Finanses

Par Rīgas Fondu biržas jauno vadītāju ieceļ Daigu Auziņu-Melalksni

Ieva Mārtiņa [email protected], 11.02.2005

Jaunākais izdevums

Rīgas Fondu biržas padome savā sēdē par jauno biržas valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biržas valdes priekšsēdētāja vietnieci Daigu Auziņu-Melalksni, kas jaunajā amatā stāsies 31.martā. Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs savu amatu atstās 30.martā. Daiga Auziņa-Melalksne (36) biržā strādā kopš 1998.gada un ir Attīstības un pakalpojumu departamenta vadītāja. Auziņa-Melalksne bijusi atbildīga par vairākiem stratēģiski svarīgiem projektiem, ieskaitot Rīgas Fondu biržas integrāciju OMX grupā un vienota Baltijas biržu saraksta ieviešanu. OMX Exchanges Baltic Markets prezidents Gerts Tīvass: “Esam gandarīti paziņot, ka Daiga iecelta par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāju. Viņa apliecinājusi spējas būt par prasmīgu vadītāju, pēdējo sešu gadu laikā ieņemot Rīgas Fondu biržā vadošus amatus. Daigai piemīt vajadzīgā uzņēmība un mērķtiecība, lai virzītu uz priekšu Latvijas vērtspapīru tirgu un īstenotu mūsu kopīgo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgu stratēģiju.”. Par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Indars Aščuks, kurš līdz šim bija valdes loceklis biržā un ir Latvijas Centrālajā depozitārija valdes loceklis, kā arī biržas un depozitārija uzņēmumu grupas integrācijas projektu vadītājs. Biržas valdē padome ievēlēja arī Ēriku Timparu, kurš ir Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija uzņēmumu grupas finanšu departamenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomās par naudas atmazgāšanu cietumā nonācis bijušais Ogres deputāts Auziņš

, 07.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ogres novada deputāts Arvis Auziņš, kurš savulaik Nekā personīga žurnālistiem piedāvāja kukuli par sižeta nerādīšanu, šonedēļ apcietināts. Šī ir jau otrā reize, kad Auziņu aiztur Finanšu policija. Pirms pusgada viņu turēja aizdomās par naudas atmazgāšanas shēmas organizēšanu. Krimināllietu turpina izmeklēt, ziņo raidījums Nekā personīga.

Policijai zināms, ka no 7.jūlija viņš savu naudas atmazgāšanas tīklu atjaunojis, vienojies ar agrākajiem līdzdalībniekiem, ka iepriekšējās problēmas ir nenozīmīgas, iestāstījis, ka ar policistiem viņam viss sarunāts un sācis strādāt no jauna. Trīs mēnešu laikā viņš esot paspējis atmazgāt vairāk kā vienu miljonu latu. Tā tas turpinājās līdz šai nedēļai, kad Finanšu policisti Auziņu apcietināja un izkratīja viņa klientu birojus.

Ņemot vērā, ka Auziņš ir ne tikai turēts aizdomās par jauniem noziegumiem, bet arī pārkāpis iepriekš viņam noteiktos ierobežojumus, Ziemeļu rajona tiesa viņam noteica jaunu drošības līdzekli – apcietinājumu. Naudas atmazgāšanas lietās tas ir retums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo par Lienes Dubavas iecelšanu Nasdaq RIGA valdes priekšsēdētājas amatā. Liene Dubava aizstāj Daigu Auziņu-Melalksni, kura turpinās karjeru ārpus Nasdaq kā padomes locekle.

Daiga Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja, paziņoja par savu nodomu atstāt Nasdaq septembra beigās, lai turpinātu padomes locekļa karjeru. Daiga vada Nasdaq Riga kopš 2005. gada un Baltijas biržas kopš 2012. gada. Daiga ir vadījusi Tallinas, Rīgas un Viļņas biržu integrāciju kopējā Nasdaq Baltija tirgū un aktīvi popularizējusi priekšrocības, ko sniedz attīstīts kapitāla tirgus Latvijā un Baltijā. Daiga ir piedalījusies Eiropas Komisijas Augsta līmeņa forumā par kapitāla tirgu savienību, sniedzot ieguldījumu ES Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna izstrādē.

