Par noguldījumu - pāris eiro

Finanses
2015. gada 15. oktobris 10:15

Ja ar brīvās naudas palīdzību vēlas nopelnīt vairāk, jāskatās uz riskantākiem ieguldījumu produktiem vai uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ceturtdien raksta laikraksts Diena

Uzkrājot naudu klasiskajos depozītos, patlaban iespējams saņemt smieklīgi zemus procentu maksājumus. Tā, piemēram, noguldot krājkontā 1000 eiro, ieguldītājs pēc gada procentos var nesaņemt pat eiro, bet par termiņnoguldījumu - vien pāris eiro.

Patlaban dzīvojam zemu procentu likmju laikmetā, un, kaut arī augot iedzīvotāju ienākumiem, parādās lielāks brīvo līdzekļu apjoms, ko varētu izvietot depozītā, pēc gada procentu ienākumi būs tik zemi, ka jādomā, vai vērts to darīt. Laikraksts Diena izvērtēja banku piedāvātos noguldījumu risinājumus, un secināja, ka, piemēram, ieguldot krājkontā, pēc gada iespējams saņemt pavisam mazu summu. Šī noguldījuma veida procentu likme bankās vidēji ir 0,03-0,1%. Taču nedrīkst aizmirst arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu, kas jau tā mazo peļņu samazina vēl vairāk. Tā, piemēram, ja klients bankā nogulda 1000 eiro ar pašreizējo gada likmi 0,03%, tad pēc gada viņš procentu maksājumos saņems vien 0,27 eiro, jo vēl trīs centi būs jāatvēl IIN 10% apmērā maksāšanai. Šī depozīta priekšrocība gan ir tāda, ka to var papildināt jebkurā laikā, piemēram, no algas atliekot konkrētu summu, kā arī, ja rodas akūta nepieciešamība pēc finansēm, pieprasot visu summu, to pēc nedēļas bez jebkādu soda naudu maksāšanas par līguma laušanu, saņemt atpakaļ kontā.

«Ņemot vērā zemās likmes, daļa noguldītāju patlaban vērtē alternatīvas, kas paredz iespējas pievienot riska elementu kā piparus pie pusdienām potenciāli labāka rezultāta nodrošināšanai,» novērojis Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs Reinis Jansons. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju konservatīvo attieksmi pret risku, vairums izvēlas tradicionālos risinājumus, piemēram, termiņdepozītu, krājkontu vai vienkārši norēķinu kontu. Tieši pēdējais šobrīd ir izteikts līderis un no 10 miljardiem eiro kopējā rezidentu noguldījuma apmēra bankās tas aizņem 70%. Tas nozīmē, ka cilvēki savu naudu vienkārši tura kontā, nevis izmanto kādu noguldījumu produktu. Atlikušie trīs miljardi sadalās dažādos termiņa risinājumos. R. Jansons min, ka relatīvi mazs aizvien vēl ir uzkrājumu apjoms alternatīvos risinājumos, kaut gan šo ieguldītāju apjoms arvien pieaug. Ja mājsaimniecības Latvijas bankās glabā nedaudz virs pieciem miljardiem eiro, tad, piemēram, uzkrājošās apdrošināšanas risinājumos ieguldīts teju 20 reižu mazāk. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena! 

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra