Trešdien, 16.maijā, notikušās Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces laikā par universitātes rektoru ievēlēja Fizikas un matemātikas fakultātes dekānu, Senāta priekšsēdētāju prof. Mārci Auziņu.

Satversmes sapulcē tika izvēlēts arī jaunais universitātes Senāts.

Uz universitātes rektora amatu kandidēja prof. Mārcis Auziņš un prof. Maija Kūle.

Par prof. Mārci Auziņu vēlēja 213 Satversmes sapulces pārstāvji, bet par prof. Maiju Kūli - 47. Kopumā balsošanā piedalījās 264 Satversmes pārstāvji, viens vēlēšanu biļetens tika atzīts par nederīgu.

Lēmumu atbalstīt prof. Mārča Auziņa kandidatūru, paužot studējošo viedokli ar ievērojamu balsu vairākumu dienu iepriekš pieņēma ar Latvijas Universitātes Studentu padome.

Latvijas Universitātes rektors tiek ievēlēts uz 4 gadiem, bet Senāta pārstāvji pilnvaras saglabā 3 gadus.

Bijušais Ogres novada deputāts Arvis Auziņš, kurš savulaik Nekā personīga žurnālistiem piedāvāja kukuli par sižeta nerādīšanu, šonedēļ apcietināts. Šī ir jau otrā reize, kad Auziņu aiztur Finanšu policija. Pirms pusgada viņu turēja aizdomās par naudas atmazgāšanas shēmas organizēšanu. Krimināllietu turpina izmeklēt, ziņo raidījums Nekā personīga.

Policijai zināms, ka no 7.jūlija viņš savu naudas atmazgāšanas tīklu atjaunojis, vienojies ar agrākajiem līdzdalībniekiem, ka iepriekšējās problēmas ir nenozīmīgas, iestāstījis, ka ar policistiem viņam viss sarunāts un sācis strādāt no jauna. Trīs mēnešu laikā viņš esot paspējis atmazgāt vairāk kā vienu miljonu latu. Tā tas turpinājās līdz šai nedēļai, kad Finanšu policisti Auziņu apcietināja un izkratīja viņa klientu birojus.

Ņemot vērā, ka Auziņš ir ne tikai turēts aizdomās par jauniem noziegumiem, bet arī pārkāpis iepriekš viņam noteiktos ierobežojumus, Ziemeļu rajona tiesa viņam noteica jaunu drošības līdzekli – apcietinājumu. Naudas atmazgāšanas lietās tas ir retums.

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Latvijas Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.

To apstiprināja padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Pēdējā laikā Rektoru padomei un R. Ķīlim bija domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.

Atbildot uz neuzticības izteikumu, Ķīlis norāda, ka «ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu».

«Tas, ka virzu Ministru kabinetā noteikumus, kas paredz nodot studiju virzienu akreditāciju ārējai un neatkarīgai institūcijai, kuras sastāvu veidos starptautiski eksperti, darba devēju un nozares politikas pārstāvji, protams, nav pa prātam vairumam Latvijas rektoru, kas vada vājas un nekonkurētspējīgas augstskolas. Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000. Domāju, ir pilnīgi skaidri rektoru padomes lēmuma iemesli un uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā,» tā ministrs.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes jaunievēlēto rektoru Mārci Auziņu.

Kādi būs pirmie darbi, ko Jūs veiksiet Latvijas Universitātē?

Latvijas Universitātes (LU) iekšienē es kaut ko noteikti mainīšu. Man ir dažas strukturālas idejas, tai skaitā par darba organizāciju universitātes administrācijā. Trīs lielie darbi, kas, manuprāt, būtu jāizdara jaunajam rektoram, stājoties amatā:

1. Mijiedarbība ar politiķiem, valdību un kaut kādā ziņā arī ar sabiedrību. Šeit es domāju ļoti konkrētas lietas - tūlīt Saeimā nonāks likumprojekts, kas saucas Augstākās izglītības likums. Skaidrs, ka šis likums ietekmēs gan LU dzīvi, gan jebkuras augstskolas dzīvi Latvijā. LU ir savs redzējums, kāds likums mums palīdzētu dzīvot. LU senāts iepriekšējo trīs gadu laikā, kad es biju tā priekšsēdētājs, rīkoja tikai vienu ārkārtas sēdi, un tā bija tieši saistīta ar šo augstākās izglītības likumu. Mums šķita, ka vienā brīdī šis likums veidojās tāds, kas LU būtu ne pats vēlamākais. Toreiz mēs noformulējām ļoti konkrētas lietas, kādas mēs gribētu, lai likumā tiktu iestrādātas. Lielākā daļa no tām pašreizējā likumprojektā ir iestrādātas, bet ir vēl pāris nianses, par kurām mēs vēl gribētu turpināt diskutēt.

Izvērtējot dienesta rīcībā esošo un publiski pieejamo informāciju, Izglītības kvalitātes dienests secinājis, ka mākslas doktora zinātniskā grāda piešķiršana Latvijas Universitātē (LU) nav bijusi tiesiska.

Latvijas Universitātei ir deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības filoloģijā, bet ne mākslas zinātnē, norāda dienests, uzsverot, ka LU nebija tiesīga izveidot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā apvienotās promocijas padomes pieņemtie lēmumi attiecībā uz doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem, norāda dienests.

LU apvienotās promocijas padome sastāvā bija iekļauti tikai divi zinātnieki (nepieciešami ir pieci), kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē. Tāpat LU neesot bijusi tiesīga pieņemt pretendentu dokumentus mākslas doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka LU apvienotā promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas zinātnē un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par mākslas zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Turklāt atsevišķi noteiktie promocijas darbu recenzenti nebija attiecīgās zinātnes apakšnozares eksperti.

Ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus, ir pārliecināta Nodokļu maksātāju biedrība (NMB).

Ziņa papildināta ar LU komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) konstatēti pārkāpumi saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu. Tādēļ sākta lieta pret RPIVA rektori Daci Markus. Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu.

Kā vēsta laikrakstos Latvijas Zinātnes Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas, norāda NMB pārstāvji.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

11. oktobrī Kultūras ministrijā kultūras ministre Helēna Demakova aicināja uz sarunu trīs Latvijas kultūras augstskolu rektorus: J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Arti Sīmani, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu un Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Jāni Siliņu, lai vienotos par nepieciešamību izstrādāt studiju programmas radošo industriju attīstībai kultūras augstskolās.

Pagājušajā nedēļā notikušajā konferencē par dizaina izglītību No Lielvārdes jostas līdz mūsdienu dizainam ministre izvirzīja kultūrizglītības iestāžu dienaskārtībā jautājumu par to, ka līdzās materiāltehniskajam nodrošinājumam, par galveno jautājumu kultūrizglītības jomā ir jāizvirza mācību satura uzlabošana un pielāgošana mūsdienu vajadzībām, informēja Kultūras ministrija.

Ar rektoriem ministre pārrunāju viņu redzējumu par izglītības jomas nozīmību radošo industriju attīstībā, kā arī ieceres jaunu studiju programmu ieviešanā un jau esošo programmu uzlabošanā.

Tikšanās laikā ministre un rektori vienojās par nepieciešamību izveidot mākslu augstskolu asociāciju, kā arī strādāt pie ciešākas savstarpējās sadarbības radošo industriju studiju programmu izveidē.

Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Šodien, 2007.gada 31.augustā Latvijas Universitātē notika darbinieku ikgadējā sanāksme, kuras laikā notika simboliska jaunā Universitātes rektora inaugurācijas ceremonija - bijušais rektors prof. Ivars Lācis nodeva rektora amata simbolu - rektora ķēdi jaunajam Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam.

Latvijas Universitātes jaunais rektors, prof. Mārcis Auziņš pateicās prof. Ivaram Lācim par profesionālo un darboties spējīgo Universitātes komandu, kā arī ieguldījumu Universitātes infrastruktūras sakārtošanā un attīstīšanā, kas viņam būtiski atvieglos darba pienākumu pildīšanas uzsākšanu.

Jaunais rektors uzsvēra, ka viens no galvenajiem Universitātes mērķiem ir pārskatāmā nākotnē kļūt par starptautiski atpazīstamu augstskolu pasaules Universitāšu saimē. Prof. M.Auziņš arī uzsvēra, ka Latvijas Universitātes rīcībā ir viss, lai šo mērķi piepildītu - gan materiālie, gan infrastruktūras un galvenokārt - cilvēkresursi un akadēmiski zinātniskais potenciāls.

2007. gada 3.oktobrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Satversmes sapulcē ar 111 balsīm par un 2 pret par jauno RSU rektoru ievēlēts habilitētais medicīnas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors Jānis Gardovskis, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim viņš ieņēma RSU Klīniku prorektora amatu, kā arī vadīja RSU Ķirurģijas katedru un Pārmantotā vēža institūtu.

Pašreizējā rektora profesora Jāņa Vētras pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 6.novembrī. Jaunievēlētais rektors J. Gardovskis savā amatā stāsies, kolīdz viņu apstiprinās Ministru kabinets. Līdz apstiprināšanai rektora pienākumus pildīs profesors J. Vētra.

Profesors J. Gardovskis ir pazīstams ķirurgs, zinātnieks un akadēmiskās dzīves organizators – daudzu jaunu ķirurģijas metožu ieviesējs Latvijā un dažādu, tai skaitā starptautisku zinātnisku projektu vadītājs, kā arī Latvijas ķirurģijas žurnāla zinātniskais redaktors. Universitātē profesors strādā jau no 1981.gada, kad sāka darbu toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā kā fakultātes ķirurģijas katedras asistents.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmes sapulce ievēlējusi jaunu rektoru.

Amatu konkursam dokumentus iesniedzis bija viens pretendents – profesore Iveta Mietule (Dr.oec.).

Satversmes sapulcē un vēlēšanās piedalījās 53 locekļi. Aizklātā balsojumā par Ivetas Mietules kandidatūru balsoja 41, pret – 12.

Saskaņā ar vēlēšanu nolikumu, Iveta Mietule ievēlēta RTA rektores amatā.

Augstskolas ievēlēto rektoru pēc Izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

I. Mietule 1996. gadā absolvējusi Rēzeknes Augstskolu, iegūstot ekonomikas bakalaura grādu un profesionālo kvalifikāciju finanšu vadībā, studējusi Latvijas Universitātē (iegūts maģistra grāds ekonomikā). 2009. gadā aizstāvējusi promocijas darbu un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu. 1996. gadā uzsākusi darba gaitas Rēzeknes Augstskolā. Kopš 2012. gada ir RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, aktīvi piedalījusies starptautiskos projektos, kopīgu studiju programmu izstrādē ar ārvalstu augstskolām.

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Līdz ar Latvijas Universitātes gadskārtējās jubilejas svinībām, LU Bibliotēka sērijā LU rektori izdevusi piemiņas krājumu LU otrajam rektoram, medicīnas doktoram profesoram Jānim Rubertam (1874-1934), liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Šis ir jau otrais LU Bibliotēkas izdevums, kas veltīts LU rektoru zinātniskās un akadēmiskās darbības atspoguļojumam – 2004. gadā tika izdota grāmata, kas veltīta LU pirmajam rektoram Ernestam Felsbergam.

Profesors J. Ruberts bija viens ievērojamākajiem latviešu zinātniekiem 20.gadsimta sākumposmā, Latvijas oftalmologu zinātniskās skolas un oftalmoloģijas kā augstskolas mācību priekšmeta pamatlicējs Latvijā.

J. Ruberts studējis Tērbatas universitātē un pēc tam strādājis Tērbatas universitātes Acu slimību klīnikā, darbojies Kijevas universitātē, kļūdams par atzītu un pazīstamu speciālistu Krievijā un ārzemēs. Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gadā J. Ruberts atgriezās Latvijā un tika ievēlēts par Medicīnas fakultātes oftalmoloģijas profesoru un Acu slimību klīnikas direktoru. 1923. gada aprīlī J. Rubertu ievēlēja par Medicīnas fakultātes dekānu, bet tā paša gada 16.maijā – par Latvijas Universitātes rektoru. Profesors J. Ruberts bija LU rektors no 1923. gada 1.jūlija līdz 1925. gada 1.jūlijam.

Ceturtdien notikušajā Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces sēdē par Universitātes rektoru uz nākamajiem četriem gadiem ievēlēts LU zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks, informē LU.

Uz rektora amatu pretendēja arī Datorikas fakultātes dekāns prof. Juris Borzovs.

Par prof. I. Muižnieku balsoja 178 Satversmes sapulces dalībnieki, pret 104, par prof. J. Borzovu balsoja 76, pret 206. LU Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieku, vēlēšanu biļetenus aizpildīja un balsošanā piedalījās 284 dalībnieki.

Rektoru LU Satversmes sapulce ievēl uz četriem gadiem. Rektora vēlēšanas notiek aizklāti. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Rīt, formulējot viedokli par finansējuma samazinājumiem, Latvijas rektoru padomes pārstāvji gatavi dažādai rīcībai.

Par to raksta Neatkarīgā. Arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tajana Volkova Db apliecināja, ka plānotais nākamā gada augstskolu budžetu samazinājums par 30% ir ļoti, ļoti kritisks, kas liek domāt augstskolām, ko darīt. Jāpiebilst, ka, piemēram, RTU šis samazinājums kopā ar pērno gadu pārsniegtu 60%.

Sakarā ar līdzekļu ekonomikas nepieciešamību, visskaļāk izskanējusi ideja par vienotas Latvijas Universitātes izveidi. Pret šo ideju iebilduši 13 Latvijas augstskolu rektori, kā arī Latvijas Studentu apvienība. Vairāku augstskolu rektori izteikuši arī aizdomas, ka tas ir mēģinājums pārdalīt valsts un Eiropas struktūrfondu (ESF) resursus izglītībā par labu vienai augstskolai. Lielākie pārmetumi tiek adresēti tieši Latvijas Universitātes (LU) rektoram Mārcim Auziņam, kurš ir arī Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, viens no reformas iniciatoriem un idejas autoriem. Publiskajā telpā viņš izteicies, ka ir jāizšķiras, turpināt rakstīt pieklājīgas vēstules, vai spert radikālākus soļus. Viņš arī piebildis, ka Latvijas augstskolu reitings Eiropā ir salīdzinoši zems, pat sliktāks nekā kaimiņvalstīm, pie kā varētu būt vainojama arī pārāk lielā augstskolu sadrumstalotība. Jebkādus radikālus pasākumus gan T. Volkova pagaidām noliedz un apliecina, ka augstskolas savu iespēju robežās turpinās darboties kā līdz šim. Savukārt studenti kā iespējamu risinājumu piedāvājuši ieviest konkursu uz valsts apmaksātām programmām.