Kopš šī gada sākuma Valsts kases iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs vērtspapīru kopējais pārdotais apjoms sasniedza 81.073 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien, 4. jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien, 5. jūnijā - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras tika pārdotas konkurējošās izsolēs, Db.lv informē Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktors Ģirts Helmanis

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2009. gada 9. janvārī un 2009. gada 5. jūnijā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14. martā, kā arī atkārtoti - ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10. augustā.

Trešdien notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras pilnībā netika pārdotas 12.marta izsolēs, informēja Valsts kases preses sekretārs Mārtiņš Lācis.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2008. gada 12.septembrī un 2009. gada 13.martā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14.martā, kā arī atkārtoti – ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10.augustā.

Kopumā izsolēs tika piedāvāti valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu 40,0 miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 10,36 miljonus latu. Līdzīgi kā iepriekšējās izsolēs tirgus dalībnieki joprojām lielāku interesi izrāda par īstermiņa ieguldījumiem. Neskatoties uz likviditātes palielināšanos Latvijas finanšu tirgū un tam sekojošu starpbanku naudas tirgus likmju samazināšanos, pieprasījums attiecībā pret piedāvāto apjomu bija zems, investoriem tomēr pieturot latus un nogaidot turpmākās Latvijas makroekonomikas attīstības tendences.

Šonedēļ notiekošās valsts parādzīmju konkurējošās daudzcenu izsoles laikā Latvijai izdevās pārdot obligācijas 19 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz piedāvājumā tika izliktas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (4 milj. Ls apjomā) un gada (16 milj. Ls apjomā). Īsākā termiņa parādzīmes tika kopumā pārdotas 3 milj. Ls apjomā, savukārt garākā termiņa parādzīmes tika izpirktas pilnībā.

Vidējā likmes, kas tiks maksātas par sešu un 12 mēnešu aizdevumiem ir attiecīgi 1,086% un 1,670%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī nekonkurējošā valsts parādzīmju izsole, kuras laikā pārdošanā tiks izliktas parādzīmes kopumā 5 milj. Ls vērtībā (sešu mēnešu parādzīmes 1 milj. Ls vērtībā un gada termiņa parādzīmes 4 milj. Ls vērtībā).

Šajā nedēļā Valsts kase vērtspapīru izsolēs pārdevusi vērtspapīrus 10 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Trešdien notikušajās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs tika pārdotas parādzīmes astoņu miljonu latu apmērā. Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi tika piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu 26.novembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 27.maijā (12 mēnešu parādzīmes).

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 27,952 miljonus latu.

Valsts kase maksimālās likmes attiecībā pret iepriekšējo izsoli sešu mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 2,20%, bet 12 mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 3,65%. Sešu mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,151%, bet 12 mēnešu parādzīmēm - 3,528% līmenī.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā pārdotas valsts parādzīmes 24 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jāpiebilst, ka kārtējo reizi tika izpirkti visi piedāvājumā izliktie valsts vērtspapīri. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (2010. gada 27. augusts) un gada (2011. gada 25. februāris) tika abas pārdotas par identisku summu – 8 milj. Ls.

Pēc ilgāka pārtraukuma piedāvājumā tika izlikti arī par gadu garāka termiņa valsts vērtspapīri un arī tos izsoles dalībnieki pilnībā izķēra. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc diviem gadiem (2012. gada 26. februārī) tika pārdotas astoņu miljonu latu apjomā.

Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc valsts parādzīmēm kārtējo reizi ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Valts sešu mēnešu, gada un divu gadu parādzīmes tika pieprasītas attiecīgi 35,7 milj. Ls 29,8 milj. Ls un 36,2 milj. Ls apjomā.

Augstākā tiesa kā apelācijas instance ceturtdien daļēji apmierināja uzņēmuma Eurobalt Junipro prasību pret Gati Saknīti, piedzenot no uzņēmēja 280,7 tūkstošus latu, aģentūru BNS informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa sacīja, ka tiesa nosprieda piedzīt no Saknīša par labu Eurobalt Junipro aizdevuma atmaksai 186,7 tūkstošus latu, līgumsodu - 85,1 tūkstoti latu, kā arī likumiskos procentus - 8,9 tūkstošus latu.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no 8.aprīļa, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Jau vēstīts, ka Eurobalt Junipro prasīja piedzīt no Saknīša kopumā 691 tūkstoti latu.

Apelācijas instancei strīds bija jāvērtē vēlreiz, jo pērn 24.februārī Senāts atcēla iepriekšējās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta Eurobalt Junipro prasība un lieta tika nodota izskatīšanai no jauna.

Igaunijas otrā līmeņa pensiju fondi investējuši ne tikai Francijas un Vācijas valdību parādzīmēs, bet arī Itālijas obligācijās.

Oktobra beigās Igaunijas pensiju fondi bija ieguldījuši 33 miljonus eiro Francijas parādzīmēs, Vācijas parādzīmēs – 22 miljonus eiro, bet Itālijas parādzīmēs – 19 miljonus eiro, ziņo BBN.

Lieli ieguldījumi ir bijuši arī Polijas (18 miljoni eiro) un Lietuvas (16 miljoni eiro) parādzīmēs.

Tāpat Igaunijas pensiju fondi investējuši Ungārijas, Rumānijas, Dienvidāfrikas un Turcijas valdību parādzīmēs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas ziemeļu kaimiņi ir izvērsuši apjomīgas investīcijas finanšu nepatikšanās esošajās eirozonas valstīs. Igaunijas investīcijas šajās valstīs bijušas 1,3 miljardu eiro apmērā. Itālijā Igaunija investējusi 663 miljonus eiro, savukārt Grieķijā 28 miljonus eiro.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Šīsnedēļas izsolēs Valsts kase atkal pārdevusi visus piedāvātos valsts vērtspapīrus desmit miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Trešdien notikušajās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs Valsts kase pārdeva parādzīmes par astoņiem miljoniem latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 23,08 miljonus latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi tika piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu šā gada 3.decembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 3.jūnijā (12 mēnešu parādzīmes).

Valsts kase maksimālās likmes attiecībā pret iepriekšējo izsoli sešu mēnešu parādzīmēm atstāja nemainīgu 2,20% apmērā, bet divpadsmit mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 3,70%. Sešu mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,139%, bet 12 mēnešu parādzīmēm - 3,652% līmenī.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Tuvo Austrumu un Ukrainas konflikta riski ir samazinājuši uzņēmumu vēlmi veikt obligāciju emisijas, un mazina investoru pieprasījumu pēc tām, raksta Bloomberg.

Augusta pirmajās dienās pasaulē pārdotas parādzīmes 53,6 miljardu dolāru apmērā. Tas ir lēnākais mēneša sākums kopš pērnā gada jūlija, kad tirgi reaģēja uz ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes izteikumiem par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, veicinot investorus pārdot riskantākus aktīvus.

Pagājušā mēneša sākumā tika pārdotas parādzīmes 75,9 miljardu dolāru vērtībā, salīdzinot ar 36,6 miljardiem dolāru pirms gada. Savukārt pērnā gada augusta pirmajās astoņās dienās uzņēmumi pārdeva parādzīmes 62,6 miljardu dolāru apmērā.

Vidējā starpība starp ienesīgumu, kas tiek maksāts par ASV valdības parādzīmēm un korporatīvajām un spekulatīvās kategorijas parādzīmēm, pagājušās nedēļas noslēgumā pieauga par 178 bāzes punktiem. Tas ir 22 bāzes punktus augstāk nekā jūnija zemākajā līmenī un lielākā atšķirība kopš 18. marta.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā valsts spēja piesaistīt 24 milj. latu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Kārtējo reizi izsoles dalībnieki izķēra visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (2010. gada 10. septembrī) un gada (2011. gada 11. martā). Šīs parādzīmes kopumā tika pārdotas par 16 milj. Ls (katra termiņa papīri par 8 milj. Ls). Šoreiz tika piedāvātas arī ilgāka termiņa valsts parādzīmes - ar dzēšanas termiņu pēc diviem gadiem (dzēšanas termiņš 2012. gada 26 februāris), kuras arī tika pārdotas 8 milj. Ls apjomā.

Pieprasījums pēc valsts vērstpapīriem kārtējo reizi bija milzīgs – sešu mēnešu, divpadsmit mēnešu un divu gadu parādzīmes tika pieprasītas attiecīgi 28 milj. Ls, 31,4 milj. Ls un 24,85 milj. Ls apjomā.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Savulaik lielāko zemes īpašnieku Gati Saknīti vajājošās likstas mazliet pierimušas, Augstākā Tiesa noraidījusi prasību pret viņu par 691 161 latu piedziņu.

Eurobalt Junipro aizpērn Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasības pieteikumā norādīts, ka Gatis Saknītis no sava iepriekšējā advokāta Viktora Tihonova aizņēmies naudu un izrakstījis piecas parādzīmes. V. Tihonovs parādzīmes cedējis uzņēmumam Eurobalt Junipro.

G. Saknītis iesniedza pretprasību, lūdzot parādzīmes atzīt par spēkā neesošām. Eurobalt Junipro pārstāvis iepriekš pauda viedokli, ka aizdevuma līguma rakstveida formas trūkums nenozīmē, ka aizdevums nav noticis. Savukārt G. Saknītis noliedza, ka aizņēmies no V. Tihonova naudu, un norādīja, ka parādzīmes ir kā apsolījums maksāt advokātam honorāru pēc juridisko pakalpojumu saņemšanas.

Trešdien Vācija izsolīja divu gadu valdības parādzīmes ar rekordzemu ienesīgumu, jo jaunākie dati liecināja, ka inflācija eirozonā saglabājusies ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa jau 19. mēnesi pēc kārtas.

Vācija pārdevusi parādzīmes 3,34 miljardu eiro vērtībā ar vidējo ienesīgumu mīnus 0,07%, kas ir zemākais vēsturē. Iepriekšējā izsolē 20. augustā parādzīmes izdevās pārdot ar 0% likmi.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kuri iepērk parādzīmes, termiņa beigās saņems mazāk nekā samaksāja par tām.

Vācijas 10 gadu parādzīmju ienesīgums bija 1,07%, bet parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2024.gada augusts cena bija 99,375% no nominālvērtības.

Commerzbank prognozē, ka 10 gadu parādzīmju ienesīgums gada beigās būs 1,1%.

Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē pārdotas valsts parādzīmes 2,33 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izsolē tika piedāvātas sešu un 12 mēnešu valsts parādzīmes par kopējo summu četri miljoni latu pēc nominālvērtības.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms šoreiz nepārsniedza piedāvāto apjomu un bija 2,33 miljoni latu.

Db.lv jau ziņoja, ka trešdien konkurējošās daudzcenu valsts vērtspapīru izsoles laikā kārtējo reizi tika izpārdotas visas valsts parādzīmes – kopumā 16 milj. Ls apjomā.

Šoreiz piedāvājumā tika izlikti valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (2011. gada 27. maijā) un ar dzēšanas termiņu pēc gada (2011. gada 25. novembrī). Abas valsts parādzīmes tika piedāvātas 8 milj. Ls apjomā.

Šīsnedēļas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs Valsts kase pārdod visas piedāvātās parādzīmes desmit miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases paziņojums.

Ceturtdien iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas sešu un divpadsmit mēnešu valsts parādzīmes par kopējo summu divi miljoni latu. Interesentu pieprasījuma apjoms pārsniedza piecus miljonus latu. Savukārt trešdienas izsolē valsts vērtspapīri pārdoti par astoņiem miljoniem latu. Taču kopējais pieprasījums pārsniedza 25 miljonus latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu 17.decembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 17.jūnijā (12 mēnešu parādzīmes).

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē atkal tika pārdotas visas piedāvātās valsts parādzīmes, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā tika piedāvātas desmit gadu valsts parādzīmes par kopējo summu divi miljoni latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 9,28 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka arī trešdien notikušajā valsts vērtspapīru izsolē tika izpārdotas visas piedāvājumā izliktās parādzīmes – 8 milj. Ls apjomā.

Šoreiz tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc 10 gadiem 2021. gada 4.februārī. Kopējais pieprasījuma apjoms pēc minētā termiņa vērtspapīriem sasniedza 19,5 milj. latu, kas 2,4 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Izsolē piedalījās sešas komercbankas.

" 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi ir būtiski palielinājušies - 47 valstīs pārdotas vairāk kā 110 000 automašīnas;

" Paplašinot piedāvājumu klāstu ar Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van, Dacia zīmols arvien lielāku popularitāti izkarojis Rietumeiropā;

" 2007.gadā Pitesti rūpnīca Rumānijā un Casablanca rūpnīca Marokā palielināja ražošanas apjomu, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu.

Pārdošanas apjoms turpina pieaugt

Dacia pārdošanas apjoms strauji turpināja pieaugt pēc Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van laišanas apgrozībā 2007.gada sākumā. Jūnija beigās no kopēja Dacia pārdošanas apjoma 60% sastādīja Logan (pārdotas 74 928 automašīnas 47 valstīs), 35% - Logan MCV (32 943 automašīnas 29 valstīs) un 5% - Logan Van (3849 automašīnas Rumānijā un Bulgārijā). Straujākais pārdošanas apjoma pieaugums - 63,3% - vērojams Rietumeiropā, kur pārdotas 32 889 automašīnas. Dacia zīmolam šobrīd pieder 1,38% no pasažieru automašīnu tirgus Francijā (pārdotas aptuveni 15 000 automašīnas) un, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, tas ir par 30,8% vairāk. Līdzīga situācija vērojama arī Vācijā - 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi, salīdzinot ar to pašu periodu 2006.gadā, ir trīskāršojušies. Sevišķi strauju pārdošanas apjoma pieaugumu nodrošināja Dacia Logan MCV, kas tirgū parādījās 2007.gada februārī.

Šīs nedēļas konkurējošas daudzcenu izsoles laikā kārtējo reizi tika izpirktas visas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (2010. gada 26. novembrī) tika pārdotas 4 milj. Ls apjomā. Arī garāka termiņa valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc gada 2011. gada 27. maijā tika pārdotas par identisku summu – 4 milj. Ls. Tādējādi valsts kopumā šās trešdienas izsolē spēja piesaistīt 8 milj. Ls.

Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc valsts vērtspapīriem bija stipri vien lielāks. Tā sešu mēnešu un gada termiņa valsts parādzīmes izsoles dalībnieki pieprasīja attiecīgi 17,4 milj. Ls un 10,5 milj. Ls apjomā. vidējā likme, kas tiks maksāta par attiecīgā termiņa vērtspapīriem ir 2,151% un 3,528%.

Krievija plānojusi rīkot parādzīmju izsoli, kuras laikā vēlas piesaistīt 15 miljardus rubļu (243 miljonus dolāru), raksta Bloomberg.

Pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijai izdevies pārdot visas parādzīmes, ko tā piedāvāja, jo pieprasījums pēc tām atkal palielinās.

Finanšu ministrija emitēs parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2020. gada janvārī, kas būs piektā izsole ar peldošu procentu likmi kopš tās atkārtotas ieviešanas janvārī. Augošais pieprasījums pēc vietējām parādzīmēm un naftas cenu atveseļošanās, kā arī pamiers Ukrainā ir palīdzējis Krievijai piesaistīt par 48% vairāk finansējuma nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Piecu gadu valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 11 bāzes punktiem līdz 14,11%.

«Ņemot vērā mierīgo ģeopolitisko situāciju un naftas cenu pie 60 dolāru atzīmes par barelu, mēs saskatām, ka izsolē būs spēcīgs pieprasījums pēc parādzīmēm,» uzskata OAO Rosbank analītiķis Jurijs Tulinovs. Viņš norāda, ka parādzīmju cenas aug, jo daļa brokeru saskata, ka pašreizējie līmeņi ir pievilcīgi pirms centrālās bankas sanāksmes nākamnedēļ.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā tika izpārdotas visu piedāvājumā izlikto termiņu valsts parādzīmes – kopumā 16 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Kopumā šodien izsolē tika piedāvāti valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (2011. gada 12. augustā) un gada (2012. gada 10. februārī). Abu termiņu parādzīmes tika piedāvātas par identisku summu – 8 milj. Ls. Jāpiebilst, ka izsoles dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 50,52 milj. latu.

Vidējā likme, kas tiks maksāta par sešu un 12 mēnešu aizdevumiem ir attiecīgi 1,247% un 1,918%.

Rīt notiks arī valsts vērtspapīru nekonkurējošā daudzcenu izsole. Tās laikā piedāvājumā izliks parādzīmes 4 milj. Ls vērtībā (arī sešu un 12 mēnešu parādzīmes).