Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes, prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Mēs nevaram investēt maksājumu tehnoloģijās, kuras nespēs sasist lupatās visparastāko maksājumu karti. Nu, piemēram, daudz runā par norēķiniem ar telefonu. Taču, kad es redzu, ka vajag atbloķēt telefonu, atvērt aplikāciju, ieskanēt QR kodu, apstiprināt maksājumu, tad es saku, ka tas noteikti nesasitīs karti, jo darbības soļu ir vairāk. Vienmēr ir jādomā par konkurenci ar maksājumu karti, jo tā mūsu makos būs vēl nākamos piecus desmit gadus,» teica Beļavskis.

Viņš arī atzina, ka inovāciju gadījumā, iespējams, tikai viena ideja no desmit iedzīvojas. «Mana pārliecība ir, ka attīstīsies tikai tās lietas, kuras kā savu ikdienu pieņems klienti. Vorenam Bafetam bija laba definīcija, kuros uzņēmumos investēt. Viņš investēja tajos uzņēmumos, kuri bija klientu prātos, viņu ikdienā. Arī maksājumu jomā ir ļoti uzmanīgi jāvēro, kas kļūs par klientu ikdienu, un par ko cilvēki tikai pateiks, jā, šis ir interesanti un forši, bet par viņu ikdienu tas nekļūs. To vislabāk var redzēt, vērojot vienkāršu klientu rīcību. Mēs savu attīstību nevaram balstīt uz tiem 2% klientu, kuri visu pamēģina un kuriem viss jaunais patīk. Attīstība ir jābalsta uz vienkāršajiem klientiem, uz to rīcību,» sacīja Beļavskis.

Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, taču skaidras naudas aprite samazināsies, intervijā pauda bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Domāju, ka bankas būtu priecīgas, ja kādu dienu skaidrās naudas nebūtu vispār. No otras puses ir jārespektē katras valsts īpatnības un nevajag cerēt, ka dažu gadu laikā mums te būs bezskaidras naudas ekonomika kā Skandināvijā. Realitāte ir tāda, ka liela daļa cilvēku dzīvo no rokas mutē, no privātajiem skaidras naudas darījumiem. Tas var nepatikt, bet tā ir daļa no mūsu ekonomikas. Protams, ka ar laiku šī daļa saruks,» teica Beļavskis.

Viņš prognozēja, ka skaidras naudas darījumi pamazām Latvijā samazināsies gan bezskaidrās naudas norēķinu ērtības dēļ, gan, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam agrāk vai vēlāk būs jautājumi par skaidrās naudas apriti, taču cerēt, ka skaidras naudas aprite Latvijā dažu gadu laikā samazināsies, piemēram, divkārtīgi, būtu naivi.

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Pēc 18 finanšu nozarē pavadītiem gadiem, bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis nolēmis turpināt karjeru uzņēmējdarbības jomā, informē bankā.

Pārejas periodā līdz 1.jūnijam Beļavskis palīdzēs jaunajai vadības komandai pārņemt uzsāktos projektus un iniciatīvas. Sākot ar 2.martu valdes priekšsēdētaja pienākumus pildīs Citadeles finanšu direktors Johans Akerbloms (Johan Åkerblom).

