Hansabankā sāka 1999. gadā un no Swedbank grupas aizgāja pērn, Latvijas Swedbank vadītāja un Swedbank Baltijas struktūrvienības valdes locekļa amatā stāsies 12. februārī. Bankas līdzšinējais vadītājs Māris Avotiņš turpinās strādāt Swedbank Grupas līmenī. Jau vēstīts, ka 1.martā darbu Swedbank grupas vadībā sāks Maikls Volfs (Mikaels Volfs), bet M. Avotiņš darbosies viņa komandā.

Bijušais Hansabankas darbinieks D. Mūrmanis (pirms tam bijis Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un valdes loceklis, Hansabank Grupas finanšu darbībām Krievijā vadītājs, Hansabank vadītājs Krievijā), kurš pēdējo pusgadu kopā ar M.Mančinski darbojās kopā nekustamo īpašumu biznesā Krievijā, Db pauda uzskatu, ka M. Mančinskis ir ļoti laba izvēle.

16.februārī Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

3.Latvijas un Gruzijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dzintars Zaķis (JL), bet par vietnieci - Silva Bendrāte (JL).

4.Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Boriss Cilevičs (SC), bet par vietnieku - Jakovs Pliners (PCTVL).

5.Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais (LPP), bet par vietnieku - Nils Ušakovs (SC).

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAPRESES DIENESTS

Jēkaba ielā 16, Rīga, LV 1811 Tālrunis: 708 7266 o Fakss: 708 7244

Ziņa presei

Ceturtdien, 16.februārī, Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" veidos kopuzņēmumu ar vienu no "Indexo" dibinātājiem un akcionāriem Druvi Mūrmani un finansistu Kristapu Bērziņu, lai attīstītu alternatīvu investīciju fondu pārvaldes sabiedrību, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jaunais kopuzņēmums nākotnē fokusēsies uz zemu izmaksu nekustamo īpašumu fonda izveidi un pārvaldi, kurā ieguldīt varēs gan Baltijas institucionālie investori, gan privātpersonas.

Pēc kompānijas paziņojumā minētā, šobrīd Latvijā nav vietēja nekustamā īpašuma fonda, kas būtu pieejams ieguldījumiem privātpersonām un, kas palīdzētu investoriem ieguldīt vietējā nekustamā īpašuma tirgū un to attīstīt. Jaunā uzņēmuma mērķis būs izveidot tādu nekustamā īpašuma fondu, kas vietējiem ieguldītājiem nodrošinātu labākus nosacījumus nekā citas šobrīd esošās alternatīvas.

Uzņēmums plāno reģistrēt darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tuvākajā laikā un trīs līdz četru mēnešu laikā sākt aktīvu fonda darbību.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums ir SIA Aj-Tech, kura pamatkapitāls veido vairāk nekā 1,6 miljonus latu, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kr. Barona iela 122 K2 – 2, Rīga, savukārt uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Andis Šadurskis, liecina Lursoft dati. Patlaban vēl nav pieejama informācija par kompānijas pamatdarbības veidiem.

Tāpat pagājušajā nedēļā lielāko reģistrēto uzņēmumu vidū ir arī SIA Rail Invest, kuras pamatkapitāls ir 150 tūkst. eiro, un SIA Arena Trade, kuras pamatkapitāls ir 143 tūkst. eiro. SIA Rail Invest valdē darbojas Krievijas Federācijas pilsonis Aleksejs Krivoručko un Latvijas valstspiederīgais Druvis Mūrmanis. Savukārt SIA Arena Trade vadības groži ir Latvijas iedzīvotāja Mihaila Kočņeva rokās.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Latvijā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā tiek izplatīti ļoti dārgi vai pat kaitnieciski produkti, atzina ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

«Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgus analīzi, kas atklāj absurdi dārgu vai pat kaitniecisku produktu izplatīšanu un nelietderīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas izmantošanu daudzu miljonu eiro apmērā. Indexo ir atklājis, ka tirgus dalībnieki - vadošie dzīvības apdrošinātāji un ar tiem saistītās komercbankas - ekspluatē Latvijas nodokļu likumdošanu, tirgū piedāvājot ārkārtīgi neizdevīgus ieguldījumu produktus, kurus daudzos gadījumos pat var uzskatīt par kaitnieciskiem. Šie produkti klientam kļūst pievilcīgi tikai un vienīgi IIN atmaksas dēļ,» pauda ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 1,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 50% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 423 854 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

"Indexo" operatīvā peļņa pirms klientu piesaistes izdevumiem un citiem biznesa projektiem, tādiem kā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) izdevumi un jaunās bankas izveides ieguldījumiem, bija 630 482 eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Indexo" šogad pirmajā pusgadā ieguldīja 773 275 eiro jaunu klientu piesaistē, bet IPO izmaksu daļa, kas attiecināma uz pirmo pusgadu, bija 63 927 eiro. Savukārt jaunas bankas izveides izdevumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 217 134 eiro.

“Šis Indexo ir ļoti nozīmīgs izaugsmes gads, jo stiprinām mūsu pensiju pārvaldes darbību un nesen veiksmīgi noslēdzām akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO), kura mērķis bija piesaistīt investīcijas bankas izveidei,” saka Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Piektdien, 1. augustā tiek uzsākts sabiedrības balsojums par Spīdolas balvas ekonomikā 2008 kandidātiem.

Jau otro gadu pēc kārtas arī Latvijas sabiedrībai tiek piedāvāta iespēja izlemt šīs balvas likteni un paplašināt kandidātu loku, kas pamatoti spētu kandidēt uz šo valsts mēroga balvu ekonomikā.

Izvirzīt savu kandidātu vai nobalsot par kādu no jau nosauktajiem varēs Ekonomistu apvienības 2010 mājas lapā www.ekonomisti.lv, kā arī interneta portālos www.diena.lv un www.apollo.lv, izmantojot banerus ar norādi par balsojumu.

Šogad simtās, divsimtās un trīssimtās anketas aizpildītājs laimēs iespēju doties uz Briseli, ekskursijā uz Eiropas Parlamentu, ko nodrošina Spīdolas balvas ekonomikā atbalstītājs Valdis Dombrovskis, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas Latvijas delegācijas vadītājs. Spīdolas balvu ekonomikā ilggadējais atbalstītājs ir Hipotēku banka, savukārt informatīvo atbalstu sniedz laikraksts Diena un portāls Apollo.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" šī gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi straujāko jaunu klientu skaita izaugsmi, piesaistot 14 359 jaunus pensiju otrā un trešā līmeņa plānu klientus, kas ir par 21,3% vairāk nekā gada sākumā, informē "Indexo" pārstāvji.

Kopējais "Indexo" klientu skaits šī gada 30.jūnijā bija 81 883, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā. "Indexo" aktīvi pārvaldībā šī gada pirmā pusgada beigās bija 484,5 miljoni eiro pretēji 468,4 miljoniem gada sākumā.

Pēdējā gada laikā, tas ir, kopš 2021.gada 30.jūnija, "Indexo" klientu skaits palielinājies par 45% jeb 25 488, bet aktīvi pārvaldībā gada laikā ir auguši par 32% jeb 118,4 miljoniem eiro.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis norāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos "Indexo" piesaistīja gandrīz tikpat jaunu klientu kā visā 2021.gadā kopā, kad jaunu klientu skaits bija 16 468.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" pagājušajā gadā guvusi 220 700 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, informē "Indexo" pārstāvji.

Savukārt "Indexo" grupas, kas ietver arī AS "Indexo atklātais pensiju fonds", peļņa 2021.gadā bija 8910 eiro.

Kompānijā norāda, ka "Indexo" pensiju plānu dalībnieku skaits 2021.gadā pieauga par 33%, sasniedzot 64 800, savukārt uzņēmuma pārvaldīto aktīvu vērtība pagājušā gada beigās sasniedza 468 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 190 miljoniem eiro jeb 67%.

"Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Valdis Siksnis informē, ka šā gada lielākais mērķis ir "Indexo" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošana un jaunas bankas dibināšana.

Jau vēstīts, ka "Indexo" šā gada otrā ceturkšņa beigās plāno īstenot IPO, kura mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku. Paredzēts, ka akcijas tiks kotētas "Nasdaq Rīga" oficiālajā sarakstā.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.