Kāds Igaunijas uzņēmējs kļuvis par zelta ieguves kompānijas Ardent Mines izpilddirektoru, pašam to nezinot, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Ardent Mines, kas it kā nodarbojas ar zelta ieguvi, ir dažas licences zelta ieguvei Kanādas rietumu piekrastē. Pašai kompānijai nav nekādu aktīvu, taču ir obligācijas 40 tūkst. ASV dolāru apmērā. Bijušā kompānijas valde tikusi atcelta šī gada februārī un aizvietota ar Igaunijas uzņēmēju Turu.

Turu atļāvis savam radiniekam Kanādā, kuram kā šīs valsts iedzīvotājam pavērušās dažādas investīciju iespējas, uz sava vārda veikt akciju darījumus Kanādā.

Preses paziņojumā, kurā teikts, ka Turu ir iecelts uzņēmuma valdē, arī norādīts, ka viņš Kanādā investējis nekustamajā īpašumā, akcijās un pakalpojumu sektorā kopš 2004. gada.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

PCTVL frakcijas deputātu Jakova Plinera un Valērija Buhvalova veidotā filma Uzvaras diena – mūsu svētki bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, bet Izglītības un zinātnes ministrija tikai iespēju robežās ir apzinājusi un mēģina kontrolēt, lai tā skolās netiktu demonstrēta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) amatpersonas trešdien, 10. setembrī tikās ar TB/LNNK frakcijas pārstāvjiem, lai pārspriestu radušos situāciju, kad skolās tiek izplatīti pretvalstiski materiāli, Db.lv informē Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs.

Filma Uzvaras diena – mūsu svētki iecerēta izplatīšanai Latvijas skolās ar krievu mācībvalodu. Pēc IzM rīcībā esošās informācijas, filma bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, pārsvarā vēstures skolotāju rīcībā. Vienlaikus nav informācijas, ka tā reāli kādā skolā būtu tikusi demonstrēta. Lai turpmāk varētu izvērtēt šādu un līdzīgu mācību palīgmateriālu saturu, ministrija gatavojas izveidot īpašu ekspertu komisiju no dažādu nozaru speciālistiem.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Pēc pašreizējā jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu pasniegšanas veida tiesībsargam Jurim Jansonam šķiet, ka šī iniciatīva ir naidu kurinoša un lieki tracina sabiedrību.

«Manuprāt, ir slikti, ka ultralabēji nacionāli vai ultrakreisi nacionāli noskaņoti politiķi, spēlējoties ar sabiedrību, ar simboliem, mēģina vēl dziļāk iedzīt ķīli starp sabiedrības grupām. Manuprāt, vēsture un šī situācija ir jāskaidro, bet leģitīmais mērķis, kāpēc patlaban tas tiek virzīts, man nav skaidrs,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja tiesībsargs.

Viņš norāda, ka jau ilgu laiku šis piemineklis stāv, ir bijuši kādi mēģinājumi to uzspridzināt, bet tas nebija politisks lēmums, taču tagad ar politisku lēmumu mēģinās to nojaukt. «Manuprāt, tas tikai lieki tracinās tautu,» piebilda Jansons.

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

9. maijā neilgi pēc plkst.23 bez būtiskiem starpgadījumiem noslēdzās «nacisma sagrāves gadadienai» veltītie pasākumi Rīgā, Uzvaras parkā. Pasākumu laikā policijas darbinieki fiksēja aptuveni 64 administratīvos pārkāpumus.

Arī citās Latvijas pilsētās notikušie 9.maija pasākumi aizvadīti mierīgi. Par dažādiem pārkāpumiem pasākumu laikā kopumā sastādīti 67 administratīvo pārkāpumu protokoli, no tiem 64 Rīgā notikušajā pasākumā pie Uzvaras pieminekļa, kā arī divi protokoli Rēzeknē un viens Liepājā.

Kā informēja Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins, visvairāk pārkāpuma protokolu noformēts par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Pieķerti arī daži, kuri kārtojuši dabiskās vajadzības tam neparedzētās vietās. Tāpat konstatēta aizliegtas simbolikas lietošana un neatļauta tirdzniecība.

Kopumā policijas uzdevums - nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību - šajā reizē ir veiksmīgi izpildīts, apgalvoja policijas pārstāvis Anučins.

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."

Piemineklim «Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem» jeb tā dēvētajam Uzvaras piemineklim, kas simbolizē okupācijas varu, nav vietas līdzās Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, tā LNT raidījumā 900 sekundes pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions, taču pašam piemineklim Rīgas panorāmā būtu jāizskatās citādāk – neesot pieļaujams, ka tas atrodas līdzās Gaismas pilij, norādīja ministrs.

Jautāts, vai diskusijas par pieminekļa nojaukšanu un pārcelšanu nešķels sabiedrību, ministrs pauda, ka par vēstures lietām būtu jāsāk runāt atklāti un ka patlaban sabiedrību šķeļ atšķirīgi viedokļi par vēstures faktiem. Patlaban vēl ir pāragri runāt par viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības plāniem saistībā ar šo jautājumu.

Portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli, un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 9800 cilvēku. Ja tiks savākti vēl aptuveni 200 paraksti, iniciatīva tiks iesniegta skatīšanai Saeimā. Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja konceptuāli atbalstījusi Rīgas Pieminekļu aģentūras lēmumprojektu par Uzvaras kolonnas atjaunošanu un uzstādīšanu Jēkaba laukumā. Rīgas dome informē, ka, akceptējot lēmumprojektu, tiek plānoti sākotnējie pieminekļa sakārtošanas darbi – kolonnas elementu savākšana, atjaunošana un eksponēšana saliktā veidā.

«Uzskatu, ka finansējumu šim mērķim varēs atrast no pilsētas infrastruktūras fonda. Pēc tam varēsim plānot turpmākos darbus, aprēķināt to izmaksas, kā arī piesaistīt iespējamos sponsorus un ziedotājus. Domāju, Uzvaras kolonnas atjaunošana labi iekļautos 2014. gada pasākumos, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,»norāda komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC).

Tomēr domes opozīcijas bloks Vienotība norāda, ka komitejas priekšsēdētājs arī apstiprinājis, ka domei neesot līdzekļu Uzvaras kolonnas uzstādīšanai, tomēr tas lēmuma pieņemšanu neesot kavējis.

2008.gadā jautājumu par Uzvaras kolonnas atjaunošanu izskatījusi Rīgas domes Pieminekļu padome un nolēma šo iniciatīvu atbalstīt. Tomēr pēc Vienotības paziņojumā norādītā, padome nav atbalstījusi Uzvaras kolonas uzstādīšanu Jēkaba laukumā, jo uzskatīja, ka pareizāk būtu kolonnu uzstādīt Viesturdārzā, tādējādi papildinot kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pieminekļu ansambli.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

http://www.db.lv/images/article/2008/09/18/63d9fb8d-987b-4a82-83ce-0495275eada8.jpg

KNAB pārbaudīs AndrējevuKNAB šā gada plānos paredzēts pārbaudīt visu SPRK amatpersonu, tostarp arī V. Andrējevas ienākumu deklarācijas, Db uzzināja no biroja pārstāvja Andra Vitenburga. Šīs plānveida pārbaudes ietvaros KNAB sola ņemt vērā arī informāciju, uz kuru savā iesniegumā KNAB norādījis žurnālists Lato Lapsa.

"No V. Andrējevas iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām izriet, ka vismaz divus gadus pēc kārtas viņa uz īpatniem noteikumiem, kas neatbilst Latvijas kredītiestāžu un uzņēmumu ierastajai praksei, veikusi aizņēmumus par ievērojamām summām, kuras, kā izriet no deklarācijām, tērējusi patēriņam vai līdzīgām vajadzībām. Tā par 2006. gadu no V. Andrējevas deklarācijas izriet, ka gada laikā amatpersona nopelnījusi aptuveni 48 tūkst. Ls, bet iztērējusi apmēram 91 tūkst. Ls, publiski nenosauktiem aizdevējiem parādā esot aptuveni 67 tūkst. Ls. Savukārt 2007. gada laikā, kā rāda mani aprēķini, V. Andrējeva oficiāli nopelnījusi jau 75 tūkst. Ls, bet viņas parādsaistības pieaugušas vēl par 41 tūkst. Ls un sasniegušas vairāk nekā 108 tūkst. Ls. Vienlaikus V. Andrējeva nav deklarējusi faktiski nekādus darījumus par iztērētajām summām vai iegādātus un kredītiestādēs ieķīlātus īpašumus. Tas liek izdarīt secinājumu, ka iespaidīgie līdzekļi, visticamākais, iztērēti patēriņam vai līdzīgām vajadzībām, savukārt aizdevumi gūti no trešajām personām, kas aizdomīgi, pretēji vispārpieņemtajai praksei tos acīmredzot izsniegušas, nepieprasot ieķīlāt kādu kustamu vai nekustamu mantu," teikts iesniegumā KNAB, lūdzot pārbaudīt, kā un uz kādiem nosacījumiem valsts amatpersona V. Andrējeva izdarījusi minētos aizņēmumus, vai to izdarīšanā nav saskatāmas kādas amatnozieguma pazīmes, vai amatpersona ir precīzi ievērojusi darījumu deklarēšanas normas un vai šo aizņēmumu veikšanā V. Andrējeva nav nonākusi ietekmējamā vai interešu konflikta stāvoklī vai arī izmantojusi dienesta stāvokli.

«Investīcijas vienīgā pievienotā vērtība ir atbildība. Mums ir dots uzticības kredīts pusmiljona eiro apmērā. Tas ir riska kapitāls, viņi zina, ar ko riskē, bet es nebūtu apmierināts, ja mēs nenopietni realizētu šo iespēju,» saka Mikus Opelts, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja SIA Giraffe360 dibinātājs un vadītājs.

Uzņēmuma nule piesaistītā investīcija 500 tūkstošu eiro apmērā ir viens no šogad apjomīgākajiem publiski zināmajiem investīciju darījumiem startup jomā. Šis finansējums domāts produkta izstrādnei, bet nākamā investīcija plašākiem darbiem pārdošanas jomā gaidāma jau pēc diviem gadiem. Vairāk par investīcijām, startup attīstību Latvijā un to, kāpēc šādu ierīci nav izstrādājis neviens cits fotoaparātu ražotājs, M. Opelts stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Tavs uzņēmums Giraffe360 tikko piesaistīja investīcijas pusmiljona eiro apmērā. Iepriekš publiski vairāk zināms tavs otrs projekts – Skatskat virtuālās tūres. Ar ko īsti nodarbojas Giraffe360?

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011. gadā uzņēmums sāka ar virtuālo tūru izstrādi

Virtuālās tūres ir palikušas kā mazs papildpakalpojums, saka Zane Šneidere, SIA Bright līdzīpašniece.

Kādu laiku, izstrādājot tūres, komanda saprata, ka uzņēmuma grafiskie dizaineri un programmētāji var daudz vairāk. «Kļuva neinteresanti. Tas bija nišas produkts – lai gan mainījās telpas, ko fotografējām, tehnoloģija visu laiku bija viena un tā pati. Gribējās jaunus izaicinājumus, darīt kaut ko interesantāku, sarežģītāku,» atzīst Kaspars Bleikšs, SIA Bright līdzīpašnieks.

Reizēm viņi klientus pat atrunā no virtuālo tūru veidošanas, jo tagad daudz vairāk var pateikt ar video, turklāt to var izmantot ne vien mājaslapā, bet arī sociālajos tīklos, YouTube u.tml. «Vienu laiku virtuālās tūres bija modes kliedziens. Tagad tās vairs nav aktuālas. Ja runājam par tādu nišu kā dzīvokļu pārdošana vai īre, tad tur virtuālās tūres joprojām labi strādā. Citās jomās video ar labu scenāriju ir daudz iespaidīgāki,» vērtē Zane. Kaspars piebilst, ka tad, ja video skatītāju neaizrauj pirmajās piecās sekundēs, tālāk to neskatīsies. Viņiem bieži vien prasa piecu minūšu mārketinga video, un tad nākas ilgi skaidrot, ka mūsdienās viena minūte jau ir daudz. «Cilvēki novērtē savu laiku, ir nepacietīgi un nedaudz slinkāki, meklējot informāciju,» novērojis Kaspars. Lietotājam ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik daudz laika tas prasīs. Varbūt minūtes cilvēkam nav žēl, bet, ja būs jāveic daudzi un neskaidri soļi, viņš, iespējams, meklēs ko vienkāršāku, un mājaslapas īpašnieks šo potenciālo klientu būs zaudējis.

Latvijas startup uzņēmums Giraffe360 - virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs - ir piesaistījis investīcijas pusmiljona eiro apmērā no privātā Igaunijas riska kapitāla uzņēmuma Koha Capital, Digital Freedom Festival paziņoja Giraffe 360 dibinātājs un vadītājs Mikus Opelts.

Tā šogad ir lielākā publiski zināmā sāklas (seed) investīcija Latvijas startup uzņēmumā.

«Tas dos iespēju nokļūt tuvāk mūsu izvirzītajam mērķim - apkalpot kompānijas Londonā, Ņujorkā, Sidnejā, Tokijā un citur pasaulē,» teica Opelts.

Giraffe360 ražo virtuālo tūru tehnoloģiju, ļaujot nekustamā īpašuma nozarei pacelt īpašumu apskati virtuālās realitātes pieredzes līmenī.

Tehnoloģiju uzņēmums Giraffe360 ir dibināts 2015.gadā un radījis viegli lietojamu 360 grādu kameru un platformu virtuālajām tūrēm, kas ir pieejama internetā, kā arī mobilajās un virtuālās realitātes ierīcēs. Uzņēmuma mērķis ir mainīt nekustamā īpašuma tirgus paradumus un veidu, kā cilvēki atrod jaunus mājokļus, brokerim kļūstot par digitālo mākslinieku.

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties Latvijas uzņēmuma New Rosme ražoto krūšturu tapšanas procesā, kas norit galvaspilsētas Klusajā centrā, Hanzas ielā. Veļas ražošanā svarīgs ir atsevišķu detaļu komplekts, kā arī dizaineru spēja uztvert pircēja vēlmes, konstruktora meistarība un šuvēju roku veiklība. New Rosme ražotnē Rīgā notiek dizaineru un konstruktoru darbs, kā arī eksperimentālā paraugu šūšana, krūšturu bļodiņu formēšana, mežģīņu piegriešana, kā arī detaļu šūšana kopā.

Veļas kolekcijas ražošana no «nulles» līdz gataviem produktiem veikalā ilgst aptuveni vienu gadu, noskaidroja Db.lv. Veļas ražošanas «sākums» ir pagātnē saražoto produktu izvērtēšana, zīmolu katalogu pirkšana, savu vadlīniju izveidošana. Fiziskā ražošana ir visa procesa īsākais posms.

Kopumā aptuveni 65% no visa SIA New Rosme eksporta tirgus veido veļas pārdošana Krievijā, savukārt straujāk augošais tirgus ir Baltijas valstis, kurās pārdošanas apjomi ik gadu dubultojas. Latvijā pēdējo gadu laikā ir atklāti 14 jauni Rosme zīmola veikali, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas desmit veikali, bet Lietuvā - divi veikali, un šis tirgus skatāms ar labām nākotnes izaugsmes perspektīvām, Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Edgars Štelmahers.

11.novembrī tiek svinēta Lāčplēša diena, kas kalendārā ir ierakstīta par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai 1919. gada 11.novembrī, atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs zina kāpēc tiek svinēta Lāčplēša diena

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zināšanas ir nepietiekamas. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2008. gada 5. līdz 10.novembrim, tikai ceturtā daļa (23%) varēja nosaukt precīzu iemeslu, kāpēc tiek atzīmēta Lāčplēša diena. Liela daļa no respondentiem norādīja, ka tā ir Varoņu piemiņas diena (25%), vai ka šie svētki saistīti ar kaujām (12%) un vēsturiskiem notikumiem (6%). Aptuveni katrs desmitais (8%) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

http://www.db.lv/images/article/2008/11/21/d2d719be-2b0c-4e9c-a8b8-a012a9259282.jpg

Kompaktgalerijas tipa tirdzniecības centra pamatakmens ielikts 2008. gada jūlijā, un tā izveidē plānots investēt 10 miljonus eiro. Paredzams, ka jauno tirdzniecības centru ik dienu apmeklēs vidēji 7000 cilvēku jeb 2,3 miljoni apmeklētāju gadā. Tirdzniecības centra kopējā platība būs – 9 335 m2 .

Ķekavas komapktgalerijas īpašnieks un investors ir SIA Vita Mārkets.

Tirdzniecības centrā pircējiem būs pieejami Latvijā iecienīti modes preču, aksesuāru un mājsaimniecības piederumu veikali - kopā 60 dažādas tirdzniecības vietas. Jaunajā tirdzniecības centrā viens no lielākajiem nomniekiem būs veikals ELVI. Pie veikala būs stāvvietas 272 automašīnām.