"Esmu izlēmis pievērsties uzņēmējdarbībai, lai piedalītos vairāku aizraujošu projektu attīstībā Latvijā un citās valstīs, kas būs lieliska iespēja izmantot finanšu jomā uzkrāto pieredzi un zināšanas. Pateicoties brīnišķīgam komandas darbam, pēdējos gados esam sasnieguši daudz - Citadele ir pilnībā nomainījusi savu biznesa modeli no valsts glābtas, sarežģītas bankas ar lielu augsta riska klientu skaitu, līdz modernai, spēcīgai reģionālajai bankai, kas apkalpo vietējos uzņēmumus un privātpersonas. 2019.gada rezultāti ir labākie Citadeles vēsturē. Banka ir stabilāka nekā jelkad agrāk. Labākais klientu serviss, augstākā klientu lojalitāte tirgū, visaugstāk novērtētā mobilā lietotne - tas, un daudz kas cits, ļaus aizraujoši vērot bankas panākumus jau tuvākajā nākotnē, nu jau kā lojālajam klientam un bankas atbalstītājam. Es nododu banku drošās rokās - kompetentai komandai, kas, pieredzējušu un spēcīgu akcionāru atbalstīti, padarīs Citadeli par čempionu ne tikai Baltijā, bet arī ārpus tās," teicG.Beļavskis.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Latvijas finanšu sektorā, augsta riska klientu īpatsvara kritums banku sektorā paātrināsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Augsta riska klientu īpatsvars Latvijas banku sektorā būtiski kritās jau pirms šī skandāla. Tas ir mērķtiecīga darba rezultāts kopā ar regulatoru. Domāju, ka šie notikumi, droši vien katalizēs procesu un liks bankām sarosīties ātrāk, bet normālā ceļā tāpat mēs sagaidījām, ka šo augsta riska klientu īpatsvars Latvijā samazināsies turpmākos gadus,» pauda Beļavskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jānodala nerezidentu bizness no augsta riska klientu biznesa. «Mēs visu laiku mēģinām iemest visu vienā katlā, bet ir daļa no [nerezidentu] biznesa, kas varētu palikt - tie ir uzņēmumi, privātpersonas ar augstiem ienākumiem. Tas ir tas saldākais kumoss, par kuru visas bankas pasaulē cīnās. Savukārt čaulas kompānijas ir tās, no kurām jācenšas tikt vaļā. Jautājums ir tikai par ātrumu,» teica Beļavskis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu par divām pakāpēm - no B1 uz Ba2. Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir Ba2 ar pozitīvu nākotnes novērtējumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu “Moody’s” skaidro ar bankas īstenoto stratēģiju attīstīt darbību Baltijas valstīs, kā arī palielināto bankas kapitālu un uzlaboto aktīvu kvalitāti. “Moody’s” pozitīvi vērtē bankas straujo attīstību un paredz, ka Citadeles stratēģiskais fokuss paplašināt darbību Baltijas valstīs uzlabos aktīvu kvalitāti un bankas reitingu nākotnē.

Tik ievērojams reitinga palielinājums ir apliecinājums, ka Citadele ir stabili nostājusies uz attīstības ceļa un virzās pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums un ambīcijas ir turpināt uzlabot bankas finanšu rādītājus, lai sasniegtu vēl labāku līmeni, saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Citadele» plāno iegādāties 12,5% mobilo pakalpojuma sniedzēja «Mobilly» kapitāldaļu, liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka 2018.gada 14.novembrī saņemts ziņojums par darījumu, ar kuru banka «Citadele» kļūs par 12,5% «Mobilly» kapitāldaļu īpašnieci, tādējādi iegūstot izšķirošu ietekmi kompānijas kapitālā kopā ar esošajiem «Mobilly» vairākuma dalībniekiem.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā būs nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Banka Citadele laidusi klajā internetbankas mobilās aplikācijas versiju latgaliešu valodā, informē bankā.

«Vēlamies būt tuvāk un iedvesmot Latvijas austrumos dzīvojošos. Tāpat arī gribam mūsu latgaliski runājošajiem klientiem palīdzēt saglabāt savu identitāti – neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Rīgā, Londonā vai citur,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Savukārt baltu svētku sajūtu arī bezsniega laikā radīs aplikācijas ekrāns, uz kura snieg.

Aplikācijā var apskatīties kontu atlikumu, apmaksāt rēķinus, pārskaitīt naudu, pārbaudīt valūtas kursus un veikt citas lietas. Ar virtuālo kodu kalkulatoru MobileSCAN banka pieslēgties internetbankai var ar vienu, tikai lietotājam zināmu PIN kodu.

Rietumu valstu finanšu sistēmās norisinās pastāvīgas pārmaiņas. Tās galvenokārt vērstas uz banku konkurētspējas stiprināšanu un regulējuma pilnveidi, jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu, augstākiem banku uzraudzības standartiem un stingrāku vēršanos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ceturtdien, tiekoties ar Latvijas Komercbanku asociācijas vadību, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvijas finanšu sektoram, tajā skaitā komercbankām, jāseko šīm tendencēm, lai veicinātu uzticību nozarei un nodrošinātu Latvijas kā starptautiska finanšu centra attīstību, viņš uzsvēra.

Sarunas gaitā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto, uzlabojot banku sektora konkurētspēju līdz ar Latvijas pievienošanos OECD. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iesāktais ir jāturpina un ciešā dialogā ar finanšu sektora uzraugu nozarē jāievieš starptautiskie standarti.

Latvijas finanšu sektora nākotnes attīstību noteiks nozares gatavība pārmaiņām, izvirzot un sasniedzot mainīgajiem tirgus apstākļiem atbilstošus stratēģiskos mērķus, teica Raimonds Vējonis.

Citadele grupas neto peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 24,7 miljoni eiro, kas atbilst kapitāla atdevei 11,9% gadā, liecina bankas pārskats.

Koriģējot par nodokļu aktīvu norakstīšanu 2017. gada 3. ceturksnī, Koncerna neto peļņa bija nedaudz mazāka kā šajā laika periodā 2017. gadā.

Koncerna neto procentu ieņēmumi palielinājās par 10%, salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, sasniedzot 61,1 miljonu eiro. Šo pieaugumu sekmēja 2% kredītportfeļa apjoma pieaugums, lielāka portfeļa atdeve un zemāki procentu izdevumi. Kredītportfeļa apjoma pieaugumu sekmēja biznesa aktivitātes privātpersonu un MVU apkalpošanas segmentā, kā arī līzinga portfeļu pieaugums. Kopējais kredītportfeļa apjoms pārskata periodā palielinājās par 42 miljoniem eiro.

Koncerna neto komisijas naudas ienākumi 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 24,6 miljoni eiro, kas bija par 9% mazāk kā 2017. gadā pirmajos deviņos mēnešos. Tas galvenokārt saistīts ar koncerna riska mazināšanas pasākumiem un ar SIA «CBL Cash Logistics» meitas uzņēmuma pārdošanu 2017. gadā. Šo samazinājumu pārskata periodā daļēji kompensēja ieņēmumu palielināšanās no maksājumu karšu biznesa

Aizvadītajā gadā jaunajos kredītos uzņēmumiem bankas izsniegušas 1,7 miljardus eiro, un kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, tas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš; banku piemērotās likmes ievērojami atšķiras, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopējais banku kredītportfelis gada nogalē sasniedzis 7,44 miljardus eiro. Banku iecienītākās nozares ir līdzīgas – nekustamie īpašumi, tirdzniecība un ražošana, taču kredītiestāžu pārstāvji atzīst, ka atsevišķās nozarēs vērojamas problēmas, kas neļauj saņemt aizdevumu attīstībai.

Banku pārstāvji stāsta, ka var vērot vairāku nozaru uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos, kā rezultātā audzis aizdevumu apjoms, tomēr atsevišķās nozarēs aizvien iet smagi.

Vērtējot parakstīto kredītu apjomu uzņēmumiem, pirmo reizi pēckrīzes periodā AS Swedbank ir pozitīvs pieaugums uzņēmumu kredītportfelī – aptuveni 5%, turklāt lielākais portfeļa pieaugums vērojams lauksaimniecībā, ražošanā, transporta un nekustamā īpašuma nozarēs, stāsta AS Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. Kopējais no jauna izsniegtā finansējuma apjoms 2016.gadā bankai sasniedza 537 miljonus eiro. Jauno Swedbank finansējumu pērn saņēma vairāk nekā 3000 uzņēmumi, kas ir nedaudz virs 10% no visu Latvijas kredītspējīgo uzņēmumu skaita. Visvairāk kreditēti tieši mazie uzņēmumi – gandrīz 2000. Savukārt AS Citadele banka pērn uzņēmumiem piešķīrusi kredītus 155 miljonu eiro apmērā. Gada laikā piešķirto kredītu apjoms šajā segmentā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir audzis par 19%, un lielākais aizdevumu skaits izsniegts klientiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, skaidro bankas vadītājs Guntis Beļavskis.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanos, kuras laikā AS «Citadele banka» kļūst par 12,5 % SIA «Mobilly» kapitāla daļu īpašnieci, tādējādi iegūstot kopīgu izšķirošu ietekmi SIA «Mobilly» kopā ar esošajiem SIA «Mobilly» vairākuma dalībniekiem, informē KP.

KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS «Citadele banka» ir Latvijas kredītiestāde, kas sniedz tradicionālos banku un finanšu pakalpojumus, tostarp inovatīvus maksājumu pakalpojumus. Savukārt SIA «Mobilly» piedāvā pakalpojumus tūlītējiem maksājumiem par pirkumiem Latvijā. Tūlītēju maksājumu pakalpojumi, kurā darbojas SIA «Mobilly», ietver kontakta un bezkontakta karšu maksājumus, maksājumus ar mobilo tālruni, piemēram, ar īsziņas vai aplikācijas palīdzību, maksājumus ar aprocēm un uzlīmēm un citus.

SIA «Mobilly» un AS «Citadele banka» turpinās saimniecisko darbību kā līdz šim, integrējot SIA «Mobilly» mobilo maksājumu pakalpojumus Citadele grupas piedāvājumā, kā arī izstrādājot kopīgus jaunus mobilo maksājumu pakalpojumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi AS Citadele banka padomē jaunu locekli – Ketrīnu Eštoni (Baroness Catherine Ashton), informē bankas pārstāvji.

Jaunievēlētā padomes locekle savus amata pienākumus sāk pildīt no 2017. gada 3. maija.

«Baroneses Eštones starptautiskā pieredze noteikti papildinās un stiprinās Citadeles padomes locekļu kompetenci. Citadeles valde ar prieku gaida sadarbību ar Baronesi Eštoni - viņas zināšanas un dziļā izpratne daudzās jomās bankai ir liels ieguvums. Mēs viņu laipni aicinām mūsu komandā,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Baronese Eštone ir kalpojusi kā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jomā no 2009. līdz 2014. gadam. Šajā laikā viņa ir apmeklējusi vairāk nekā 100 valstis, vadot diplomātiskās misijas. Viņa bija ANO Drošības Padomes atbildīgā pārstāve pārrunās ar Irānu un noslēdza pārrunas starp Serbiju un Kosovu. Šobrīd Baronese Eštone strādā par padomnieci un lektori.

Banka Citadele Latvijā piedāvā jaunu veidu, kā kļūt par bankas klientu un saņemt X Smart maksājumu karti, piesakoties pakalpojumam attālināti un neapmeklējot bankas filiāli. Tas iespējams ar viedtālruni, izmantojot Citadeles mobilo lietotni un nosūtot selfiju jeb pašbildi ar pases vai personas apliecības (ID kartes) attēlu.

Ar mobilo lietotni pieteikt bankā kontu un karti iespējams visu diennakti. To var darīt jebkurā vietā, kur pieejami mobilie sakari un internets. Pieteikumā ir trīs soļi - lejupielādēt Citadeles mobilo lietotni, uztaisīt pašbildi jeb selfiju, nofotografēt pasi vai ID karti, norādīt informāciju par sevi. Klientam uz banku pēc tam nav jādodas, jo izgatavoto karti un dokumentus bankas darbinieks nogādā klientam personīgi. Uzrādot ID karti, bankas darbinieks veiks klienta identifikāciju un izsniegs izgatavoto X-smart maksājuma karti.

«Ar šo pakalpojumu mēs turpinām pildīt solījumu par inovācijām. Tomēr līdzšinējās mobilās lietotnes inovācijas bija pieejamas tikai Citadeles klientiem, piemēram, maksājumu apstiprināšana izmantojot biometriju – FaceID, iespēja lietotnē pilnībā pārvaldīt kartes lietošanas režīmus, autorizēti sarakstīties jeb čatot ar banku. Tagad šīs robežas ir nojauktas. Ikviens var saņemt modernus bankas pakalpojumus, neizejot no mājas. Par selfiju vēlos piebilst, ka tā pārbaudei tiek izmantotas mūsdienīgas biometrijas metodes,» teic Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir kļuvis optimistisks, atklāj Citadele Index jaunākais pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Eksperti uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos skaidro ar pozitīvām izmaiņām globālā un Baltijas ekonomikā, jaunu struktūrfondu pieejamību un nodokļu reformu.

Citadele Index liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī optimisma slieksni ir pārkāpuši ražotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji. Tirgotāji ir vienīgā no nozarēm, kas optimisma slieksni nav sasniegusi. «Ražotājus un pakalpojumu sniedzējus pozitīvi ietekmē ekonomikas uzrāviens pasaulē, kas palīdz kāpināt eksporta apjomus. Būvniekiem šobrīd labus darba apjomus nodrošina privātais sektors, kas ir aktīvāk sācis izmantot banku piedāvātās kreditēšanās iespējas. Turklāt drīzumā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Lai arī pasaules tirdzniecība ir aktivizējusies, Latvijas tirgotāju komforta līmenis galvenokārt ir atkarīgs no iekšējā patēriņa un pirktspējas, kur tik straujas izmaiņas nenotiek,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

250 jaunajiem basketbolistiem no visas Latvijas šodien bija iespēja uzspēlēt basketbolu un nofotografēties ar slaveno basketbolistu Kristapu Porziņģi. Daudziem no viņiem tieši Porziņģis ir paraugs, kurš iedvesmo trenēties.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kristaps Porziņģis man rāda mērķi, ko es gribu sasniegt. Esmu spēlējis abos Porziņģa laukumos Liepājā, bet šis pasākums man deva iespēju satikt viņu klātienē. Kristaps man šķiet jauks cilvēks, kurš dara daudz Latvijas basketbola attīstībai. Ja nebūtu Porziņģa un Bertāna (basketbolists Dāvis Bertāns), Latvijā nebūtu tik daudz basketbola fanu,» biznesa portālam db.lv sacīja viens no dalībniekiem.

«Porziņģis ir zvaigzne un tajā pašā laikā ļoti draudzīgs. Kristaps mani pašu pirmo izvēlējās, lai kopā spēlētu bumbu. Es to ļoti gaidīju,» teica cits jaunais basketbolists.

Olimpiskā centra basketbola zālē pulcējās 10 līdz 14 gadus veci zēni un meitenes no 55 sporta skolām un basketbola klubiem. Jaunieši bija gatavojušies un izmantoja iespēju uzdot Kristapam dažādus jautājumus.

AS «Citadele banka» padome par bankas finanšu direktoru (CFO) ir apstiprinājusi Johanu Akerblomu (Johan Åkerblom), informē bankas pārstāvji.

Tiklīdz būs saņemts apstiprinājums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Johans Akerbloms tiks iecelts bankas valdē. Šobrīd plānots, ka Johans Akerbloms darba pienākumus sāks pildīt no 2018. gada 1. februāra.

Johanam Akerblomam ir desmit gadu darba pieredze finanšu nozarē, strādājot SEB grupā, kur kopš 2016. gada viņš bijis finanšu direktors (CFO) SEB grupas Baltijas divīzijā. J. Akerbloms strādājis SEB grupas meitas uzņēmumā Vācijā par finanšu direktoru (CFO) no 2014. gada; pirms tam par Biznesa attīstības un kontroles vadītāju no 2011. gada. J. Akerbloms sāka strādāt SEB grupas CFO ofisā Zviedrijā no 2008. gada. Pirms darba SEB grupā strādājis Zviedrijā «ISS Facility Services» un «McKinsey&Co».

Janvāra pirmajās dienās Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijā un Igaunijas finanšu regulators (Finantsinspektsioon) par jauno bankas Citadele Igaunijas filiāles vadītāju ir apstiprinājušas Jānu Lītmei.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis saka: «2018. gadā plānojam strauju Citadeles Igaunijas filiāles darbības paplašināšanu – jaunu pakalpojumu ieviešanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Jāna Lītmees pieredze banku sektorā un prasmes produktu virzīšanā tirgū būs būtiskas, lai sasniegtu plānotos mērķus. Priecājamies, ka Jāns nolēma turpināt savu karjeru Citadeles grupā.»

Jāns Lītmee ir ar 20 gadu pieredzi finanšu sektorā vadošos amatos Swedbank un DNB bankā. Pēdējos deviņus gadus DNB bankā kā valdes loceklis vadījis Igaunijas korporatīvo klientu un privātpersonu apkalpošanu, un pēdējos sešus gadus viņš bija atbildīgs arī par līzinga segmenta vadīšanu. Viņš ir ieguvis maģistra grādu banku biznesā un korporatīvajās finansēs Tartu Universitātē.

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, pieņemot jaunu profesionālo izaicinājumu, 28. jūnijā atstās savu amatu un 1. jūlijā uzsāks darbu Pasaules Bankā, Vašingtonā, ASV.

Finanšu nozares asociācija Sandas Liepiņas vadībā pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi iniciatīvas gan finanšu nozares pašsakārtošanās aktualizēšanai un regulējuma izstrādāšanai, gan arī veicot nozīmīgu izglītošanas darbu digitalizācijas, pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

Asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Finanšu nozares asociācija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ļoti cienītu sadarbības un sarunu partneri valdībai un dažādām citām organizācijām. Liela loma tajā bija Sandai Liepiņai, ņemot vērā Sandas pieredzi politikas jautājumu koordinēšanā un ieviešanā. Asociācija ir biedru organizācija, kuru veido dažādi finanšu sektora dalībnieki un to pārstāvji. Tieši tas dod asociācijai jaudu un ekspertīzi, lai veidotu finanšu sektora attīstību pēc iespējas daudzpusīgāku, ieviestu ES normatīvos aktus pēc iespējas pārdomātāk. Mēs kā asociācija apzināmies, ka finanšu sektoram ir ļoti atbildīga loma ikvienā ekonomikā, līdz ar to uzskatām, ka stipra sektora asociācija ir mūsu ilgtermiņa atbildība.»

Šodien, 26. februārī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody’s) ir apstiprinājusi pozitīvu Citadeles ilgtermiņa reitingu, saglabājot tā pakāpi Ba2 ar pozitīvu reitinga prognozi, informē bankas pārstāvji.

Savā analīzē Moody’s ir atzinusi, ka Citadelei ir laba pozīcija, lai izturētu spiedienu, kas varētu rasties no notikumiem, kas ietekmē Latvijas finanšu sektoru.

Tā norāda, ka Citadele pēdējo gadu laikā ir attīstījusies galvenokārt Baltijas valstīs, fokusējoties uz iedzīvotāju un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, vienlaikus ievērojami samazinot darījumus NVS valstīs, ierobežojot jaunus augsta riska depozītus un saglabājot tās aktīvu likviditāti virs 52%.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Citadele atrodas labās pozīcijās, lai atbalstītu Latvijas finanšu sistēmas reputācijas atjaunošanu ar savu pieredzi un augstajiem standartiem AML un atbilstības jomās. Bankas vadība un akcionāri iestājas par nulles tolerances pieeju attiecībā uz šiem riskiem, kas līdz šim ir vainagojusies ar nevainojamu atbilstības pieredzi Baltijā.»

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»