Par vecumdienām rūpējas nopietnāk

Finanses
2015. gada 10. aprīlis 10:46

Trešā līmeņa pensiju fondos straujš pieaugums, tomēr salīdzinoši aktivitāte aizvien ir zema
, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopējā trešā līmeņa uzkrājumu summa ir sasniegusi 300 miljonus, un Latvijas pensiju sistēmas eksperti vērtē, ka trešais pensiju līmenis, par kuru krājēji rūpējas paši individuāli, nupat ir sasniedzis kritisko masu, lai ar to veiktu dinamiskākas jeb peļņu vairāk sološas investīcijas. 


Tā kā vidējais dzīves ilgums sievietēm Latvijā ir 82 gadi, bet vīriešiem – 78 gadi, tiek lēsts, ka apmēram 20 gadus cilvēks pavada pensionāra statusā, bet valsts fondētās pensiju sistēmas 1. un 2. līmeņa jeb valsts garantētā pensija nodrošinās aptuveni pusi no strādājošā vidējiem oficiālajiem ienākumiem. Pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, tomēr salīdzinoši zemie ienākumi kombinācijā ar neticību jebkādu sistēmu ilgstamībai Latvijā veido skeptisku attieksmi pret naudas uzkrāšanu vecumdienām. Uzkrājumus 3. līmenī veido 239 tūkstoši dalībnieku, kas ir 19% no 2. līmeņa pensiju dalībnieku skaita.


Aktivitāte pieaug


Pērn privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 45,1 milj. EUR jeb 19% un sasniedza 280,7 milj. EUR. Pensiju plānu aktīvu pieaugumu pagājušā gadā par 51,1 milj. EUR palielināja dalībnieku iemaksas. 82% jeb 42 milj. EUR iemaksāja tieši privātpersonas savā labā.


Salīdzinot ar 2013. gadu, bija vērojama liela privātpersonu iesaistes aktivitāte – jauno dalībnieku pieaugums bija 17%. No tiem 95% ‒ privātpersonas. 


PPF veikto investīciju peļņa 2014. gadā sastādīja 9,4 miljonus eiro. Vidējais 2014. gada ienesīgums visos privātajos pensiju plānos kopā bija 5.33% gadā. Augstāks ienesīgums bija aktīvajiem plāniem – 6.62%, mazāks sabalansētajiem plāniem – 4.91%. Šie rādītāji ir uzskatāmi par labiem, tomēr tie ir zemāki par pēdējo trīs gadu vidējo ienesīgumu gadā, kas attiecīgi sastāda 7.33% aktīvajiem, bet 5.32% sabalansētajiem plāniem. Uz februāra beigām vislielāko ienesīguma pieaugumu pret gada sākumu uzrādīja Swedbank aktīvais plāns Dinamika+100 (+12.23%), tam sekoja CBL Aktīvais (+8.46%), Nordea Progresīvais plāns (+7.99%) un CBL Sabalansētais plāns (+6.66%).


Visu rakstu Par vecumdienām rūpējas nopietnāk lasiet 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra