Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēts deputāts Juris Visockis, informē Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Paziņojumā norādīts, ka domes ārkārtas sēde tika sasaukta un jauns priekšsēdētājs ievēlēts, pamatojoties uz astoņu domes deputātu iesniegumu, kurā lūgts sasaukt Jūrmalas domes ārkārtas sēdi, darba kārtībā iekļaujot jautājumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

DB jau rakstīja, ka Jūrmalas domes deputāti 2. aprīlī nolēma atbrīvot no amata domes priekšsēdētāju Gati Truksni. Par viņa atbrīvošanu no amata balsoja astoņi deputāti, pret nebija neviena, bet četri deputāti balsojumā atturējās. Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem 20. martā bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica G.Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos. Deputāti viņam pārmeta reklamēšanos par nodokļu maksātāju naudu, ko viņš pats noliedz.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lielākajai daļa Talsu novada deputātu balsojot «pret», tika lemts, ka Kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča (TP) tomēr nebūs nākamā pašvaldības vadītāja.

Neilgi pēc Miervalža Krotova (ZZS) atbrīvošanas no Talsu novada pašvaldības mēra amata deputāte Juzefa Kļava mēra amatam virzīja I. Jurkeviču (TP). Balsojumā «par» I. Jurkevičas kandidatūru nobalsoja seši deputāti, «pret» - 11. Tādējādi deputātiem jauno Talsu novada pašvaldības vadītāju ievēlēt neizdevās, Db.lv skaidroja Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede.

Citas kandidatūras Talsu novada pašvaldības vadītāja amatam nav izvirzītas, un pagaidām pašvaldības darbu vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis.

Līdzīgi kā Gulbenē un Talsos, arī Valkā Tautas partija zaudējusi mēra amatu, un pie varas nonācis Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Albergs.

Valkas domē Db informēja, ka pirmajā jaunizveidotā Valkas novada domes sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais Valkas rajona padomes izpilddirektors un Valkas domes deputāts Kārlis Albergs (LZS). Viņa pārstāvētā partija vēlēšanās saņēma 4 vietas, bet Tautas partija – sešas, tomēr novada domes priekšsēdētāja vēlēšanās par TP pārstāvi, bijušo Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Undu Ozoliņu nobalsoja septiņi, bet par K.Albergu – astoņi deputāti.

Jau pirmajā domes sēdē pieņemts lēmums par Valkas novada domes juridisko adresi. Deputāti apstiprinājuši, ka novada dome atradīsies Semināra ielā 9, bijušajā Valkas rajona padomes ēkā. «Novada domes ārkārtas sēde būs pirmdien, bet mēs tās lēmumus nezināsim,» izteicās Valkas pilsētas domes sekretāre.

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jūrmalas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē balsojot nolēma atbrīvot no amata Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS).

Par Trukšņa atbrīvošanu no amata balsoja astoņi deputāti, pret nebija neviena, bet četri deputāti balsojumā atturējās.

Līdz ar to sešu minūšu ilgušajā domes ārkārtas sēdē Truksnis tika gāzts no Jūrmalas mēra amata.

Jau ziņots, ka iepriekš, 21. marta, Truksnis Jūrmalas domes sēdē izsludinājis divu nedēļu pārtraukumu «kolēģu agresijas dēļ».

Astoņi no 15 Jūrmalas pilsētas domes deputātiem trešdien, 20. martā, bija parakstījuši un pašvaldībā iesnieguši iesniegumu, kurā izteica Truksnim neuzticību un pieprasīja viņa atkāpšanos.

Talsu novada dome ir saņēmusi iesniegumu no Zaļo un Zemnieku savienības, kuras biedri pauž gatavību 18. novembra uguņošanu Talsos rīkot par saviem līdzekļiem. No ZZS Talsu novada domē ievēlēti četri deputāti, tostarp domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs.

Finanšu trūkuma dēļ Talsu novada pašvaldība Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī plānoja atteikties no tradicionālās uguņošanas. Tomēr dome nolēmusi pieņemt politiķu piedāvājumu un atļaut ZZS finansēt svētku salūtu, informē Talsu novada dome.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, pašvaldība veica aptauju internetā, vaicājot, vai uguņošana šogad jārīko un vai tas darāms par pašvaldības līdzekļiem. Lielākā daļa aptaujāto pauda viedokli, ka uguņošanai jābūt, bet labāk būtu, ja tas nenotiktu par pašvaldības līdzekļiem, jo daudzām svarīgām lietām šogad naudas nepietiek. Tā kā 18. novembra salūts ir tradīcija jau daudzus gadus Talsos, pašvaldība izšķīrās pieņemt politiskās partijas piedāvājumu.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Divdesmit sešos no četrdesmit novadiem, kuros pirms pāris nedēļām tika izsludināta ārkārtas situācija, otrdien tā tika atcelta.

