Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Ar grozījumiem Konkurences likumā ietverta arī iecietības programma, kas paredz gadījumus un nosacījumus, kad uzņēmumam, kas sniedz KP informāciju par savu dalību pārkāpumā, ir tiesības saņemt atbrīvojumu no soda vai tā samazinājumu. Vienlaicīgi ar grozījumiem paredzēts paplašināt gadījumu skaitu, uz ko attiecas iecietības programma.

Likumā paredzēts noteikt atbildību par informācijas nesniegšanu un KP amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Šobrīd atbildība ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likumprojekts paredz iespēju lietas dalībniekam lūgt KP mutiski uzklausīt to viedokli par pārkāpuma lietu. Mutisko uzklausīšanu paredz arī Eiropas Komisijas izmeklēšanas procedūra, izskatot lietas par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem.

Būtiskas izmaiņas ar grozījumiem paredzētas arī lielo uzņēmumu apvienošanās uzraudzības kārtībā, lai efektivizētu gan paziņošanas, gan izskatīšanas procesu.

Atbilstoši OECD rekomendācijām un starptautiski atzītai labai praksei, kas nosaka, ka apvienošanās paziņošanas kritērijiem jābūt objektīviem, skaidriem, saprotamiem un jābalstās uz kvantitatīviem kritērijiem, kas ir viegli pieejami apvienošanās dalībniekiem, likumprojekts paredz atcelt 40% tirgus daļas slieksni kā apvienošanās paziņošanas kritēriju. Uzņēmumiem saglabāsies pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos, ja to kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro (veselības aprūpes jomā – 300 000 eiro) katram.

Tomēr noteiktos gadījumos, proti, kad apvienošanās ir starp tiešiem konkurentiem un apvienošanās rezultātā to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40%, kā arī var tikt būtiski samazināta konkurence, bet apgrozījuma kritērijs neizpildās, likumprojekts paredz KP tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos, ja nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas.

Lai atvieglotu tirgus dalībniekiem apvienošanās paziņošanas pienākumu, likumprojekts paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma.

Likumprojekts arī paredz, ka KP pēc apvienošanās dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas ir tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanu par 15 darba dienām, lai izvērtētu uzņēmumu iesniegtos saistošos noteikumus.

Vienlaikus likumprojekts paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu, kas nodrošinātu, ka valsts izmaksas daļēji palīdz segt arī uzņēmumi, kuru rīcība var ierobežot konkurenci un kas tieši saņem attiecīgo valsts pakalpojumu. Nodevas apjomu noteiks Ministru kabinets, un tas ir plānots diferencēts atkarībā no apvienošanās nozīmības, t.i., atbilstoši iesaistīto uzņēmumu apgrozījumam Latvijā.

Likumprojekts tika saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kanceleju. Savukārt, likumprojekta izstrādē Ekonomikasministrija sadarbojās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju, kā arī ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Valsts ieņēmumu dienestu.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra