Kopš šī gada sākuma Valsts kases iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs vērtspapīru kopējais pārdotais apjoms sasniedza 81.073 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien, 4. jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien, 5. jūnijā - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras tika pārdotas konkurējošās izsolēs, Db.lv informē Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktors Ģirts Helmanis

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2009. gada 9. janvārī un 2009. gada 5. jūnijā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14. martā, kā arī atkārtoti - ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10. augustā.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Trešdien notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras pilnībā netika pārdotas 12.marta izsolēs, informēja Valsts kases preses sekretārs Mārtiņš Lācis.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2008. gada 12.septembrī un 2009. gada 13.martā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14.martā, kā arī atkārtoti – ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10.augustā.

Kopumā izsolēs tika piedāvāti valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu 40,0 miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 10,36 miljonus latu. Līdzīgi kā iepriekšējās izsolēs tirgus dalībnieki joprojām lielāku interesi izrāda par īstermiņa ieguldījumiem. Neskatoties uz likviditātes palielināšanos Latvijas finanšu tirgū un tam sekojošu starpbanku naudas tirgus likmju samazināšanos, pieprasījums attiecībā pret piedāvāto apjomu bija zems, investoriem tomēr pieturot latus un nogaidot turpmākās Latvijas makroekonomikas attīstības tendences.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Šajā nedēļā Valsts kase vērtspapīru izsolēs pārdevusi vērtspapīrus 10 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Trešdien notikušajās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs tika pārdotas parādzīmes astoņu miljonu latu apmērā. Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi tika piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu 26.novembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 27.maijā (12 mēnešu parādzīmes).

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 27,952 miljonus latu.

Valsts kase maksimālās likmes attiecībā pret iepriekšējo izsoli sešu mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 2,20%, bet 12 mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 3,65%. Sešu mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,151%, bet 12 mēnešu parādzīmēm - 3,528% līmenī.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros AS ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāru un 20 miljoni eiro, kā arī vienu subordinēto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā pēc nominālvērtības, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās 121 investors.

Emisijas notika Piektās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 27. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Emisiju parametri:

Emisijas apjoms ir 75 miljoni dolāru. Obligāciju skaits ir 75 tūkstoši. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 ASV dolāri. Gada procentu likme ir fiksēta: 1,65% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2015. gada 26. oktobris, bet dzēšanas datums — 2017. gada 26. oktobris.

Šonedēļ notiekošās valsts parādzīmju konkurējošās daudzcenu izsoles laikā Latvijai izdevās pārdot obligācijas 19 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Šoreiz piedāvājumā tika izliktas parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (4 milj. Ls apjomā) un gada (16 milj. Ls apjomā). Īsākā termiņa parādzīmes tika kopumā pārdotas 3 milj. Ls apjomā, savukārt garākā termiņa parādzīmes tika izpirktas pilnībā.

Vidējā likmes, kas tiks maksātas par sešu un 12 mēnešu aizdevumiem ir attiecīgi 1,086% un 1,670%.

Jāpiebilst, ka rīt notiks arī nekonkurējošā valsts parādzīmju izsole, kuras laikā pārdošanā tiks izliktas parādzīmes kopumā 5 milj. Ls vērtībā (sešu mēnešu parādzīmes 1 milj. Ls vērtībā un gada termiņa parādzīmes 4 milj. Ls vērtībā).

Trešdien Vācija izsolīja divu gadu valdības parādzīmes ar rekordzemu ienesīgumu, jo jaunākie dati liecināja, ka inflācija eirozonā saglabājusies ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa jau 19. mēnesi pēc kārtas.

Vācija pārdevusi parādzīmes 3,34 miljardu eiro vērtībā ar vidējo ienesīgumu mīnus 0,07%, kas ir zemākais vēsturē. Iepriekšējā izsolē 20. augustā parādzīmes izdevās pārdot ar 0% likmi.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kuri iepērk parādzīmes, termiņa beigās saņems mazāk nekā samaksāja par tām.

Vācijas 10 gadu parādzīmju ienesīgums bija 1,07%, bet parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2024.gada augusts cena bija 99,375% no nominālvērtības.

Commerzbank prognozē, ka 10 gadu parādzīmju ienesīgums gada beigās būs 1,1%.

Trešdien tika pārdotas visas piedāvātas valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2015.gada 10.jūlijā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 100,0 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,17 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,1% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,041%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās parādzīmes 6 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 65,01 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 10,84 reizes.

Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē pārdotas valsts parādzīmes 2,33 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izsolē tika piedāvātas sešu un 12 mēnešu valsts parādzīmes par kopējo summu četri miljoni latu pēc nominālvērtības.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms šoreiz nepārsniedza piedāvāto apjomu un bija 2,33 miljoni latu.

Db.lv jau ziņoja, ka trešdien konkurējošās daudzcenu valsts vērtspapīru izsoles laikā kārtējo reizi tika izpārdotas visas valsts parādzīmes – kopumā 16 milj. Ls apjomā.

Šoreiz piedāvājumā tika izlikti valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (2011. gada 27. maijā) un ar dzēšanas termiņu pēc gada (2011. gada 25. novembrī). Abas valsts parādzīmes tika piedāvātas 8 milj. Ls apjomā.

Igaunijas otrā līmeņa pensiju fondi investējuši ne tikai Francijas un Vācijas valdību parādzīmēs, bet arī Itālijas obligācijās.

Oktobra beigās Igaunijas pensiju fondi bija ieguldījuši 33 miljonus eiro Francijas parādzīmēs, Vācijas parādzīmēs – 22 miljonus eiro, bet Itālijas parādzīmēs – 19 miljonus eiro, ziņo BBN.

Lieli ieguldījumi ir bijuši arī Polijas (18 miljoni eiro) un Lietuvas (16 miljoni eiro) parādzīmēs.

Tāpat Igaunijas pensiju fondi investējuši Ungārijas, Rumānijas, Dienvidāfrikas un Turcijas valdību parādzīmēs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas ziemeļu kaimiņi ir izvērsuši apjomīgas investīcijas finanšu nepatikšanās esošajās eirozonas valstīs. Igaunijas investīcijas šajās valstīs bijušas 1,3 miljardu eiro apmērā. Itālijā Igaunija investējusi 663 miljonus eiro, savukārt Grieķijā 28 miljonus eiro.

Šī gada 7.februārī un 8.februārī notiks valsts vērtspapīru izsoles obligācijām ar dzēšanas termiņu 2011.gada 3.novembrī, Db.lv informēja Valsts kase. Kopīgais piedāvātais emisijas apjoms paredzēts 20 miljonu latu apmērā pēc nominālvērtības, tādējādi šīs būs vienas no apjoma ziņā lielākajām izsolēm 2007.gadā.

Tā kā šī brīža situācija finanšu tirgū ir labvēlīga darījumiem valsts vērtspapīru tirgū, Valsts kase plāno regulāru piedāvājumu vērtspapīru izsolēs, palielinot aizņemšanās apjomus.

Noteikts arī piedāvājuma apjoms 2007.gada 14.februārī un 15.februārī, kā arī 28. februārī un 1.martā paredzētajām īstermiņa parādzīmju ar atmaksas termiņu 2007.gada 6.jūlijā izsolēm – šajās izsolēs kopā tiks piedāvātas parādzīmes 10 miljonu latu apmērā pēc nominālvērtības.

Latvijas valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti. Valsts vērtspapīri ir galvenais valsts iekšējā aizņēmuma avots.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā pārdotas valsts parādzīmes 24 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jāpiebilst, ka kārtējo reizi tika izpirkti visi piedāvājumā izliktie valsts vērtspapīri. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (2010. gada 27. augusts) un gada (2011. gada 25. februāris) tika abas pārdotas par identisku summu – 8 milj. Ls.

Pēc ilgāka pārtraukuma piedāvājumā tika izlikti arī par gadu garāka termiņa valsts vērtspapīri un arī tos izsoles dalībnieki pilnībā izķēra. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc diviem gadiem (2012. gada 26. februārī) tika pārdotas astoņu miljonu latu apjomā.

Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc valsts parādzīmēm kārtējo reizi ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Valts sešu mēnešu, gada un divu gadu parādzīmes tika pieprasītas attiecīgi 35,7 milj. Ls 29,8 milj. Ls un 36,2 milj. Ls apjomā.

Augstākā tiesa kā apelācijas instance ceturtdien daļēji apmierināja uzņēmuma Eurobalt Junipro prasību pret Gati Saknīti, piedzenot no uzņēmēja 280,7 tūkstošus latu, aģentūru BNS informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Viņa sacīja, ka tiesa nosprieda piedzīt no Saknīša par labu Eurobalt Junipro aizdevuma atmaksai 186,7 tūkstošus latu, līgumsodu - 85,1 tūkstoti latu, kā arī likumiskos procentus - 8,9 tūkstošus latu.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no 8.aprīļa, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Jau vēstīts, ka Eurobalt Junipro prasīja piedzīt no Saknīša kopumā 691 tūkstoti latu.

Apelācijas instancei strīds bija jāvērtē vēlreiz, jo pērn 24.februārī Senāts atcēla iepriekšējās instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta Eurobalt Junipro prasība un lieta tika nodota izskatīšanai no jauna.

4.janvārī valsts īstermiņa parādzīmju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē tika pārdotas parādzīmes ar atmaksas termiņu 6 mēneši par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 2 miljoni ar vidējo peļņas likmi 4,213% gadā, Db.lv informēja Valsts kase.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 2 miljoni, bet pieprasījuma apjoms sasniedza Ls 9,4 miljonus, tādējādi gandrīz piecas reizes pārsniedzot Valsts kases piedāvājumu.

Parādzīmju pārdošanas vidējā peļņas likme, kas tika noteikta 3.janvāra konkurējošajā izsolē un pielietota nekonkurējošajā izsolē, bija 4,213% gadā.

Izsolē piedalījās 6 dalībnieki.

3.janvārī valsts īstermiņa parādzīmju konkurējošā daudzcenu izsolē pārdotas parādzīmes ar atmaksas termiņu 6 mēneši par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 8 miljoni ar vidējo peļņas likmi 4,213% gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts kase.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 8 miljoni, bet pieprasījuma apjoms sasniedza Ls 24,3 miljonus, tādējādi vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot Valsts kases piedāvājumu.

Izsolē piedalījās 6 dalībnieki.

Valsts kases maksimālā pieļaujamā peļņas likme tika noteikta 4,3% līmenī. Maksimālā apmierinātā peļņas likme šajā izsolē bija 4,289%, bet vidējā svērtā – 4,213%. Šī vidējā svērtā peļņas likme tiks izmantota 4.janvāra fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošajā) izsolē.

Detalizētāka informācija par aizvadīto izsoli būs pieejama Valsts kases interneta mājas lapas sadaļā Valsts parāda un aktīvu vadība – http://www.kase.gov.lv/?sadala=152

Šīsnedēļas izsolēs Valsts kase atkal pārdevusi visus piedāvātos valsts vērtspapīrus desmit miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Trešdien notikušajās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs Valsts kase pārdeva parādzīmes par astoņiem miljoniem latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 23,08 miljonus latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi tika piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu šā gada 3.decembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 3.jūnijā (12 mēnešu parādzīmes).

Valsts kase maksimālās likmes attiecībā pret iepriekšējo izsoli sešu mēnešu parādzīmēm atstāja nemainīgu 2,20% apmērā, bet divpadsmit mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 3,70%. Sešu mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,139%, bet 12 mēnešu parādzīmēm - 3,652% līmenī.

Ceturtdien, 15.februārī valsts īstermiņa parādzīmju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē tika pārdotas parādzīmes ar atmaksas termiņu 2007.gada 6.jūlijā par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 1 miljons ar vidējo peļņas likmi 4,393% gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts kase.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolē tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības Ls 1 miljons, bet pieprasījuma apjoms sasniedza Ls 1,7215 miljonus.

Parādzīmju pārdošanas vidējā peļņas likme, kas tika noteikta 14.februāra konkurējošajā izsolē un pielietota nekonkurējošajā izsolē, bija 4,393% gadā.

Izsolē piedalījās 4 dalībnieki.