Šonedēļ notiekošās valsts parādzīmju konkurējošās daudzcenu izsoles laikā Latvijai izdevās pārdot obligācijas 19 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz piedāvājumā tika izliktas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (4 milj. Ls apjomā) un gada (16 milj. Ls apjomā). Īsākā termiņa parādzīmes tika kopumā pārdotas 3 milj. Ls apjomā, savukārt garākā termiņa parādzīmes tika izpirktas pilnībā.

Vidējā likmes, kas tiks maksātas par sešu un 12 mēnešu aizdevumiem ir attiecīgi 1,086% un 1,670%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī nekonkurējošā valsts parādzīmju izsole, kuras laikā pārdošanā tiks izliktas parādzīmes kopumā 5 milj. Ls vērtībā (sešu mēnešu parādzīmes 1 milj. Ls vērtībā un gada termiņa parādzīmes 4 milj. Ls vērtībā).

Igaunijas otrā līmeņa pensiju fondi investējuši ne tikai Francijas un Vācijas valdību parādzīmēs, bet arī Itālijas obligācijās.

Oktobra beigās Igaunijas pensiju fondi bija ieguldījuši 33 miljonus eiro Francijas parādzīmēs, Vācijas parādzīmēs – 22 miljonus eiro, bet Itālijas parādzīmēs – 19 miljonus eiro, ziņo BBN.

Lieli ieguldījumi ir bijuši arī Polijas (18 miljoni eiro) un Lietuvas (16 miljoni eiro) parādzīmēs.

Tāpat Igaunijas pensiju fondi investējuši Ungārijas, Rumānijas, Dienvidāfrikas un Turcijas valdību parādzīmēs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas ziemeļu kaimiņi ir izvērsuši apjomīgas investīcijas finanšu nepatikšanās esošajās eirozonas valstīs. Igaunijas investīcijas šajās valstīs bijušas 1,3 miljardu eiro apmērā. Itālijā Igaunija investējusi 663 miljonus eiro, savukārt Grieķijā 28 miljonus eiro.

Augstākā tiesa kā apelācijas instance ceturtdien daļēji apmierināja uzņēmuma Eurobalt Junipro prasību pret Gati Saknīti, piedzenot no uzņēmēja 280,7 tūkstošus latu, aģentūru BNS informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa sacīja, ka tiesa nosprieda piedzīt no Saknīša par labu Eurobalt Junipro aizdevuma atmaksai 186,7 tūkstošus latu, līgumsodu - 85,1 tūkstoti latu, kā arī likumiskos procentus - 8,9 tūkstošus latu.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no 8.aprīļa, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Jau vēstīts, ka Eurobalt Junipro prasīja piedzīt no Saknīša kopumā 691 tūkstoti latu.

Apelācijas instancei strīds bija jāvērtē vēlreiz, jo pērn 24.februārī Senāts atcēla iepriekšējās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta Eurobalt Junipro prasība un lieta tika nodota izskatīšanai no jauna.

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Trešdien Vācija izsolīja divu gadu valdības parādzīmes ar rekordzemu ienesīgumu, jo jaunākie dati liecināja, ka inflācija eirozonā saglabājusies ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa jau 19. mēnesi pēc kārtas.

Vācija pārdevusi parādzīmes 3,34 miljardu eiro vērtībā ar vidējo ienesīgumu mīnus 0,07%, kas ir zemākais vēsturē. Iepriekšējā izsolē 20. augustā parādzīmes izdevās pārdot ar 0% likmi.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kuri iepērk parādzīmes, termiņa beigās saņems mazāk nekā samaksāja par tām.

Vācijas 10 gadu parādzīmju ienesīgums bija 1,07%, bet parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2024.gada augusts cena bija 99,375% no nominālvērtības.

Commerzbank prognozē, ka 10 gadu parādzīmju ienesīgums gada beigās būs 1,1%.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē atkal tika pārdotas visas piedāvātās valsts parādzīmes, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā tika piedāvātas desmit gadu valsts parādzīmes par kopējo summu divi miljoni latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 9,28 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka arī trešdien notikušajā valsts vērtspapīru izsolē tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās parādzīmes – 8 milj. Ls apjomā.

Šoreiz tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc 10 gadiem 2021. gada 4.februārī. Kopējais pieprasījuma apjoms pēc minētā termiņa vērtspapīriem sasniedza 19,5 milj. latu, kas 2,4 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Izsolē piedalījās sešas komercbankas.

Krievija plānojusi rīkot parādzīmju izsoli, kuras laikā vēlas piesaistīt 15 miljardus rubļu (243 miljonus dolāru), raksta Bloomberg.

Pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijai izdevies pārdot visas parādzīmes, ko tā piedāvāja, jo pieprasījums pēc tām atkal palielinās.

Finanšu ministrija emitēs parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2020. gada janvārī, kas būs piektā izsole ar peldošu procentu likmi kopš tās atkārtotas ieviešanas janvārī. Augošais pieprasījums pēc vietējām parādzīmēm un naftas cenu atveseļošanās, kā arī pamiers Ukrainā ir palīdzējis Krievijai piesaistīt par 48% vairāk finansējuma nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Piecu gadu valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 11 bāzes punktiem līdz 14,11%.

«Ņemot vērā mierīgo ģeopolitisko situāciju un naftas cenu pie 60 dolāru atzīmes par barelu, mēs saskatām, ka izsolē būs spēcīgs pieprasījums pēc parādzīmēm,» uzskata OAO Rosbank analītiķis Jurijs Tulinovs. Viņš norāda, ka parādzīmju cenas aug, jo daļa brokeru saskata, ka pašreizējie līmeņi ir pievilcīgi pirms centrālās bankas sanāksmes nākamnedēļ.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā tika izpārdoti visi piedāvājumā izliktie valsts vērtspapīri – kopumā 20 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz piedāvājumā tika izliktas divu termiņu valsts parādzīmes – ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (2011. gada 2. septembrī) un gada (2012. gada 2. martā). Minēto termiņu parādzīmes tika piedāvātas attiecīgi 8 milj. Ls un 12 milj. Ls apjomā. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc šo termiņu parādzīmēm bija liels un pārsniedza piedāvājumu attiecīgi 3,8 (sešu mēnešu obligācijām) un 3,75 reizes (12 mēnešu obligācijām).

Vidējā likme, kas tiks maksāta par pusgada un gada termiņa valsts obligācijām ir attiecīgi 1,158% un 1,77%.

Rīt notiks arī valsts vērtspapīru fiksētās likmes (nekonkurējošā) izsole, kuras laikā varēs iegādāties valsts parādzīmes kopumā 5 milj. Ls apjomā (arī gan sešu, gan 12 mēnešu parādzīmes).

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā tika izpārdotas visu piedāvājumā izlikto termiņu valsts parādzīmes – kopumā 16 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā šodien izsolē tika piedāvāti valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (2011. gada 12. augustā) un gada (2012. gada 10. februārī). Abu termiņu parādzīmes tika piedāvātas par identisku summu – 8 milj. Ls. Jāpiebilst, ka izsoles dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 50,52 milj. latu.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par sešu un 12 mēnešu aizdevumiem ir attiecīgi 1,247% un 1,918%.

Rīt notiks arī valsts vērtspapīru nekonkurējošā daudzcenu izsole. Tās laikā piedāvājumā izliks parādzīmes 4 milj. Ls vērtībā (arī sešu un 12 mēnešu parādzīmes).

Tuvo Austrumu un Ukrainas konflikta riski ir samazinājuši uzņēmumu vēlmi veikt obligāciju emisijas, un mazina investoru pieprasījumu pēc tām, raksta Bloomberg.

Augusta pirmajās dienās pasaulē pārdotas parādzīmes 53,6 miljardu dolāru apmērā. Tas ir lēnākais mēneša sākums kopš pērnā gada jūlija, kad tirgi reaģēja uz ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes izteikumiem par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, veicinot investorus pārdot riskantākus aktīvus.

Pagājušā mēneša sākumā tika pārdotas parādzīmes 75,9 miljardu dolāru vērtībā, salīdzinot ar 36,6 miljardiem dolāru pirms gada. Savukārt pērnā gada augusta pirmajās astoņās dienās uzņēmumi pārdeva parādzīmes 62,6 miljardu dolāru apmērā.

Vidējā starpība starp ienesīgumu, kas tiek maksāts par ASV valdības parādzīmēm un korporatīvajām un spekulatīvās kategorijas parādzīmēm, pagājušās nedēļas noslēgumā pieauga par 178 bāzes punktiem. Tas ir 22 bāzes punktus augstāk nekā jūnija zemākajā līmenī un lielākā atšķirība kopš 18. marta.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija Mintos ievieš jaunu pamatproduktu - ar aizdevumiem nodrošinātus vērtspapīrus jeb parādzīmes.

Parādzīmes ļaus privātajiem investoriem investēt aizdevumos pilnībā regulētā vidē ar lielāku investoru aizsardzību un pārredzamību. Kā pilnvarota ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar MiFID II, Mintos šogad plāno pieteikties tā sauktajai ES pasei, lai varētu veikt darbību visā ES, līdztekus piesakoties arī parādzīmju pasei.

2022. gada 25. maijā Mintos investīciju platformā tika ieviestas parādzīmes, tādējādi noslēdzoties mēnešiem ilgam darbam, kāds lielākoties līdz šim Eiropā nebija realizēts. Pagājušajā gadā Mintos ieguva ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, pēc kā sekoja pāreja no aizdevumu investīciju produkta uz ar aizdevumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko sauc par parādzīmēm. Parādzīmes ļauj privātajiem investoriem investēt aizdevumos regulētā vidē, nodrošinot lielāku investoru aizsardzību un vēl nebijušu pārskatāmības līmeni.

Šīs nedēļas valsts obligāciju konkurējošās daudzcenu izsoles laikā kārtējo reizi tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās parādzīmes, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz tika piedāvātas valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem 2016.gada 29.jūlijā. Vidējā likme, kas tiks maksāta par minēto piecu gadu aizdevumu ir 4,084%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī valsts obligāciju fiksētas likmes (nekonkurējošā) vērtspapīru izsole. Tās laikā tiks piedāvāti valsts parāda vērtspapīri 3 milj. Ls apjomā.

Viens no apstākļiem, kādēļ regulāri tiek izpirktas valsts parādzīmes ir tas, ka izsolēs ir pieejams samērā zems šo parādzīmju apjoms.

Šodien notika kārtējā veiksmīgā Latvijas obligāciju izsole, kuras laikā tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā šoreiz konkurējošās daudzcenu izsoles laikā piedāvātas tika valsts parādzīmes 12 milj. Ls apjomā ar dzēšanas termiņu pēc gada – 2013. gada 1. februārī.

Izsolē piedalījās astoņi dalībnieki un pieprasījums pēc šīm valsts obligācijām 3,8 reizes pārsniedza piedāvājumu.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par šo gada aizdevumu, ir 1,731%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī valsts vērstpapīru fiksētās likmes izsole. Tās laikā piedāvājumā tiks izliktas valsts parādzīmes 3 milj. Ls vērtībā (pie likmes 1,731%). Arī šie vērtspapīri, visticamāk, tiks izpirkti pilnā apjomā.

Šodien notiekošās valsts vērtspapīru konkurējošā daudzcenu izsoles laikā tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes – kopumā 8 milj. Ls apmērā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz valsts iekšējā aizņēmuma izsolē tika piedāvāti parāda vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2012. gada 19. oktobrī (12 mēnešu parādzīmes). Izsoļu dalībnieku (kopumā deviņu) kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 36,8 milj. Ls, kas 4,6 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par minēto 12 mēnešu aizdevumu ir 1,789%.

Rīt notiks arī valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole. Tās laikā tiks piedāvātas 12 mēnešu parādzīmes 2 milj. Ls apjomā.

Šonedēļ notiekošās valsts vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles laikā tika pārdotas visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes – kopumā 8 milj. latu apjomā.

Šoreiz izsolē tika piedāvāti valsts parāda vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2012. gada 15. jūnijā (12 mēnešu parādzīmes). Kārtējo reizi izsoles dalībnieku interese par minētajiem vērtspapīriem bija krietni vien lielāka, un pieprasījuma apjoms sasniedza 41,4 milj. Ls jeb 5,1 reizi pārsniedza piedāvāto parādzīmju apjomu.

Jānorāda, ka vidējā likme, kas tiks maksāta par minēto gada aizdevumu, ir 1,745%.

Rīt notiks arī valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole. Tās laikā tiks piedāvātas 12 mēnešu parādzīmes 2 milj. Ls vērtībā.

Šodien notiekošās Latvijas valsts vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles laikā pārdotas tika visas piedāvājuma izliktās parādzīmes – kopumā 12 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šodien kopumā tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc gada – 2012. gada 11. maijā. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc minētā termiņa parādzīmēm kārtējo reizi ievērojami pārsniedza piedāvājumu un bija 29,72 milj. Ls (tas 2,42 reizes pārsniedza piedāvājumu).

Minētajā valsts vērstpapīru izsolē piedalījās septiņi dalībnieki un vidējā likme, kas tiks maksāta par 12 mēnešu aizdevumu, ir 1,842%.

Rīt notiks arī valsts vērtspapīru fiksētās likmes izsole (pie 1,842% likmes), kuras laikā valsts parādzīmes tiks piedāvātas 3 milj. Ls apjomā.

Šīs nedēļas konkurējošas daudzcenu izsoles laikā kārtējo reizi tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz izsolē tika piedāvāti valsts parāda vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2011. gada 9.decembrī (sešu mēnešu parādzīmes) – kopumā 8 milj. Ls apjomā. Jānorāda, ka pieprasījums pēc minētajiem papīriem bija ievērojami lielāks un 5,4 reizes pārsniedza piedāvājumu (jeb sasniedza 43,3 milj. Ls).

Vidējā likme, kas tiks maksāta par šo sešu mēnešu aizdevumu tika noteikta 0,934% apmērā.

Jānorāda, ka rīt notiks arī valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole. Tās laikā tiks piedāvātas sešu mēnešu parādzīmes 2 milj. Ls apjomā.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Šodien notiekošās valsts obligāciju konkurējošās daudzcenu izsoles laikā kārtējo reizi tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās parādzīmes 8 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz piedāvātas tikai parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc 12 mēnešiem – 2012. gada 13 . aprīlī. Izsoles dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 14,3 milj. Ls, kas 1,8 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par šo aizdevumu, ir 1,781%.

Jāpiebilst, ka rītdien notiks arī valsts vērtspapīru fiksētās likmes (nekonkurējošā) izsole, kuras laikā piedāvājumā tiks izliktas parādzīmes 2 milj. Ls apjomā.

Šodien notiekošajā valsts vērtspapīru izsolē tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās parādzīmes – 8 milj. Ls apjomā.

Šoreiz tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc 10 gadiem 2021. gada 4.februārī. Kopējais pieprasījuma apjoms pēc minētā termiņa vērtspapīriem sasniedza 19,5 milj. latu, kas 2,4 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Izsolē piedalījās sešas komercbankas, informē NASDAQ OMX Riga birža.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par šo aizdevumu ir 6,724%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī valsts obligāciju fiksētas likmes vērtspapīru izsole. Tajā tiks piedāvātas valsta parādzīmes 2 milj. Ls vērtībā.

Trešdienas konkurējošajā daudzcenu izsolē tika piedāvāti valsts vērtspapīri deviņu miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Izsolē, kā jau ierasts, investoru pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu, sasniedzot 22 miljonus latu, tādējādi tika pārdotas visas piedāvātās parādzīmes. Kopumā izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Izsolē tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas datumu 2014. gada 10. oktobris.

Valsts kases noteiktā maksimālā peļņas likme noteikta 0,45%, savukārt vidējā svērtā peļņas likme bija 0,353%.

Ceturtdien notiks fiksētās likmes nekonkurējošā izsole, kurā tiks piedāvātas parādzīmes viena miljona latu apmērā.

Šonedēļ pirmo reizi eirozonas pastāvēšanas vēsturē, izsolot valdības parādzīmes sākotnējā tirgū, Vācijas sešu mēnešu parādzīmju vidējais ienesīgums bija negatīvs. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Vācija aizņemoties spēj pat pelnīt.

Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka investors, lai pēc sešiem mēnešiem dabūtu atpakaļ 100 eiro, Vācijai samaksāja 100,00616 eiro. Situācija ir ļoti neierasta, jo tas, kas aizņēmās, var nopelnīt un šajā gadījumā Vācijas obligāciju pircēji valstij «saziedojuši» aptuveni 240 tūkst. eiro (obligācijas Vācijai izdevās pārdot 3,9 miljardu eiro apmērā). Savukārt naudas aizdevēji drīzāk maksā par likviditātes nolikšanu drošā vietiņā (Vācijas obligācijās) – gluži kā par seifa izmantošanas pakalpojumu.

Eksperti skaidro, ka šonedēļ pieredzētās negatīvās Vācijas aizņemšanās likmes ir vairāku apstākļu sakritības, tai skaitā mērķtiecīgas naudas drukāšanas, rezultāts.

Itālijas kompānija Azimut ir izvietojusi vietējos laikrakstos reklāmu, ar kuru iedzīvotāji tiek aicināti iegādāties valsts parādzīmes.

Reklāmā attēlota samaidoša Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kā arī teikums «visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais,» vēsta AFP.

Itālijas parādzīmju reklāmā attēlotā fotogrāfija tapusi oktobrī notikušajā eirozonas sammitā. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņi uzticas Itālijas toreizējam premjeram Silvio Berluskoni, minētie līderi pasmaidījuši.

«Valsts nākotne tiek veidota ar tās pilsoņu rokām,» teikts reklāmā, ar kuras palīdzību Itālijas iedzīvotāji tiek aicināti pirkt parādzīmes, lai tādējādi «investētu Itālijas ekonomikā».

Kopumā «patriotiskā parādzīmju pirkšana» ilgst divas dienas – pirmdien un otrdien. Pirmās dienas noslēgumā, Itālijas lielākā banka Intensa Sanaolo norādīja, ka novērojusi «ievērojamu interesi» par parādzīmju pirkšanas iespējām.