Savu karjeru Nasdaq Riga Liene aizsāka 2003. gadā kā Emitentu attiecību speciāliste. 2006. gadā viņa pārņēma Tirdzniecības vadītājas pienākumus un 2007. gadā pievienojās Nasdaq Riga valdei. Kopš 2012. gada Liene Dubava ir atbildīga par Nasdaq Baltija biržā kotētajiem uzņēmumiem. Liene ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas un Baltijas vērtspapīru tirgus attīstībā, viņa ir bijusi atbildīga par korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gads Rīgas Fondu biržā: +3%

, 27.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas Fondu birža pārsūdz FKTK lēmumu tiesā

Ainars Sedlenieks [email protected], 02.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS “Latvijas kuģniecība”. Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi varētu to nepamatoti izmantot, lai pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas. Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu, biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu. Papildu informācija: Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: [email protected] IZZIŅAI Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. un 54. pants) , gan biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums. Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra „Ventspils nafta” iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns ieceļ Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā

LETA, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecēlis Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daigu Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā uz pieciem gadiem.

Kā informējministra preses sekretāre Līga Ādamsone, Bordāns parakstījis rīkojumu par Vilsones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu».

Vilsone amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 27.decembra.

Saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.

Tieslietu padome savā 16.decembra sēdē lēma atbalstīt tieslietu ministra ieteikumu virzīt Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatam. Pēc šī saskaņojuma rakstiskas saņemšanas tieslietu ministrs ar rīkojumu ieceļ Vilsoni tiesas priekšsēdētājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) par Latvijas Universitātes rektoru apstiprina Mārci Auziņu, kurš pildīs šī amata pienākumus turpmākos četrus gadus, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.

Šodien, 2007.gada 24.jūlijā, MK apstiprināja IZM pieteikto MK rīkojuma projektu Par Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce 2007.gada 16.maija sēdē par LU rektoru uz četriem gadiem ievēlēja profesoru Mārci Auziņu.

Ņemot vērā LU tradīciju, ka esošais rektors pabeidz akadēmisko gadu, izlaidumos izsniedz diplomus, bet jaunievēlētais rektors sāk savu darbu pirms jaunā akadēmiskā gada sākuma, LU lūdza apstiprināt Mārci Auziņu rektora amatā ar 2007.gada 1.augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa likuma grozījumu pirmie upuri

Egons Mudulis, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas biržā 3.ceturksnī pieaugusi tirdzniecības aktivitāte

, 05.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģniecība bēgs uz Varšavu?

Ieva Mārtiņa, Db, 11.09.2008

Mēs jūtam nepārtraukti visādas darbības, kas caur Rīgas biržu vērstas pret mums. Mums tas vienkārši nav vajadzīgs, uzsver LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vairāki Baltijas uzņēmumi interesējas par Varšavas fondu biržu

Nozare.lv, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par Varšavas fondu biržu interesējas vairāki Baltijas uzņēmumi, atzīst Varšavas fondu biržas prezidents un izpilddirektors Ādams Maciejevskis.

Pašlaik Varšavas fondu biržā tiek kotēti trīs Lietuvas un divi Igaunijas uzņēmumi. No Igaunijas uzņēmumiem Varšavas biržā tiek kotēta azartspēļu kompānija Olympic Entertainment Group un apģērbu kompānija Silvano Fashion Group, savukārt no Lietuvas uzņēmumiem - aviācijas biznesa risinājumu grupa Avia Solutions Group, lauksaimniecības produktu ražotāja Agrowill Group, kā arī elektroenerģijas tirgotāja Inter Rao Lietuva.

Maciejevskis domā, ka arī kāds Latvijas uzņēmums sekos kaimiņvalstu uzņēmēju piemēram.

Pērn jūnijā Latvijas uzņēmums - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS Eco Baltia - paziņoja, ka sāk sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Polijā un plāno tam sekojošu akciju tirdzniecību Varšavas un Rīgas fondu biržās. Tomēr pēc tam uzņēmums starptautisko finanšu tirgu un globālās ekonomiskās situācijas dēļ atlika IPO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka kļuvusi par fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru Stokholmā un Helsinkos

, 30.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka kļuvusi par fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru Stokholmā un Helsinkos

, 30.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 16.maijā, notikušās Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces laikā par universitātes rektoru ievēlēja Fizikas un matemātikas fakultātes dekānu, Senāta priekšsēdētāju prof. Mārci Auziņu.

Satversmes sapulcē tika izvēlēts arī jaunais universitātes Senāts.

Uz universitātes rektora amatu kandidēja prof. Mārcis Auziņš un prof. Maija Kūle.

Par prof. Mārci Auziņu vēlēja 213 Satversmes sapulces pārstāvji, bet par prof. Maiju Kūli - 47. Kopumā balsošanā piedalījās 264 Satversmes pārstāvji, viens vēlēšanu biļetens tika atzīts par nederīgu.

Lēmumu atbalstīt prof. Mārča Auziņa kandidatūru, paužot studējošo viedokli ar ievērojamu balsu vairākumu dienu iepriekš pieņēma ar Latvijas Universitātes Studentu padome.

Latvijas Universitātes rektors tiek ievēlēts uz 4 gadiem, bet Senāta pārstāvji pilnvaras saglabā 3 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Psiholoģiskā lidostas valdes stiprināšana Vienotības gaumē


Līva Melbārzde,
 DB galvenā redaktora vietniece, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotība nodemonstrējusi cinisma un sabiedrības viedokļa ignorances paraugstundu. Kad ir runa par augstām likmēm, tad savējo ieceļ lidostas valdē, nerēķinoties ne ar ko.

Pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka visiem līdzekļiem tiek meklēta iespēja, lai lidostas Rīgas valdē nodarbinātu demisionējušā un uz augstiem Briseles amatiem cierējošā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku, Latvijas mediju telpā sacēlās trauksme. Kā tad tā – Latvijas tiesiskuma balsts Vienotība atļaujas rīkoties tāpat kā sliktākie Latvijas politikas piemēri un liek valsts uzņēmumu amatos «labus un vajadzīgus cilvēkus» pilnīgi neatkarīgi no viņu profesionālās piemērotības konkrētai darba specifikai?! Tāpat kā divi plus divi ir četri, ir skaidrs, ka arī tā ir sava veida korupcija, ja šādās valsts struktūrās cilvēki tiek iecelti politisku, nevis profesionālu apsvērumu dēļ. Realitāte šoreiz izrādījās vēl skarbāka – vadošie Vienotības politiķi, redzot mediju reakciju, pat nepaņēma pieklājības pauzi, lai mēģinātu Augustovskas iecelšanu vismaz nomaskēt ar formālu konkursu. Iecēla, un viss. Kā saka, suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Ļoti tuvo vēlēšanu priekšā šādi izrīkoties varas partija var tikai tad, ja runa ir par patiešām augstām likmēm. Un, kā izrādās, tādas patiešām ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo MK noteikumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā ES fondu plānošanas perioda ieviešanā

LETA, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgā laikā var atrast piemērotu augstākā līmeņa vadītāju

Anna Litvina, Fontes Executive Search vadošā partnere, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz gada beigām plānots apstiprināt 90% no pieejamām ES fondu programmām

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržu kopīgi izveidotais Baltijas Fondu centrs (Fondu centrs) ir apkopojis informāciju uz 15. novembri par Fondu centra mājas lapā reģistrētajiem Latvijā publiski piedāvātajiem akciju fondiem un to vēsturisko ienesīgumu, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Fondu centrs esošajiem un potenciālajiem investoriem dod iespēju internetā Baltijas biržas mājas lapā www.omxgroup.com/balticfunds iegūt jaunāko informāciju par Latvijā publiski izplatīto ieguldījumu fondu daļu vērtību, vēsturisko ienesīgumu dažādos pārskata periodos, cenas svārstīgumu un citiem fondu darbības rādītājiem.

Fondu centra datubāze interesentiem ir pieejama bez maksas. Tā ir labs palīgs investoriem un dod iespēju salīdzināt vairākus fondus savā starpā par identisku laika periodu, salīdzināt fondu cenu svārstīgumu, ņemt vērā valūtu, kādā tiek aprēķināta fonda vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieaugusi Rīgas Fondu biržas aktivitāte

, 18.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības (LK) akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru