Valsts kontroliere Inguna Sudraba par darbu Valsts kontrolē pērn saņēmusi 38 308,35 LVL, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Kā darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, Sudraba deklarējusi Latvijas valdības vērtspapīru dzēšanu 30 000 LVL apmērā un ALB Finance LV vērtspapīru pirkšanu par 49 118 EUR.

Ingunas Sudrabas piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Kam ir jādeklarējas?

Privātpersonām, kas uz 2011.gada 31.decembri ir Latvijas nodokļu rezidenti vai kas vēlāk par tādu kļūst un kam pieder kāda no deklarējamām mantām. Pirmā pretruna – manta jādeklarē nodokļu rezidentiem Latvijas likuma izpratnē, taču rezidentu statusu paredz arī nodokļu konvencijas, kam ir augstāks spēks pār likumu (likuma izpratnē par rezidentiem uzskatāms plašāks personu loks, bet nodokļu konvencija nosaka, kurā valstī persona ir nodokļu rezidents, ja divu valstu nacionālie likumi uzskata viņu par tādu), un diez vai strīda gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot Latvijas likumu. Nepilngadīgo bērnu vietā deklarācija jāaizpilda vecākiem.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Vienotā Baltijas vērtspapīru tirgus izveidē sperts nākamais solis. Baltijas saraksts, kuru līdz šim veidoja 15 lielākie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas fondu biržās kotētie uzņēmumi, papildināts ar pārējiem uz 2004.gada 1.jūliju biržu oficiālajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem. Vērtspapīri joprojām kotēsies savas valsts biržā, taču tirgum tiks piedāvāti apvienotā Baltijas saraksta ietvaros. Vienotā Baltijas tirgus ieviešana saistīta ar jaunās tirdzniecības sistēmas ieviešanu Igaunijā un Latvijā septembra beigās. Viļņa uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirdzniecības sistēmu pāries 2005.gadā. Septembra beigās biržu otrajos sarakstos iekļautie uzņēmumi tiks apvienoti Baltijas Otrajā sarakstā, bet parāda vērtspapīri – Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Vienlaicīgi tiks ieviests arī jauns Baltijas indekss, kurš raksturos visu Baltijas tirgu. Tas būs uz kapitalizāciju balstīts peļņas indekss, kuru veidos visi Baltijas saraksta vērtspapīri. Indekss tiks aprēķināts arī retrospektīvi no 2000.gada janvāra. “Baltijas valstis investoru acīs ir vienots ieguldījumu reģions. Mūsu mērķis ir panākt iespējami dziļāku integrāciju jau pirms Ziemeļu un Baltijas valstu kopīgās tirdzniecības sistēmas ieviešanas”, saka OMHEX Market Operations prezidents Gerts Tīvass (Gert Tiivas). Baltijas saraksts no 2004.gada 1.jūlija Uzņēmums Birža Tirgus kapitalizācija Nozare uz 30.06.2004 miljonos EUR 1 Baltika HEX Tallinn 9,07 tekstilizsrādājumu ražošana un realizācija 2 Eesti Telekom HEX Tallinn 947,75 telekomunikāciju pakalpojumi 3 Ekranas Lietuvas NFB 71,86 elektronisko iekārtu ražošana 4 Hansapank HEX Tallinn 2 189,84 banka 5 Harju Elekter HEX Tallinn 37,80 enerģijas ražošana un realizācija 6 Latvijas Gāze Rīgas FB 334,00 gāzes realizācija 7 Latvijas Kuģnieciba Rīgas FB 120,66 kuģniecība 8 Lietuvos Telekomas Lietuvas NFB 434,27 telekomunikācu pakalpojumi 9 Merko Ehitus HEX Tallinn 127,44 celtniecība 10 Norma HEX Tallinn 82,50 autodetaļu ražošana 11 Pieno Zvaigzdes Lietuvas NFB 67,29 piena produkti ražošana 12 Rokiskio Suris Lietuvas NFB 93,00 piena produktu ražošana 13 SAF Tehnika Rīgas FB 56,25 sakaru iekārtu izstrāde un ražošana 14 Snaige Lietuvas NFB 121,16 saldējamo iekārtu ražošana 15 Tallinna Kaubamaja HEX Tallinn 46,09 mazumtirdzniecība 16 Ventspils Nafta Rīgas FB 252,14 naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana 17 Utenos Trikotazas Lietuvas NFB 47,10 trikotāžas ražošana 18 Vilniaus Vingis Lietuvas NFB 22,38 radio un televizoru detaļu ražošana 19 Vilniaus Baldai Lietuvas NFB 27,46 mēbeļu ražošana

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Kreditoriem un parāda piedzinējiem būs aizliegts uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, kā arī laika posmā no pulksten 21 līdz 8, paredz topošais ārpustiesas parāda piedziņas likums.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena norāda, ka ar jauno izstrādāto ārpustiesas parāda piedziņas likumu cer nodrošinās taisnīgu un saprātīgu ārpustiesas parāda piedziņu attiecībās ar parādnieku – fizisku personu.

Lai sasniegtu šo mērķi likumprojektā ir paredzēts noteikt kārtību, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam organizējama komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā, kā arī ir atrunāta kārtība, kādā risināt parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšana jautājumu, fizisko personu datu izmantošanas jautājumu un noteikt prasību parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējam saņemt speciālo atļauju parāda piedziņas pakalpojuma sniegšanai.

Likuma, kas paredzēja ar likumdošanas palīdzību aizsargāt parādniekus, izskatīšanu pēc Finanšu ministrijas lūguma Ministru kabineta komiteja atliek uz nedēļu.

Parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai būs nepieciešama licence, paredz likumprojekts. Tas domāts, lai reglamentētu kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā, nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, veicinātu parādu labprātīgu atmaksu, kā arī sekmētu iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.

Viens no iemesliem, kādēļ šāds likumprojekts izstrādāts, ir sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaugošā neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību, turklāt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) tiek saņemtas arvien vairāk sūdzības, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Trešdien valsts trīs gadu parādzīmju izsolē pārdoti visi piedāvāti vērtspapīri 12 miljonu latu nominālvērtībā ar vidējo diskonta likmi 4% gadā. Kopumā izsolē, kurā tika piedāvātas valsts vidēja termiņa parādzīmes 12 miljonu latu apjomā, piedalījās deviņas komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes 14,615 miljonu latu apjomā. Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa parādzīmju nekonkurējošā izsolē tika izsolīti vērtspapīri par 1,53 miljoniem latu. Izsolē piedāvātas parādzīmes ar atmaksas termiņu trīs gadi par trīs miljoniem latu. Izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Vidējā svērtā peļņas gada likme bija 4% Līdz ar jauna rezervju izpildes perioda sākšanos īstermiņa latu likmes ir mazliet samazinājušās, banku sistēmas likviditātei mainoties nebūtiski. Pirmajās rezervju izpildes perioda dienās vidējie rezervju atlikumi ir atbilduši mēneša vidēji nepieciešamajam rezervju apjomam, taču, ņemot vērā iepriekšējos rezervju periodos novērotās tendences, tuvāko pāris nedēļu laikā var sagaidīt šo apjomu pieaugumu un attiecīgi arī īstermiņa likmju kāpumu. Pēc pēdējās 3-gadīgo Latvijas valsts parādzīmju izsoles, kurā visi piedāvātie vērtspapīri tika pārdoti ar vidējo diskonta likmi 4%, var prognozēt ilgtermiņa likmju kāpumu. Tas saistāms ar Valsts kases lēmumu neizlaist eiroobligācijas, bet tā vietā aizņemties vietējā tirgū. Tas savukārt nozīmē, ka, ja ne patlaban, tad vēlāk šajā gadā Valsts kasei būs nepieciešami līdzekļi, un tā varētu būt gatava maksāt augstāku likmi par izlaistajiem vērtspapīriem. Turklāt ilgtermiņa likmju kāpumu latos veicina arī ĀSV un Eirozonas ilgtermiņa likmju kāpums. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) LV000054071 05.12.03 - 3,50% - LV000056002 06.11.03 6,75% 3,50% 2,25% LV000057001 24.03.05 9125% 3,90% 3,70% LV000057002 26.01.06 8125% 4,00% 3,85% LV000057034 08.05.07 5625% 4,25% 4,00% LV0000580017 14.02.13 5125% 5,10% 4,80% Korporatīvie parāda vērtspapīri Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) HPAF 15.02.05 8,50% 4,25% 3,70% HPAD 15.08.06 6,50% 4,50% - HPAG 15.08.07 7,50% 4,70% 4,30% HPAJ 15.08.08 4,50% Peld. likme Peld. likme HPAI 15.08.08 7,00% 5,00% 4,50% HPAK 15.08.09 4,50% Peld. likme Peld. likme HPAH 15.08.11 7,50% 5,60% 4,80% HPAL 15.08.12 6,00% 5,70% - Unibankas obligācija

Baltijas — Amerikas Uzņēmējdarbības fonds (BalAEF) paziņo par Baltic—American Mortgage Trust 2004-1 sērijas hipotekāro vērtspapīru emisiju par USD 63626000. Tie ir ASV parauga hipotekārie vērtspapīri (Residential Mortgage Backed Securities - RMBS), kas nodrošināti ar BalAEF hipotekārās kreditēšanas programmas ietvaros Latvijā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem USD 64925255 apmērā. RMBS hipotekāro vērtspapīru emisijas struktūru izstrādājis Wachovia Securities, un to reitingu noteicis Moody's Investor Services (Moody's). Sākotnējā piedāvājuma apmērs ir USD 63626000, un tajā ietilpst divas vērtspapīru kategorijas: augstākās klases vērtspapīri, A kategorijas vērtspapīri par USD 60056000, kam Moody's piešķīris reitingu Aa2, un zemākās kategorijas vērtspapīri, B kategorijas vērtspapīri par USD 3570000, kam Moody's piešķīris reitingu Baa1. Šis darījums ir pirmā ASV parauga hipotekāro vērtspapīru (RMBS) emisija Centrāleiropā. «Tas ir pirmais no plānotajiem programmas veida emisijas sērijas piedāvājumiem, kas atver starptautiskos kapitāla tirgus hipotekārajai kreditēšanai Baltijā,» stāsta Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fonda hipotekārās kreditēšanas programmas rīkotājdirektors Viljams Šaubs (William C. Schaub). «Papildus noguldījumiem vai vietējo ķīlu zīmju emisijai šis paraugs pavērs iespēju vietējiem aizdevējiem meklēt arī citus finansējuma avotus.»

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.