Saskaņā ar valdības sēdē nolemto, ārkārtas situācija no 18. janvāra tiek atcelta Cesvaines novadā, Lubānas novadā, Aizkraukles novadā, Kokneses novadā, Skrīveru novadā, Ērgļu novadā, Amatas novadā, Cēsu novadā, Jaunpiebalgas novadā, Līgatnes novadā, Pārgaujas novadā, Priekuļu novadā, Raunas novadā, Vecpiebalgas novadā, Daugavpils novadā, Ilūkstes novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Aglonas novadā, Zilupes novadā, Preiļu novadā, Vārkavas novadā, Līvānu novadā, Riebiņu novadā, Viļānu novadā un Ventspils novadā.

Savukārt 14 novados ārkārtas situācija pagaidām tiks saglabāta.

Pašvaldības sagatavojušas protesta vēstuli pret ieceri novadus ar reģionālās attīstības centriem izslēgt no iespējas saņemt ES fondu finansējumu lauku ceļiem.

21 Latvijas novadu pašvaldības vadītāji protestē pret to, ka no Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, viņuprāt, nepamatoti izslēgti pagasti, kas administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir iekļāvušies novados ar reģionālās attīstības centriem.

Projektā noteiktais mērķis veicināt pašvaldību ceļu attīstību lauku teritorijā, prioritāri nodrošinot piekļuvi ar lauksaimniecisko ražošanu saistītām darbībām, pilnībā attiecas arī uz to novadu lauku teritorijām, kuros ietilpst reģionālās nozīmes centri, uzskata protestētāji. Gandrīz puse minēto novadu iedzīvotāju (10 novados – vairāk nekā puse) dzīvo lauku teritorijā, tur atrodas nozīmīgi lauksaimniecisko un mežsaimniecisko nozaru, kā arī citu nozaru uzņēmumi. Šo uzņēmumu sasniedzamībai ir būtiska lauku autoceļu rekonstrukcija, norāda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Talsu novadā ekspluatācijā pieņemta Daudzfunkcionālā centra otrā kārta. Līdz Jāņiem centrā darbus sāks aptuveni 20 veikali, Db.lv informējaTalsu novada pašvaldības pārstāve Ivonna Vicinska.

Daudzfunkcionālā centra projekts sadalīts vairākās kārtās. Pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā vienā ēkas daļā darbu uzsāka mazumtirgotāja Maxima Latvija veikals Maxima XX un vairākas citas tirdzniecības vietas. Projekta otrajā kārtā iekļauts viss ēkas daļas pirmais stāvs un daļa iepretī esošās stāvvietas, skaidroja I. Vicinska.

Plānots, ka Daudzfunkcionālajā centrā no 19. jūnija būs pārstāvēti vairāki veikalu zīmoli. 2400 kvadrātmetrus aizņems tirgotājs Cenuklubs.lv, bet pārējās tirdzniecības vietas aizņems, piemēram, kosmētikas preču tirgotājs Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, apavu tirgotājs Euroskor, apakšveļas tirgotājs Lauma Lingerie u.c..

Jaunas slimnīcas būvniecībai Talsos no Eiropas Savienības struktūrfondiem būs pieejami 4,33 miljoni latu.

To paredz trīspusējais līgums starp Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, Veselības ministriju un Talsu pašvaldību. Projekta attiecināmās izmaksas ir 5,15 miljoni latu, tai skaitā 84,21% jeb 4,33 miljonus latu piešķīris Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Talsu jaunā stacionāra ēkas celtniecību paredzēts sākt 2012. gada aprīlī un pabeigt - 2013. gada beigās. Db.lv rakstīja, ka pašreiz notiek ēkas tehniskā projekta izstrāde, ko veic SIA Ozola&Bula, arhitektu birojs, kas uzvarēja slimnīcas rīkotajā atklātajā konkursā. Jaunajā slimnīcas ēkā tiks izvietots neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, diennakts

stacionārs ar intensīvo terapiju un terapijas, ķirurģija profila gultām, kā arī ambulatorās medicīniskās palīdzības struktūras. Slimnīca būs vidēja izmēra – tajā būs 44 gultasvietas gan stacionāram, gan dienas stacionāram, kā arī operāciju bloks un intensīvās terapijas nodaļa. Tāpat jaunajā ēkā būs ambulatorās medicīnas nodaļa ar speciālistu un ģimenes ārstu pieņemšanas kabinetiem, hemodialīzes telpām, kā arī citām struktūrvienībām, kas nodrošina ārstniecības procesu – laboratorija, asins kabinets, diagnostiska, sterilizācijas dienests un pacientu funkcionēšanas novērtēšanas struktūrvienības. Kā jaunums klāt esošajam pakalpojumu klāstam tiks veidota rehabilitācijas nodaļa – ar zāli ārstnieciskajai fizkultūrai, masāžas kabinetu, fizikālās terapijas kabinetu un rehabilitologa darba vietu.

9.decembrī Talsu novadā viesosies Alānijas (Turcija) uzņēmēju kluba delegācija 20 cilvēku sastāvā. Tā ir pirmā tik plaša Turcijas uzņēmēju vizīte Talsu novadā.

Sarunas par iespējamo Alānijas un Talsu uzņēmēju klubu sadarbību aizsākušās šī gada vasarā, kad Talsu novadu apmeklēja Turcijas tieslietu sistēmas pārstāvji, informē Talsu pašvaldība. Šonedēļ Latvijā ierodas 19 Alānijas uzņēmēju kluba biedri un Alānijas mēra padomnieks ārējo sakaru jautājumos.

Turcijas uzņēmēji iecerējuši tikties ar Talsu novada pašvaldību un Talsu komersantu kluba valdes priekšsēdētāju Andi Araku. Tikšanās notiks Uzņēmēju sadarbības centrā Talsos. Pēc tam plānots doties uz Laumu dabas parku, lai iepazītos ar šīs vietas piedāvājumu un tiktos ar citiem Talsu komersantu kluba biedriem. Noslēgumā Alānijas uzņēmēji apmeklēs SIA Talsu mežrūpniecība Stendē un SIA Jaunalko Virbu pagastā.

Talsu novadā otrdien autoceļu Rīga – Ventspils, Ventspils – Rīga un Kuldīga – Līgas virzienā tiks uzstādītas trīs jaunas novada robežzīmes, informē Talsu novada pašvaldība.

Aizvadītā gada 15. decembrī noslēdzās Talsu novada pašvaldības izsludinātais Talsu novada robežzīmes ideju skiču konkurss. Tajā par uzvarētāju no pieciem pretendentiem tika atzīts tēlnieks Kristaps Gulbis.

Jauno Talsu novada robežzīmju izgatavošanas un uzstādīšanas mērķis ir veicināt Talsu novada atpazīstamību. Robežzīmju vizuālajā noformējumā iedzīvojies novada svītru kods, bet savdabīga nianse ir zīmēs iekļautie spēles Geochacing elementi.

Talsu novada trīs robežzīmju izgatavošana un uzstādīšana izmaksās ap 13 tūkstošiem eiro. To uzstādīšanā mākslinieks sadarbojas ar SIA Vīgantes.

Talsu novada deputāti turpmāk mēnesī varēs strādāt līdz 50 stundām, par to saņemot aptuveni 350 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas būs aptuveni uz pusi mazāk nekā līdz šim, informēja novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko.

Pēc Fedko sniegtās informācijas, Talsu novada domes deputāti, ņemot vērā šī brīža Valsts kontroles (VK) ieteikumus, pieņēmuši lēmumu pilnveidot deputātu atalgojuma apmēra noteikšanu.

Ja līdz šim vidējais deputāta atalgojums Talsu novada domē bija ap 700 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī, tad tagad tas samazināsies uz pusi un būs ap 350 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī, stāstīja Fedko.

Līdz šim Talsu novada domes deputātu atalgojumu aprēķināja pēc divām pozīcijām, proti, par katru domes un komiteju sēdes apmeklējumu un par deputātu pienākumu pildīšanu ārpus domes un komiteju sēdēm.

Talsu novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Inguna Kaļinka domes sēdē informēja, ka šī brīža VK nostāja paredz piemērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5.punktā noteiktos ierobežojumus, kas attiecas uz stundas apmaksas likmi.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.